Mans sapņu ceļojums - Dienvidkoreja 1. diena

Guna Miķelsone 22.04.2016 5 min lasīšanai

Sagatavošanās

Mana vēlēšanās aizbraukt uz Dienvidkoreju radās, kad sāku skatīties viņu seriālus. Izklausās banāli, taču tā ir vesela māksla – tā parādīt filmās savu valsti – kultūru, vēsturi, dabu, ka rodas vēlēšanās aizbraukt un to visu redzēt savām acīm.

Tā nu nolēmu nu jau pirms gada , ka gada laikā sataisīšos un aizbraukšu. Tayo suši īpšnieks Cui Sky Cēsīs iedeva man viņam piederošo 2009 gada tūrisma ceļvedi, pajokodams, ka jāatdod būs 2016 gada ceļvedis. Pamazām plānoju un vizualizēju , ko vēlētos redzet. Pinterest.com ,, vācu '''savu vizualizācijas sienu. Pamazām un lēni mācos valodu.

Laiks tika izvēlēts – aprīļa pirmās divas nedēļas, lai Seulā vēl paspētu uz sakuru ziedēšanas laiku. Lai lidojums man neapgrieztu ceļojuma laiku , piemetu vēl laiku lidošanai un kopā sanāca 17 dienas ar visiem pārlidojumiem – 4 – 20 aprīlis.

Zvaigznes iegrozijās labvēlīgi, rudenī sanāca daudz labi pasūtijumi, un uz Ziemassvētkiem uzdāvināju sev Finnair biļetes lidojumam turp un atpakaļ. Cena 613 euro. Iespējams ka lidojot caur Krieviju vai Turciju būtu ievērojami lētāk, bet iekšējā balss teica, caur Somiju būs lielāka drošības sajūta. Tajās pašās Ziemassvētku, jaungada noskaņās caur Airbnb.com mājas lapu piemeklēju pirmās naktsmājas – kritērijs bija cena, un nedēļas atlaides. Par 7 naktīm samaksāju 130 euro.

Nākošais solis – pie savas Baltas apdrošinātājas uztaisiju ceļojuma apdrošināšanu. Izvēlējos lielākas kompensācijas un tas izmaksāja ap 70 euro. Labs tas darbiņš kas padarīts.

Tālāk turpinājās sagatavošanās darbi. Informācijas meklēšana – Paldies ceļakāja.lv daudzpieredējušajiem ceļotājiem par padomiem ,,iesācējam''. Paldies Cēsu korejietim Cui Sky par laiku , ko viņš man atvēlēja sarunām par neskaidriem jautājumiem saistītiem ar Koreju. Par cik pirmo reizi ceļoju tik tālu, tik ilgi un viena, jāplāno bija pēc iespējas rūpīgāk. Kā otro vietu izvēlējos seno Korelas galvaspilsēty Gyangjo, kas atrodas dienvidaustrumos. Noīrēju naktsmājas 3 naktīm par 61 euro. Bija grūti atrast dienvidu reģionā lētas naktsmājas kur gulēt vienai nevis 6 – 10 vietīgās istabiņās.

Tad nolēmu, ka uz ceļojuma beigām , lai nebūtu stress un steiga pēdējās 2 naktis pirms lidojuma jāatrodas Inčonā – netālu no lidostas, lai varu sakravāt mantas un sagatavoties lidojumam.

Priekšpēdējā vieta paliek izvēlei skatoties no situācijas. Jau Latvijā samainu daļu naudas uz Korejas wonām.

Ir 4. aprīļa rīts. Drudzene mani aizved 160 km no mājām līdz lidostai. Nedaudz pāri 14 lidmašina paceļas gaisā. Pēc nepilnas stundas nosēžos Helsinkos un jau pēc pāris stundām izlidoju uz Inčonu. Lidojums turp ilgst nedaudz vairāk par 8 stundām , bet par cik lidojam uz austrumiem, tad nakts ilgst tikai nedaudz stundas un jau ielidojam rītā. Pēc vietējā laika 8.20 no rīta nosēžamies. Vēl atrodoties lidmašīnā pasažieriem , kas nav Korejieši tiek izsniegtas blankas kas jāaizpilda priekš imigrācijas departamenta. Ielidojot man nedaudz neveicas , jo ap šo laiku ie iradušās daudzas lidmašinas un uz imigrācijas kontroli nostāvu 1.5 h rindā, kamēr tieku pie savas bagāžas.

Faktiski tagad ceļojums pa Koreju sākas. Pirmais darbiņš sameklēju tūrisma informācijas centru. Laipna meitene man iedod Tūrisma ceļvedi 2016 – viens man jāaizved draugiem uz Tayo suši . Sa;nemu pilsētas un metro karti. Noskaidroju kā aizbraukt līdz Seulas galvenajai dzelzceļa stacijai. Noskaidroju ka uz 2 nedēļām man vajag aptuveni 50 000 wonas iemaksāt T money kartē , lai varētu braukāt ar sabiedrisko transportu. Bet Tūrisma info centrā to nopirkt nevar. Tā nu tur pat blakus esošanā ,,7 – eleven'' kioskā pa 50 000 wonām nopērku T money karti un aizbraucu līdz Seulas stacijai.

Ar hostiem ir norunāts, ka nokļūstu līdz Parīzes bulanžērijas veikaliņam kur ir wifi un dodu viņiem ziņu Facebook. Mans telefons nesavieno zvanus, un kā vēlāk sapratu saimnieki paši bija iedevuši nepareizu telefona nr – viens cipars par daudz. Tā nu ziņu nosūtu. Sazvanīt nevaru. Gaidu , neviens nenāk un mani lēnam pārņem panika. Man ir izdruka no Airbnb ar adresi gan angliski, gan korejiski, taču u ielas tādu adresi neredzu. Blakus kūkotavai ir kāpnes uz augšu. Domāju pakāpšos – ieraudzīšu adresi. Uzkāpju, bet adresi ar tādien nummuriem joprojām nevaru ieraudzīt. Pagriežos kāpšanai atpakaļ uz leju un ieraugu vienu vīreli sēžam un pīpējam uz tām pašām kāpnēm. Nodomāju – ja jau vietējais tad varētu zināt. Izrādās viņš neko nesaprot angliski, un arī korejiskā adrese viņam nešķiet atpazīstama. Bet viņš uzsauc paziņam kas iet garām pa ielu kāpņu apakšā. Tas pienāk, kaut ko sarunājas , paķer manu kofri, rāda lai sekoju un traitā solī dodas prom pa ielu. Es sīkā riksītī metos pakaļ, un nu jau liekas – jāmāj koferim atvadas. Taču tik pat strauji kā gājiens sācies tas izbeidzas – vīrelis ieiet kaut kādā kantorī trīs durvis tālāk no bulkotavas – ne tad nekustamo īpašumu aģentūra, ne tad kaut kāda maz atūrfirma – ātrumā nespēju saprast informāciju uz sienām. Tur strādājošā meitene apskata adresi, kaut ko pāris teikumos apspriež ar vīreli un tik pat ātrā gaitā dodamies atpakaļ uz bulkotavas pusi. Taču tieši pirms kafeinīcas vīrelis iegrieža mājas koridorā , pretī ir lifts. Uzbraucam trešajā stāvā. Izejam blakus liftam pa durvīm laukā no ēkas un atkal atrodamies uz ielas. Izrādās – ēka ir iebūvēta kalnā un adrese , kas atrodas 4 stāvā ir pieejama no ēkas aizmugures, kur ieeja jau ir ielas līmenī. Kamēr man norāda uz pareizajām durvīm – saimnieks kas mani beidzot ir sācis meklēt arī ir klāt. Tā nu pirmais stress ir pāri. Esmu tikusi pie naktsmājām nolikusi mantas un varu sākt plānot Seulas apskati. Ap pulkstens 17 vakarā saimniece mani vedina dotis uz metro. Viņai jābrauc uz darbu maizes ceptuvē, un man jādodas uz gwanghwamun metro staciju virs kuras ir cita Parīzes begašu tirgotava, grāmatnīca un tur strādā viņas dēls Mino. Mino uzdevums ir man parādīt kā nākošajā dienā apskatīt senāko un ievērojamāko arhitektūras pieminekli Korejā Gyeongbokgung pili ("saules gaismas un laimes pils" . Kur atrodas pilsētas tūrisma un informācijs centrs un kā nokļūt pie Cheonggyecheon straumes vai upes , nezinu kā pareizāk nosaukt. Kas ir viens no maniem plānotajiem apskates objektiem.

Izkāpjot no metro un cenšoties atrast kafeinīcu attopos grāmatu veikalā. Kad veismīgi nonāku uz ielas saprotu, ka kafeinīca nav acu priekšā un būs tomēr kādam jāpajautā. Uzrunāju divas meitenes kas pēc skata varētu būt ģimnāzijas vai augstskolas pirmo kursu studentes. Man par lielu pārsteigumu viņas angliski nesaprot/nerunā? Pienāk klāt puisis, kuram acīm redzami ir kaut kādas veselības problēmas, taču viņš angliski saprot. Mobilajā telefonā ātri atrod vajadzīgo vietu un mums ir jāapiet apkārt ēkai lai atrastu vajadzīgo kafeinīcu. Izrādās Mino jau vestibilā gaida. Par cik viņam jāstrādā līdz 21 vakarā – norunājam ka es izstaigāšu Cheonggyecheon straumi, un vakarā satiekamies lai kopā atgrieztos mājās.

Tā nu es izstaigāju skaisti iekopto atpūtas zonu. Speciāli izveidotajā vietā iemetu vienu euro un klusi ,,pasūtu'' savas vēlmes. Staigāju ilgi līdz iestājas tumsa. Saprotu ka esmu aizgājusi ļoti tālu. Straumes kopējais garums pāri 8 km. Par cik ir nogurums, paķeru uz ielas taksi un atgriežos atpakaļ Kyoho Book Centre. Aizeju uz to pašu kafeinīcu, pasūtu kafiju, vistas salātus. Salāti gardi, cena 13000 wonas , un tikai vēlāk, kad sāku orienteties kas ko maksā saprotu ka šī bija visdārgākā maltīte ko Korejā ēdu. Uzķeru wifi lai sazinātos ar Mino. Par cik vēl jāgaida noeju uz grāmatu veikalu. Ja kafeinīcā uz mani skatijās kā uz klientu, tad grāmatu veikalā uz mani skatijās kā uz citplanētieti. Kad pajautāju kādu bērnu grāmatu korejiešu valodā, izrādās arī te , pašā tūrisma centrā darbinieki neprot angļu valodu, sauc cits citu palīgā, kamēr atrodas viens , kas saprot. Par cik tādas vieglas bērnu grāmatas iesācējiem nav mana izvēle apstājs pie Sent Ekzeperī - Mazā prinča – 1. puse korejiešu valodā man , otrā puse angļu valodā – noderēs manam dēlam , un mājās man ie latviskais tulkojums salīdzināšanai. Maksā 9000 wonas – šis dārgums krietni lētāks par manām vakariņām. Sagaidu Mino un dodamies uz mājām. Norunājam ka no rīta 8.15 man jābūt gatavai un ejam uz metro lai brauktu uz centru reizē. 1. diena noslēgusies. Vēl vakarā ielieku Draugiem.lv bilžu galeriju un dodos gulēt.

Sagatavošanās