Zilais sapnis pašā Rīgas vidū
Šajās brīvdienās ieplānoti darbi neļāva mums izbraukt ārpus Rīgas. Bet vai tāpēc mēs raudājām? Nē, mēs smaidījām cik jaudājām! Un tā mēs meklējām, kur atpūsties pāris stundas ārpus mājas, var teikt, pie dabas, bet neizbraucot no Rīgas.
Ielūkojāmies google un sapratām, ka ir jāredz kāda vieta tepat Rīgas sirdī. Daudz gaudulīgu nosodījumu bija veltīti Lielajiem kapiem jeb tagad jau Lielajam parkam. Nolēmām apskatīt paši, jo kādreiz stipri tālu bērnībā bija iets cauri tam. Tad tiešām bija mazliet baisi, ejot garām baznīcas drupām, kas slēpa savā aizsegā dažu labu "dabas mīļotāju" ar "pudeles brāļu" cienīgu vārdu. Lielie kapi atrodas Rīgā starp Brīvības, Mēness, Miera un Klijānu ielām.
Tad nu ar pilnu atbildību varam teikt - viss tur ir skaists, interesants un apskates vērts! Ne jau viss ir zelts, kas spīd un ne tikai gludi mauriņi ir skaisti. Vēsture ir tāda, kāda ir. Un tās tur ir diezgan! Bet visu pēc kārtas.
Vispirms - ļoti ērtas bezmaksas auto stāvvietas, tīri, sakopti celiņi, neaprakstāmi skaisti zied zilās pavasara puķītes, izplatīdamas pa visu teritoriju saldu smaržu... Parks ir milzīgs un lēnai pastaigai vajadzīgas vairākas stundas. Cilvēki nūjo, brauc ar divriteņiem, pastaigājas daudz māmiņu ar bērnu ratiņiem, vecākas kundzītes un ģimenes ar bērniem. Redzējām, kā kāds pāris sakopa teritoriju ap Krišjāņa Barona pieminekli, mums pat bija aizdomas, ka tas bija dzejnieks Leons Briedis. Un kāpēc gan ne? Katrā ziņā parks bija dzīvs un tas elpoja mūsdienīgi, stāstīdams par tiem cilvēkiem, kuriem piederēja vairs tikai pagātne.
Bija gan viena liela vilšanās un sāpe - Zemes mātes birojs. Vandāļi to bija pamatīgi sabojājuši. Tik laba ideja! Un nu tikai atliekas palikušas. Latvieši piemin ne tikai savus tuvos aizgājējus, bet gatavi pieminēt arī tos cilvēkus, par kuriem, iespējams, nemaz nav dzirdējuši. Apstādījumos no Klusās ielas puses 2004.gada Rīgas tēlniecības biennāles ietvaros tika uzstādīts modernās mākslas objekts — "Zemes mātes birojs, viena desmitā daļa", — zemē ieraktu stiklota konstrukcija-puspagrabs, kurā aiz stikla sienas redzams kabinets ar datoru, kura monitorā slīd latviešu kultūrvēstures teksti. Objekts bija veltīts cilvēkiem, kuru ieguldījums Rīgas un Latvijas vēsturē ir nozīmīgs, bet kapu vietas Rīgas Lielajos kapos ir zudušas. Mākslinieks Aigars Bikše ar domubiedriem izveidoja šo instalāciju – biroju. Lai arī mēdz teikt, ka laika zobs mēdz “sagrauzt” visu, tomēr šoreiz vandāļi ir izrādījušies nadzīgāki – Zemes mātes birojs ir izdemolēts. Tā nu šobrīd birojs ir deklasētu indivīdu izpostīts.
Lielie kapi jeb oficiāli Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis — Dārzu un parku ansamblis "Lielie kapi" ar memoriālām celtnēm ir bijusī kapsēta. Parka teritorija ir 22 hektāri. Komplekss ietvēra sevī arī Sv. Jēkaba katoļu kapus un Mazās Klijānu ielas stūrī esošos vērmahta karavīru kapus (te apglabāja tos, kas mira padomju gūsta apstākļos). Cik zināms, 2012. gada vasarā vācu karavīri pārapbedīti kopīgajā Beberbeķu kapsētā (Piņķos).
Lielajos kapos apglabāti vairāki desmiti tūkstošu rīdzinieku (precīzu to skaitu mūsdienās vairs nav iespējams noteikt, jo Lielo kapu grāmatas nav saglabājušās pilnībā), uzstādīti mākslinieciski augstvērtīgi pieminekļi, kuri atspoguļo sava laika raksturīgos mākslas stilus — kapos pārstāvēti gandrīz visi kapu pieminekļu veidi, sākot no XVIII gs. otrās puses. Saglabājušās individuālai, ģimeņu un amata brālību lietošanai celtas virszemes kapličas. Vecāko kapeņu rinda (28 celtnes) un 3 kapenes gar Miera ielu atspoguļo XVIII gs. beigu un XIX gs. sākuma celtniecības stilus. Taču jau uz senāko periodu attiecas arī atsevišķi novietotas kapličas (senākā no tām ir ar 1776.gadu datētā Mihaela Veitcenbreijera barokālā kapliča). Vairāk kā 20 kapeņu, no kurām četras atrodas Jēkaba kapu nodalījumā, saglabājušās līdz mūsu dienām, liecinot par Rīgas amatnieku augsto aroda prasmi.
Vairums XVIII-XIX gs. pieminekļi ir formās vienveidīgi amatnieku darbi bez mākslinieciskas vērtības: vaļējas vai slēgtas urnas uz postamentiem, dekorētas ar čūskām kā mūžības vai tauriņiem kā dvēseles simboliem, lauztas kolonnas vai koku stumbri bez lapām (nolauzts koks simbolizēja cilvēka aprauto mūžu, bet katrs nocirsts zars — mirušu dzimtas locekli), augsti, akmenī kalti obeliski un piramīdas, prizmas un stēlas.
Jau XX gs. 70. gados viss Lielo kapu dārza arhitektūras ansamblis kopā ar celtnēm tika iekļauts Latvijas PSR Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. 12 kapu pieminekļi tika iekļauti Latvijas PSR mākslas un 15 objekti — vēstures pieminekļu sarakstā.
Jāatgādina, ka Lielajos kapos „mūža mājas” raduši desmitiem Latvijas dižgaru, viņu vidū jaunlatvieši Fricis Brīvzemnieks, Andrejs Pumpurs, Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, valodnieks Kārlis Mīlenbahs, rakstnieks Juris Neikens, publicists Ārons Matīss, daudzu vēsturisku zīmējumu autors Johans Kristofs Broce, gaišreğis Eižens Finks un daudzi citi.
Parkā šobrīd aug aptuveni 60 koku un krūmu sugu, tostarp 39 introducētās sugas, tādas kā Japānas lapegle, parastā kļava,melnā apse, Krimas liepa, zemā goba, Rietumu tūja u.c.
Pašā parka vidū stalti izlējusies baznīca, kas liecina par cilvēku degsmi un pašaizliedzību. Par saziedotiem līdzekļiem tā ir ne tikai atjaunota, bet darbojas un pulcē draudzi. Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīca un tās Jaunā kapella ir tam lieciniece. Arhitekts Neuburgers neo-romānikas stilā projektējis šo baznīcu no 1863. līdz 1891.gadam. Pirms atjaunošanas ēka atradās ļoti sliktā stāvoklī. Bojātas dažas nesošās konstrukcijas, lielākā daļa ēkas bija bez jumta. Daļa logu nebija un daļa bojātas, bojātas arī ārdurvis. Stipri bojāta ārējā ēkas apdare, interjers iznīcināts pilnībā. Atjaunošanas projektu kā ziedojumu 1991. gadā izstrādāja draudzes locekļi arhitekte Māra Zeibārte un Aivars Krieviņš. Projekta īstenošanu bez atlīdzības no 1993.gada vadīja draudzes locekle arhitekte Tamāra Agriņa. Baznīcu 2000.gada 11.jūnijā iesvētīja Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Dr. Jānis Vanags. Baznīcas zvans iesvētīts 1998.g. 18.janvārī.
Baznīcā atrodas Komunistiskā terora upuru piemiņas plāksne un to var apskatīt jebkurš interesents no ārpuses, tā atrodas speciāli tam iekārtotā nišā, kas aizsargāta ar pietiekami drošām restēm. Turpat atrodas arī piemiņas vieta "Sliežu krusts".
Bijām kārtīgi izstaigājušies, saelpojušies svaigu gaisu un apmierināti par jauko pastaigu. Braucot mājup apspriedām par to bagāto izpētes materiālu, kas te pavērās, bet visvairāk priecēja zilo ziedu jūra, kas izpletās pa visu Lielo parku (Lielajiem kapiem) kā zils, smaržojošs pavasara sapnis.
Weekends-idejas tavām brīvdienām
foto - Andris.G.