Mans sapņu ceļojums - Dienvidkoreja 10. diena
|
Guna Miķelsone
|
10. diena Kjendžo – senā Sillas valsts galvaspilsēta 992 gadus.
Diena iesākas ļoti skaista un saulaina. Laiks solās būt ļoti karsts tāpēc jau no rīta eju topiņā un mētelīti atstāju mājās , lai nav lieki jāstaipās. Ir ap 7 no rīta , uz ielām cilvēkus vēl neredz, mašīnas arī pamaz. Es savā nodabā sāku apskatīt Sillas galvaspilsētas atstātās pēdas (57 BC – 935 AD) , kas saglabājušās līdz mūsdienām.
Pirmā apskates vieta – senā observatorija. Pa ceļam redzu skaisto tradicionālo apbūvi viena ceļa pusē, pa labi , otrā ceļa pusē seno karaļu un viņu tuvinieku atdusas vietas – kapenes, kā lieli pauguri. Gabaliņu tālāk jau redzu Cheomseongdae observatoriju. No korejiešu valodas nosaukums tulko kā- zvaigzne-lūkojās tornis . Cheomseongdae ir senākā pārdzīvojusī observatorija pasaulē. Tā veidota 7 gadsimtā Sillas valdīšanas laikā , kuras galvaspilsēt bija Seorabeol, vai mūsdienu Kvandžu. Cheomseongdae tika atzīmēta par valsts nacionālo dārgumu nr 31. -1962. gada 20. decembrī.
Tālāk dodos meklēt vienīgās kapenes kuras ir atvertas apmeklētājiem. No sākuma nedaudz novirzos no kursa un tad jau ieraugu mūra sētu aiz kuras paceaļs mani interesējošo Tombu virsotnes. Tikai kaut kā esmu uzņēmusi nepareizo virzienu un eju un eju gar sētu un vārtu kā nav tā nav. Beidzot sasniedzu vārtus. Nopērku ieejas biļeti un nu jau pa teritorijas iekšpusi dodos atkal visu to pašu ceļu atpakaļ , jo kapenes ir pretējā parka malā. Kopā pa visu Kjendžo ir 23 lielie apbedījumi karaliskajam personām.
Slavenākais ir Cheonmachong Tomb , kurā 1970 gadā tika veikti izrakumi, kas atklāja tā laika grezno un labklājīgo dzīves līmeni. Šajās kapenēs tika atrasts zirga gleznojums uz seglu pārklāja, kas ir vienīgais gelezniecības paraugs kas saglabājies no Sillas valsts laikiem. Šajos izrakumos atrasti vairāki tūkstoši priekšmetu, kas rāda tā laika dzīves līmeni un ir saglabājušies 1500 gadus, līdz mūsdienām.
Pēc kapeņu apmeklējuma vēlos apskatīties tradicionālo ciemu. Te ir divi – viens pie pilsētas robežas , atjaunots, restaurēts ar ēkām kas no jauna uzceltas senajā manierē. Un otrs kas ir autentiskāks , bet atrodas aiz pilsētas robežām , kur atkal vajadzētu braukt ar autobusu, un aizietu daudz laika. Izlemju apskatīt tuvējo, jo vēl man plānā vēstures muzejs.
Pa ceļam uz tradicionālo ciemu ceļa labajā pusē vecs mežs kurā Kā leģenda vēsta Karalis Talhae atradis bērnu zelta lādē - Ko nosaucis par Gim Al – ji, kas vēlāk bijis ietekmīgs vīrs Sillas karaļvalstī.
Ceļa kreisajā pusē joprojām turpinās arheoloģiskie izrakumi, un lai garāmgājējiem nebūtu neinteresanti – uz sētas izvietoti attēli, kas ataino arheologu darba procesus. Nokļūstu līdz ciemam. Daudz tūristu. Ciems ir apdzīvots un notiek dažādas aktivitātes. Pie tradicionālās ēstuves garas rindas, bet tas mani šobrīd neinteresē. Kādā sētā demonstrē suņus būros. Par cik mana attieksme pret suņiem arī ir rezervēta, arī tur nobildēju tikai izkārtni. Ieraugu stikla pūšanas darbnīcu – Vārti ir vaļā , bet pēc uzraksta pie ieejas saprotu, ka darba laiks nav sācies. Puisis kas pagalmā veic apzaļumošanas darbus rāda, ka es varu ienākt un paskatīties. Pie darbnīcas ir veikaliņš ar suvenīriem. Skaisti, bet es labprātāk būtu redzējusi procesu. Saprotu, ka stikla priekšmetus es nevarēšu atvest savā bagāžā. Pasaku paldies , un dodos tālāk.
Pa platu zemes ceļu dodos kalnup, jo liekas ka muzejs varētu būt šajā virzienā. Taču kā izrādās – te ir tikai parks gar kura augšējo malu turpinās izrakumi. Paeju garām senajam ledus pagrabam un saprotu, ka ceļa tālāk nav, bet pa mežu kalna kores virsotnē ir akmeņaina , bet ēnaina taka. Par cik gaisa temperatūra ir ap 26 grādiem , izvēlos iet pa ēnaino taku. Kad esmu paralēli ielai dziļi lejā nogājusi pa kalna kori līdz galam, tā izbeidzās. Priekšā stāva taciņa uz leju, ielu krustojums un tur jau arī muzejs.
Nopērku biļeti un dodos skatīties. Muzejs sastāv no vairākām ēkām un daudziem eksponātiem , kas izvietoti apkārt muzejam. Vispirms lēnām un nesteidzoties izstaigāju muzeju – no sākuma šo to fotogrāfēju bez zibspuldzes, bet par cik uzraugi tā nervozi grozās , novācu savu kameru. Kad beidzu apskati – izrādās - es esmu izgājusi uz terases ar skatu pret blakus ēku. Kā uzraksts vēsta tad tur būs izstāde , kurā eksponēs vēstures mantojumu, ko kara laikā Japāna no Korejas izvedusi un tagad atgriezusi Korejai. Diemžēl šī izstāde vēl nav iekārtota un pagaidām nav atvērta skatītājiem. Izeju no ēkas – saule cepina, ēst arī sāk gribēties, bet vēl viena ēka nav izskatīta. Kamēr es ārpusē fotografēju no tempļiem atvestos eksponātus pie manis pienāk jauna simpātiska sieviete – spriežot pēc beidža – viņa ir muzeja darbiniece. Piefiksējusi , ka es esmu viena jautā , vai nevar man palīdzēt. Cik patīkami. Pastāstu ko es te daru un ka labprāt apskatītos pēdējo ekspozīciju ēku, bet gribas ēst un nedaudz atpūsties. Viņa man pastāsta ka muzeja teritorijā ir mazs veikaliņš kur var nopirkt dzērienus, našķus pasēdēt , atpūsties un tad turpināt apskati. Pavada mani, pasaku paldies uz atvadāmies.
Pēc kārtējās aukstās kafijas, ko šeit Korejā esmu iecienījusi, un vafelītēm , jo citus našķus īsti neatpazīstu – dodos atpakaļ uz pēdējo ekspozīciju zāli. Un liels ir mans pārsteigums, kad šī pati muzeja darbiniece mani sagaida uz celiņa ar dāvanu maisiņu – tajā muzeja bukleti un kartona kārbiņa. Iedod savu vizītkarti. Paskaidro, kas kastītē, es gan īsti nesaprotu, bet paldies un atvadāmies vēlreiz. Eju apskatīties pēdējo ekspozīciju , un šī man patīk vislabāk. Te ir viss no A līdz Z par to kā ir attīstījies jumtu dizains un izgatavošanas tehnoloģijas. Ar ko atšķiras Korejiešu jumtu rotājumu elementi no Ķīniešu un Japānu jumtiem. Patiešām interesanti. Izrādās ka tie ,,spārni'' ko redzēju Kjendžo tilta galos kad iebraucu pilsētā , ir Jumtu kores galu elementi. Cik varu saprast, tad nozīmīgākā informācija iegūta veicot izrakumus Donggung pils un Wolji dīķu atrašanās vietā. Pils tikusi celta 14 gadus karaļa Munmu (r. 661-681 AD) no Silla Karalistes (57 BC-935 AD) laikā. Bet pils tika iznīcināta un slēpās drupās.
1974. gadā veikti arheoloģiskie izrakumi un mūsdienās Wolji Dīķis ir atjaunots gandrīz kā savos slavas laikos. Donggung Pils ēkas pa daļai atjaunotas, pa daļai redzami vecie stūrakmeņi. Atjaunotajā ēkā redzams pils makets, kāds tas bijis savos ziedu laikos.
Par cik ir jau vēla pēcpusdiena nolemju sevi apbalvot ar siltām pusdienām. Pa ceļam uz mājām ieeju kafejnīcā, kuras reklāmas vēlāk redzu arī pārbraucot no vienas pilsētas uz otru. Acīm redzot populāra ēdināšanas ķēde.
Jau mājās apskatos, kas tad ir kastītē – Kuratora asistente Kim kaut ko teica – seja , seja. Izrādās kastītē ir māla kopija no jumta malas noslēdzošā elementa ar cilvēka seju , kāds ir atrasts izrakumos. Šis ir viens no Kjendžo simboliem. Šādus attēlus redzēju arī uz ceļa stabiņu zīmējumiem. Šāds , tikai kā plāna metāla ripiņa ir arī manai viesu mājas istabas atslēgai kā piekariņš. Tā ka faktiski man ir gabaliņš no Korejiešu tradicionālā jumta. Ļoti saudzīgi sasaiņoju drēbēs lai izdodas atvest veselu mājās.
Nu ko. Rīt uz Kwandžo , tātad sapakoju mantas un rīt agri jādodas ceļā. Vēl viena diena beigusies.
Par cik ir jau vēla pēcpusdiena nolemju sevi apbalvot ar siltām pusdienām. Pa ceļam uz mājām ieeju kafejnīcā, kuras reklāmas vēlāk redzu arī pārbraucot no vienas pilsētas uz otru. Acīm redzot populāra ēdināšanas ķēde.