Reminescences

  • 3 min lasīšanai
Aiz neko darīt sēdēju un lasīju Ēģiptes ceļojumu aprakstus. Savulaik - pirms 6 gadiem - savu nerakstīju... Hm, nebija īsti, kur... :) Tagad brīžiem pārņēma tāda jocīga sajūta - atmiņas zibšņi, kas mudināja dalīties ar saviem iespaidiem... Jau iepriekš atvainojos, ka nepievienoju bildes, tās visas tika ar parasto "ziepju trauku" fočētas, slinkums skanēt utt. Jādomā arī, ka pie pārējo ceļotāju aprakstiem bilžuku netrūkst. :) Un tā - Jaungada sagaidīšana Ēģiptē. Hotelis Marlin Inn, laikam 4-zvaigžņu. Ir labs. Braucam paliela vairāk vai mazāk savējo kompānija. Pirmo reizi lidoju. Ir drusku bail. Tuvojoties lidostai, ir gaisa bedres. Tā kā man ir nestabils vestibulārais aprāts, ilgojos ļoti nokļūt uz zemes neapvēmusies. Labi, ka tas izdodas, tikai ausis traki aizkrīt ciet manai meitiņai (tolaik 10). Viņa raud. Sagaida tveice, mēs no lidmašīnas izčāpojam ziemas zābakos. Pār roku pārmestas siltās jakas. Nu ja, paši vainīgi, ka nenodeva bagāžā... Atskaitot pārējās formalitātes, nākas īpaši piedomāt pie bagāžas savākšanas. Mūsu bariņā ir arī divi pārīši, kas braukuši galvenokārt kaitot. Dēļi pašiem līdzi, ar tiem nelielas problēmas pie bagāžas savākšanas, jo nu dikti centīgi vietējie pilnā ātrumā metas klāt un norauj dēļus no slīdlentas. Protams, prasot savu taisnīgo atlīdzību "par piegādi". :) Viesnīca sagaida ar patīkamo vēsumu. Esam ieradušies ar "Tez Tours", tāpēc vadītāja, izskatā atgādinot padomju bufetčicu Mašu, visiem strikti piesaka ierasties uz kopsapulci hallē. Iemesls - nu dikti ātri jāpiesakās uz vēlamajām ekskursijām, jo "vēlāk varat netikt". Diemžēl esam jau sakontaktējušies ar viesnīcas bārmeni, kurš pačukst, kur pilsētā esot vietējā tūrfirma, tur strādājot viņa brālēns, viss būs lētāk. Tā nu "Tez Tours" censoni ignorējam, jo esam bariņš, un mūs viņa nespēj pielauzt. Ko nevar teikt par atsevišķi atbraukušiem cilvēkiem, uz kuriem iespaidu atstāj viņas šausminošie stāsti par vietējo pakalpojumu briesmām. Vēlāk iepazināmies ar divām meitenēm no Latvijas, kuras pierakstījās uz divām ekskursijām ar tūroperatoru. Uz vienu no tām paņemt līdzi meitenes aizmirsa! Un, lai gan iekasēto naudiņu viņas atpakaļ dabūja, laiks bija pazaudēts... Pilsētā bijām, ekskursijas pasūtījām - uz Kairu (ar nakšņošanu), uz Luksoru, ekskursiju ar džipiem tuksnesī arī. Neatkārtošos, aprakstot iespaidus par lielpilsētam, viss bija tiešām iespaidīgi - savējie sapratīs... Kaut kā īpaši iespiedies atmiņā brauciens uz Kairu cauri tuksnesim, kurā rīta agrumā lec saules sarkanā ripa. Un tālumā liesmas šaujas no naftas (vai gāzes)atradņu caurulēm. Un muļķības ir tās, ka pilsētas tūrfirmas nepavada apsardze. Braucam vienotā kolonnā ap 20 autobusu. Mūsējais ir tikpat ērts, kā "Tez Tours" - to vizuāli var ievērtēt - viņi brauc kopā ar mums... :) Priekšā un aizmugurē bruņots konvojs - pēc negadījuma ar tūristu apšaušanu Ēģipte nu dikti nevēlas zaudēt savu slaucamo govi... :)) Piramīdas un Sfinksa, Ēģiptes valsts muzejs un mazo ieliņu karuselis. Nakšņojam Kairā viesnīcā, kuras logi iziet uz piramīdām tiešā tuvumā, tā nu vakarā varam par brīvu noskatīties gaismu izrādi piramidu pakājē.... Skaisti. Žēl, ka nesanāk paklīst pašiem pa pilsētu, laiks stipri ierobežots. Tirgū arī drīkstam pavadīt tikai stundu. Dikti par maz. Nopērku skaistu austu galdautu - tas man īpaši palicis atmiņā - jo netika man... Atpakaļceļā uzliku uz bagāžas plauktiņa, pie viesnīcas izkāpjot, aizmirsu... :( Pēc tam mēģinājām atdabūt caur tūrfirmu, bet tur paskaidroja, ka šoferis visas autobusā atrastās lietas uzskata par piemaksu pie algas, kas nu nepavisam neesot liela... Nu nekas, lai nu viņam tiek. Luksora - vēl ilgi sapņos rādās milzu kolonnas ar iegrebtajiem zīmējumiem, kas tik labi saglabājušies, jo 6 tūkstošus gadu slēpušies miltīs... Un gids, kurš krievu tūristiem mēģina pārliecinoši un uzskatāmi izskaidrot Ēģiptes senumu, salīdzinot ar krievu pareizticīgo baznīcām... Gidi visi vīrieši, saģērbušies siltos vilnas džemperos - ir taču ziema. :) Mēs blakus - savos t-kreklos un šortos. Ak jā, par klimatu - ziema (vai vismaz rudens) iestājas pienākot krēslai. Klimats piespieda pat nopirkt jaciņu meitai Hurgadas veikaliņā, kad bijām pailgāk pastaigās aizklīduši... Veikaliņš bija ģimenes uzņēmums, tur grozījās visa famīlija, bērnu - burvīgu melnacainu meitenīti - ieskaitot... Jaciņa bija lēta un kvalitatīva - slavenā ēģiptiešu kokvilna. Un silta. :) Par jūru - bijām un apguvām. Vispirms viesnīcas pludmalē. Kur pārītis slāviskas izcelsmes meiču organizē aktīvu vārtīšanos sēklī, jeb ūdens aerobiku. Paskatos bet nepiedalos. Ūdens siltāks, nekā Rīgas jūrmalā karstajā laikā. Kā mēs pēc tam smejamies, varēsim stāstīt mājā, ka nosalt var tikai tad, ja stundu stāv nekustīgi.... Gadījās arī slīkt Sarkanajā jūrā, bet tas jau no nepatīkamo atmiņu sērijas... Īpašās atmiņas par uzmācīgo peldēšanas instruktoru, kurš uzskatīja, ka visas eiropietes ir kā trakas pēc viņa. Un līdz ar to nekādi viņam nepieleca, kāpēc negribu vienu ātro seksiņu uz smilšainās sērītes pēc peldes pār koraļļu rifiem. :) Jo, galu galā, no jahtas taču neviens neredzēšot, ko nu tur kautrēties... Savu nedabūjis, atpakaļceļā uz jahtu viņš mani pārpeldināja koraļļiem tiek "veiksmīgi", ka kājas vairākās vietās bija asinīs. Tas tā, meiteņu pieredzei. :) Kopumā ņemot, pozitīvā ir daudz vairāk, nekā tā sliktā. Un suvenīriņi arī forši. Katrā ziņā patika visiem, kam pārvedām. Un vēl joprojām atceros to fantastisko mango un zemeņu desertu garšu kafejnīcā, kas ir pašā jūras malā. Vienmēr jau varētu izlikt nicīgus tekstus par tiem krāpniekiem un iekšā veikalos rāvējiem. Bet lietderīgi būtu atcerēties, ka šādos procesos vajadzīgas divas puses - viena, kas velk, un otra - kas ļaujas.... Novēlu visiem brīnumaino Ēģipti. Esiet laimīgi! Un lai vēl pēc ilgiem gadiem raisītos jūsu reminescences....


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais