Skaistais Vaļu Krasts un tās iemītnieki
|
Zane Corlett
|
"Haizivis, haizivis!", mums ziņo grupas vadītāji. Un, jā, ap mūsu laivu peld divas Lielās Baltās Haizivis. Šīs gan ir diezgan jaunas un ''maziņas'' - ap 2-2,5 metriem. Pieaugušie ir pat pāri 5 metriem, bet tādus mēs neieraudzījām. Kaut gan arī šīs bija pietiekami baismīgs, un tajā pašā laikā, elpu aizraujošs, skats.
Mūsu laiva bija piestājusies pie citas, kura pievilināja haizivis ar asinīm un dzīvnieku daļām
Esam Dienvidāfrikā jau trešo reizi. Šoreiz gan tikai uz četrām dienām tās pašā dienvidu daļā - Vaļu Krastā - starp Keiptaunu un Āfrikas dienvidu punktu - Cape Agulhus. Nakšņojām mēs vaļu galvaspilsētā Hermanus. Šeit, sezonas laikā, ir iespējams redzēt vaļus lielos daudzumos no krasta klintīm. Vaļi šeit ierodas katru gadu no Jūnija līdz Oktobrim, dzemdēt un izaudzēt mazuļus. Pirmo reizi, kad šeit bijām, tās bija vaļu sezonas beigas, līdz ar to neko neredzējām. Šoreiz tās bija sezonas pats sākums, kad ik pa laikam kāds valis iemaldās, bet redzēt iznāk reti.
Pirmajā rītā Hermanus mums nācās celties agri, jo braucām uz tuvumā esošo pilsētiņu Gaansbaii. Šī ir vieta, kur brauc tie, kas vēlas ''peldēties ar Lielajām Baltajām''. Peldēties gan mēs netikām, ceļojot ar mazu bērnu ir savi ierobežojumi. Tā vietā, devāmies izbraucienā meklēt vaļus un citus dzīvniekus. Drīz vien pēc izbraukšanas, pietuvojāmies vienai no laivām, kas pievilina haizivis ar tā saukto "chum'' - zivju daļām, asakām un asinīm, lai metāla būros esošie tūristi var vērot haizivis zem ūdens. Daudz un pamatīgi tiek apspriests vai tā ir laba ideja, vai arī tas palielina haizivju uzbrukumus cilvēkiem, jo tās sāk pierast pie domas, ka cilvēki nozīmē maltīte. Lai kā arī tas būtu, redzēt Lielās Baltās Haizivis arī no ūdens virsmas ir aizraujošs un baismīgs skats. Mēs redzējām veselas divas, kas sāka arī peldēt ap mūsu laivu un nāca uz ūdens virsmu, kad ''chum'' tika izvilkts augšā.
Tālāk laiva devās uz Dyer salu, uz kuras mīt jūras lauvas, Āfrikas pingvīni in citi putni. Šī pavisam mazā akmens saliņa ir noklāta ar jūras lauvām, gan uz tās virsmas, gan arī apkārtējā ūdenī.
Pēc Dyer salas apskatīšanas, vedāmies atpakaļ, cerot, ka pa ceļam ieraudzīsim tos dzīvniekus, kas padara šo krastu slavenu - vaļus. Diemžēl, tomēr nepaveicās. Bet tas nekas, redzēt Lielās Baltās Haizivis bija neatkārtojama pieredze.
Pēc Gaansbai devāmies tālāk pa Vaļu Krastu līdz tā beigām Āfrikas pašā dienvidu punktā un vietā, kur Atlantijas un Indijas Okeāni satiekas - Cape Agulhus. Tūristiem bieži vien tiek iestāstīts, ka Cape of Good Hope pie Keiptaunas ir Āfrikas pats dienvidu punkts, kur satiekas šie abi okeāni. Bet īstenībā, tas ir kādu 4 stundu brauciena attālumā.
Šī bija mūsu otrā reize Cape Agulhus, un, atšķirībā no iepriekšējās, šoreiz tur bijām vieni paši, debesis bija apmākušās ar draudīga izskata mākoņiem un viss izskatījās daudz dramatiskāks. Te jūra ir ļoti bīstama un neviens vien kuģis ir palicis tās dzīlēs uz mūžīgiem laikiem. Pats krasts arī ir akmeņains un interesants, ja arī ne ārkārtīgi iespaidīgs, salīdzinājumā ar stāvajām klintīm, kas stiepjas no Keiptaunas līdz Hermanus. Bet ir vērts apmeklēt, esot apkārtnē.
Pati Hermanus pilsētiņa ir skaista un apmeklējuma vērta, atrodas gleznainā vietā, augstu kalnu ieskauta. Lai arī vaļi ir lielākais iemesls, kāpēc tūristi šeit brauc, tas nav vienīgais. Hermanus vīna ceļš ir izbaudāms cauru gadu. Mēs tam veltījām vienu no mūsu četrām dienām.
Brauciens starp vīna darītavām ir ārkārtīgi skaists. Šeit mazs ceļš ved caur vīnogu audzēm aiz kurām iesārti kalni ceļas, uz augšu pārejot zilos toņos. Viss tik perfekti sakopts.
Lielākā daļa no vīna darītavām atver durvis apmeklētājiem. Par mazu samaksu šeit var degustēt vīnus un tos nopirkt. Ko arī mēs, protams, darījām. Te viegli var pavadīt dienu, pat divas. Katra darītava piedāvā kaut ko savādāku: pastaigas caur vīnogulājiem, ekskursijas caur vīna darītavām, restorānus utt. Mēs gan izvēlējāmies vienkārši izbaudīt vīnus un skaistos skatus. Abi ir nepārspējami.
Diemžēl mums bija tikai dažas dienas Hermanus pilsētiņā, ātri vien pienāca laiks doties uz Keiptaunas lidostu un atpakaļ mājās. Pa ceļam vien vēl piestājām Betty's Bay ciematā, kuras pludmale piesaista daudzus Āfrikas pingvīnus. Tie ir vieni no mazākajiem pingvīniem - pieaugušie ir tikai 60-70 cm gari. Divus gadsimtus atpakaļ, šo pingvīnu skaits sasniedza 4 miljonus. Šobrīd šis numurs ir nokrities zem 50,000. Šie skaitļi ir ielikuši Āfrikas pingvīnu apdraudēto sugu sarakstā. Lai arī daudz tiek darīts lietas labā, cerams, ka tas būs pietiekoši. Šie jaukie putni, kas nespēj lidot, ir ārkārtīgi neveikli uz zemes, bet ļoti graciozi ūdeni, ir pelnījuši izdzīvot šajā ļoti mainītajā pasaulē.
Dienvidāfrika ir liela un daudzveidīga valsts. Šeit ir tik daudz, ko redzēt, pieredzēt un izdarīt, ka noteikti atgriezīšos atpakaļ arī ceturto, piekto un sesto reizi. Jāsaka tikai, līdz nākamajai reizei!
Šo un citus rakstus angļu valodā var lasīt https://travelwithcorletts.wordpress.com/
