Noslēpumainā Karnātaka II. Čamundi un Nandi
|
IMPRO CEĻOJUMI
|
Šis nebūs stāsts par mīlniekiem vai ciematiem ar šādiem nosaukumiem, bet gan par diviem ļoti būtiskiem tēliem Karnātakā, kuriem ierādīta īpaša vieta. Viena ir dievība, otrs- arī dievība, guru un arī vārtu sargs- bullis Nandi. Zīmīgi, ka 60 km no Bengalūru ir Nandi kalni, pašā Bengalūru- Nandi templis, savukārt, netālu no Maisūru- Čamundi kalni. Kādas abiem tēliem ir attiecības, ja jau viņus pieminam kopā? Te nepieciešams mazs ieskats hinduisma leģendās: Čamundi ir Šivas sievas Parvatī viena no izpausmes formām, bet pats kungs Šiva, kā jau visi hinduisma dievi, pārvietojas ar kāda pavadoņa palīdzību- sauktus par vahanām, un tas ir neviens cits kā uzticamais bullis Nandi.
Ja Bengāles aizsargājošā kulta dievība ir Durgā un tai veltīti daudzi rituāli, tad Karnātakā valda dieviete Čamundi. Lieki piebilst, ka tā ir tā pati Durgā, tikai mazliet citā variācijā. Stāsts par Čamundi ir identisks Durgas stāstam: reiz piedzimusi no dievietes Kaušiki uzacs, dieviete ieņēma Durgā veidolu un tai bija dots uzdevums iznīcināt galvenos dēmonu pasaules valdniekus:Čanda un Munda. Čamundi izcīnīja nežēlīgu cīņu ar abiem dēmoniem, aiznesot abu nocirstās galvas Kaušiki kā pierādījumu. No tā brīža arī dievietei tika iedots vārds Čamunda. Taču Čamundi kalnā Maisūru pilsētas nomalē šai dievietei radīts īpašs templis ar augstu, grezni rotātu dzeltenu gopura torni virs ieejas un netālu no tempļa redzams savāds vīrišķīgs tēls ar lielu cērtamo nazi rokā agresīvā pozā. Izrādās, tas ir Mahišasura, kam arī saistība ar Čamundi jeb vairāk ar dievieti Durgā. Mahišasura esot kombinācija no dēmona (asura) un bifeļa (mahiša). Viņš tika radīts ar nolūku, lai iznīcinātu visus dievus, un tieši šī dēmona dēļ tika radīta dieviete Durgā. Kā jau leģendās mēdz notikt, tad asūru karalis Ramba ieskatījās kādā bifelienē un apprecēja to. Šajā savādajā savienībā piedzima bērns, kas pa pusei bija cilvēks, pa pusei bifelis, iegūstot vārdu Mahišasura. Jaundzimušais asura vēlējās padarīt sevi neuzveicamu, lai uzvarētu cīņā ar dieviem, tāpēc sāka pielūgt dievu Brahmu un lūdzās, lai viņu apbalvo ar nemirstību. Brahma atteica tik neprātīgu lūgumu un tā vietā iedeva viņam citu dāvanu,- ka viņu nogalināt varēs tikai sievietes roka. Mahišasura jutās pagodināts, ka viņam dota šāda dāvana, - beigu beigās, uz pasaules taču nav tādas sievietes, kas spētu nogalināt tik stipru dēmonu kā viņš. Ar šo pārliecību Mahišasura sāka cīņu ar dieviem, no kuriem daudzi krita, tai skaitā arī pērkonu dievs Indra. Devas jeb dievības griezās pēc palīdzības pie hinduisma trīsvienības: Šivas, Brahmas un Višnu. Viņi visi kopā radīja sievieti-dievieti vārdā Durgā, kura turpināja vadīt dievu cīņu ar dēmonu karali, kamēr to nogalināja. Tāpēc gan Durgā, gan Čamundi Indijā redzama, stāvot uz bifeļa galvas, kas piederēja Mahišasuram- varenākajiem no visiem dēmoniem.
Kāpēc šī leģenda ir tik nozīmīga? Pirmkārt, tā ir hinduisma viena no populārākajām leģendām, kurai Karnātakas pavalstī ir īpaša loma. Ne velti te ir Čamundi kalni ar dievietei veltīto templi, kur ļaužu pulki nāk dienu un nakti, stāv rindās, nes ziedojumus, lai paši tiktu atbrīvoti no iekšējiem dēmoniem. Otrkārt, izrādās, ka Maisūru pilsētas vārds arī cēlies, pateicoties šim dēmonu karalim Mahišasuram. Pilsētas sākotnējais vārds bijis “Mahišasuranaoor”, kas tulkojumā nozīmē “Mahišasuras zeme”. Taču pilsētas vēsture sniedzas tālajā 245.gadā p.m.ē., imperatora Ašokas laikā, kad šajā vietā tika sasaukta trešā budisma sapulce , un tajā tika ierādīta goda vieta arī šim mitoloģiskajam tēlam, radot Mahišas mandalu, lai veicinātu budisma izplatību Dienvidindijā.
Vakara krēslas laikā apsekoju Čamundi kalna kori, saule jau norietējusi, cilvēki kājām un ar rikšām steidzas augšup kalnā, lai tiktu uz vakara pūdžu, pērk ziedus, kokosriekstus, saldumus kā ziedojumu dievietei un gaida rindā, kad templis atvērsies. Kārtējo reizi pārliecinos, ka indiešu reliģiozitāte ir apbrīnojama. Precīzi to raksturo viena no jaunākajām Bolivudas filmām “PK”, kur citplanētietis, ieradies uz Zemes un nesaprot šejienes sabiedrības noteikumus, lēnām tos apgūst un sāk meklēt Dievu, atklājot katras reliģijas radītos likumus, ierobežojumus, un brīnoties par cilvēku naivumu, kad tiek pielūgts parasts akmens, kuram tikai uztriepta krāsa, par dažādajiem savdabīgiem procesiem dievu meklējumos, aizmirstot, ka galvenais templis ir pašu sirdī. Cilvēki ir gatavi stundām stāvēt garās rindās, lai tiktu templī, vai pie kāda svētā vīra kājām, mīt viens otram uz kājām, grūstīties, lai tiktu svētīti no kāda cita rokas. Cik cilvēku, tik dievu meklējumu. Čamundi ir un paliek Maisūru galvenā dieviete un sargātāja, un arī es tai atdodu savu godu, cienot vietējās tradīcijas. Kalna zemākajā daļā atrodas otrs maģiskais tēls- 5 m augstais akmens bullis Nandi, kas tur izveidots no monolītas klints jau tālajā 1659.gadā. Man jāatzīst, ka Nandi satiku tikai vēlā naktī, jau tumsā , tāpēc foto izpalika.
Tomēr kādu citu Nandi veltīto vietu gan man izdevās apmeklēt gaišā dienas laikā. Tajā gan nebija tik milzīgu Nandi figūru, bet ar šiem lielajiem akmens tēliem vēl sastapšos turpmākā ceļojuma gaitā. Nandi kalni plešas 1455 m augstumā uz ziemeļiem no Bengalūru, un reiz bijusi atpūtas vieta Tipu sultānam, bet mūsdienās tā ir jauno pāru un ģimeņu populāra pulcēšanās vieta piknikiem, kas nedēļas nogalēs ir pārpildīta ar auto un cilvēkiem. Tā kā esmu nedēļas vidū, tad man izdodas atrast vientulību šajā augstienē, kas izstaro maģisku vilinājumu. Nelielajā templī izlodāju arkas un kādā no tām pamanu indiešu ģimenīti, sēžam pie neliela dīķīša, čalojot un pozējot ģimenes galvai, kas visus fotografē. Klusa un apceres pilna vieta. Sasveicinos ar vietējiem, izeju koru apkārt templim, un izslīdot pa vārtiņiem ārā, esmu nonākusi pasaules malā vārda tiešākajā nozīmē. Skats, kas paveras no Nandi kalniem liek elpai aizrauties. Ko tādu nav nācies redzēt pat pēc vairāku stundu pārgājieniem, kad izlieti litriem sviedru. Nandi kalni mani sveicina ar vienu no Indijas skaistākajiem kalnu skatiem dienvidos- pauguru muguras kā pārakmeņojušies dinozauri snauž austošās saules un zilās miglas plīvurā. Te visi elementi saplūst vienā, izzūd robežas starp laiku un telpu. Kaut kur lejā kā skudriņas tekalē daži cilvēki, ir mājas, bet te augšā - starp debesīm un zemi- atliek vien izplest rokas, atvērt sevi dziļai ieelpai un pateikt Visumam paldies.
Guna Kalna
Ceļojums uz Karnātaku : http://www.impro.lv/pdf/2016/Indija_Karnataka_26sept2016.pdf
