Stāsts par Nīderlandi

  • 8 min lasīšanai

Braucienu sākam agrā piektdienas rītā. Mums ir jānobrauc 1037 km līdz viesnīcai Polijā Zaniemyšl pilsētiņā. Tuvojoties viesnīciņai Polijā ievērojam, ka daudz āmuļi ir saauguši kokos (tie bija sastopami gan Polijā, gan Vācijā). Tikai vēlu vakarā 22:00 sasniedzam šo viesnīciņu.

Nākošajā dienā ievērojam, ka Polijā jau kokiem parādījušās lapas un tie zied. Kaut Latvijā vēl visi koki vēl bija kaili no lapām un ziediem.

Mūsu tuvākais mērķis ir Rogalinas pils parks ar vecajiem ozoliem. Rogalinas parks nodibināts 1997.g. Vartas upes ielejā, lai aizsargātu lielāko simtgadīgu ozolu audzi Eiropā. Šeit aug 1435 ozoli, no kuriem 860 ir dabas pieminekļi. No šiem ozoliem slavenākie ir četri: Lehs, Čehs, Russ un Edvards, kuru apkārtmēri attiecīgi ir 930, 810, 670 un 650 cm.

Tālāk dodamies uz Swiebodzin pilsētiņu, kur blakām lielam universālveikalam ir izvietojusies garākā Jēzus skulptūra pasaulē. Tā sasniedz 33 m augstumu, kronis 3 m, bet kopā ar pakalnu uz kura tā stāv - 52,5 m. Lai to uzbūvētu bija nepieciešami 1,5 milj USD, ko saziedoja vietējās pilsētiņas 21000 iedzīvotāju.

Vakarā ap 21:00, pēc 950 km nobraukšanas, sasniedzam Hārlemas pilsētiņu, lai noskatītos ikgadējo ziedu parādi. Aptuveni 20 ziedu skulptūras un 30 mašīnas, bagātīgi dekorētas ar ziediem, piedalās šajā parādē. Parāde 9:30 no rīta sākas Nordvijkas (Noordwijk) pilsētiņā un pēc tam, veicot 42 km, vakarā 21:20 beidzās Hārlemā. Firmas izmanto šo iespēju, lai pareklamētos, braucot ar firmas logo apdrukātās mašīnās, kuras bagātīgi izpušķotas ar ziediem.

Noskatījušies parādi, dodamies uz Zandvoort pilsētiņas viesnīcu Ziemeļu jūras malā, kuru iepriekš esam sazvanījuši, ka būsim nedaudz vēlāk. Nākošajā dienā dodamies iepirkties uz veikaliņu. Patīkami pārsteidz cenas pārtikas veikalos, ka tās ir lētākas kā Latvijā. Augļiem un dārzeņiem pat uz pusi lētāk. Nedaudz pastaigājušies gar Ziemeļu jūru, dodamies uz Keukenhofas puķu dārziem.

Pa ceļam piestājam pie milzīgajiem tulpju, narcišu un hiacinšu laukiem, lai pastaigātos un pafotografētos. Šīs puķes tiek audzētas sīpolu pavairošanai, tāpēc apskatāmas visā savā krāšņumā.

Keukenhofas puķu dārzs ir izvietojies Lises pilsētiņā un ar 32 ha lielu platību, tas ir viens no lielākajiem puķu dārziem pasaulē. Mašīnu stāvvieta ārpusē vien ir paredzēta vairākiem tūkstošiem mašīnu, un šo dārzu brauc skatīties no visas pasaules. Puķu smarža ir pilnīgi galvu reibinoša. Puķu kompozīcijas, gleznotāja Van Goga, puķu un orhideju mājas ir tik krāsainas un pārdomātas, ka krāsu sajūta vēl nepamet ilgi, kopš šī dārza apciemošanas.

Pēc tam vakarā aizbraucam uz Hāgu, lai IMAX kinoteātrī Omniversum noskatītos filmiņu par Āfrikas dzīvniekiem. Atpkaļceļā uz viesnīcu pa mašīnas logu apbrīnojam tulpju laukus, infrastruktūras sakārtotību (apbrīnojamos ceļus), sakoptās mājas (tā arī nevienu graustu pa ceļojuma laiku neredzējām), modernās futūristiskās ēkas, neskaitāmos kanālus un kā daba saaugusi ar cilvēkiem: it kā pārapdzīvotajos laukos ganās govis un aitas, turpat ligzdas vij savvaļas gulbji un zosis, kuri mitinās šajos kanālos.

Rītu iesākam ar pastaigām gar Ziemeļu jūru un kāpām. Sastopam daudz riteņbraucējus. To ir ļoti daudz un visur. Droši vien, ka nīderlandieši pēc sportiskajām aktivitātēm ir viena no vadošajām tautām pasaulē.

Piebraucam pie viena tirdziņa, kur tirgojas bērni. Šodien Nīderlandes karalim ir dzimšanas diena, un bērni var tirgoties, jo šodien ir beznodokļu diena 0%. Bērnu izdomai netrūkst robežu ko tirgot un kā tirgot.

Tālāk dodamies uz Amsterdamu, uz Rijksmuseum. Visur redzami oranžā krāsā ģērbti cilvēki par godu svinībām, notiek ielu tirdziņi, pa kanāliem notiek laivu parāde mūzikas pavadībā.

Pie Rijksmuseum laukumā sastādītas liepas, kuras, audzējot, tiek veidotas kā skulptūras. Tas Nīderlandei ir raksturīgi. Droši vien liepa ir viens no galvenajiem kokiem Nīderlandē, no kuras, līdzīgi kā japāņu bonsai, sasienot, tiek veidotas visdažādākās formas skulptūras. Un liepa šim apstrādes procesam ir ļoti pateicīga. Rijksmuseum ar bagātīgo mākslas darbu kolekciju, kuru autori ir pasaulslaveni mākslinieki, un atsevišķu mākslas darbu vertība mērāma miljonos, neapšaubāmi sniedz estētisko baudījumu. Jāpiemin, ka muzejā līdz 18 g. vecumam ieeja par brīvu.

Atpakaļceļā vēl piestājam pie puķu laukiem un pastaigājamies gar Ziemeļu jūru.

Nākošajā dienā seko Muider pils. Tā ir populārākā pils Nīderlandē. Šī pils ir uzbūvēta uz ūdens pie Vehtas upes un apskatāma tikai gida pavadībā.

Skats uz Nīderlandes laukiem.

Tālāk seko De Haar pils, kas arī izvietojusies uz ūdens. Šī pils arī apskatāma gida pavadībā, apbrīnojot grezno interjeru. Pils patiešam iespadīga arī no ārpuses, kaut vai ar to, ka atrodas uz ūdens. Projām ejot mūs pavada zivju gārnis, kas uzlaidies uz pils mūra un nepavisam nebaidās. Zivju gārņi Nīderlandē ļoti pieraduši pie cilvēkiem un bija vietas, kur tie, nemaz nebaidoties, pastaigājās dažu metru attālumā.

Pēc tam dodamies uz Utrehtas pilsētiņas viesnīcu, kur vakarā pastaigājamies gar daudzajiem kanāliņiem, riteņiem un 112 metrus augsto Utrehtas Doma torni, kurš krietni pacēlies virs apkārtējām mājām un vakarā ik stundu atskaņo brīnišķīgu melodiju, izgaismojoties dažādās krāsās. Riteņi ir visdažādākās formas, ar piestiprinātām kastēm priekšā vai aizmugurē. Jāpiemin, ka autostāvvietas visas apkārtnē ir par maksu, un atstājot mašīnu tikai uz vakaru, nākas šķirties no padsmit eiro, uz visu dienu pat 20-30 eiro. Šajā ziņā priekšrocības bauda elektriskie auto, kuri var atstāt mašīnas par velti. Atmiņā paliek viesnīcas īpašnieks, kurš turpat arī dzīvo un turklāt vēl no rītiem viesiem pagatavo brokastis, smaidīgs, kā jau lielākā daļa nīderlandiešu.

Nākošā dienā dodamies uz safari parku Beekse Bergen. Šis parks piedāvā mašīnas, kājāmgājēju, kuģīša un autobusa safari. Visus safari veidus, izņemot autobusa safari, arī izmantojam, izstaigājot šo brīnišķo parku krustu šķērsu. Tas noteikti ir viens no labākajiem šāda veida parkiem. Liels daudzums lauvu, degunradžu, žirafu, ziloņu, gorillu, zebru, gnu, putnu mājas utt. Pie žirafēm iespējams piebraukt gluži klāt ar mašīnu, kā arī pie citiem dzīvniekiem, arī plēsīgiem. Tā kā mašīnām logi jātur ciet.

Vakarā braucam uz de Leijhof vienīcu Oisterwijk pilsētiņā, kura bija pa patīkamu cenu, un kurā brokastis bija tiešām grandiozas. Pie viesnīcas izvietojies interesants daudzstumbrains dzīvības koks. Pati Oisterwijk pilsētiņa centrā arī ir brīnišķīga ar vairākiem interesantiem kokiem, it sevišķi liepu, kas mākslīgi dekoratīvi izveidota ar soliņu tai apkārt.

Nākošā visa diena paiet Efteling atrakciju parkā. Pati ieejas ēka no koka ir iespaidīga. Un šeit viena diena krietni būs par maz. No amerikāņu kalniņiem un dažādajām atrakcijām noreibs galva. Protams, jāpiemin teatrālā kaskadieru izrāde. Kā kulminācija vakarā sekos gaismas, ūdens un uguns šovs uz ūdens.

Nākošā dienā dodamies uz Alkmāras siera tirgu. Šeit ieteicams ierasties savlaicīgi, jo sieru izpērk ātri. Siers tiek tirgots pēc vecām tradīcijām. To senajos tautu tērpos ar speciālām nestuvēm iznēsā vīrieši, kurus pavada tautiskos tērpos ģērbtas sievietes. Siers tiek izvietots laukumā, kur tas ātri vien tiek notirgots. Viens siera ritulis ir milzīgs un sver 20 kg. Ar nestuvēm 2 vīrieši spēj panest 8 siera gabalus - 160 kg. Šeit arī notiek tradicionālais tirdziņš, kur tirgo sieru, koka tupeles un koka tulpes utt. Sieru var nopirkt arī apkārtējos veikaliņos. Noteikti jāpiemin Sv. Laurenča baznīca, kas ir iespaidīgi liela. Iekšā izvietojusies kafejnīca un tās zvani zvanīja, vismaz tajā dienā, visu laiku. Arī pašas Alkmāras ieliņas ir brīnišķīgas pa kurām pastaigāties, arī var aiziet uz grupas The Beatles muzeju.

Tālāk ceļš ved pāri Afsluitdijk dambim, kas stiepjas pa Ziemeļu jūru un ir galvenais aizsargdambis pret plūdiem Nīderlandē. Tā garums ir 32 km un platums 90 m. Pateicoties šim dambim un arī citiem, Nīderlande ir atkarojusi milzīgas sauszemes teritorijas no jūras. Tādejādi dodamies apskatīt vienu zvejnieku saliņu, kuru agrāk ieskāva ūdens, bet tagad mierīgi var klāt piebraukt ar mašīnu. Šo bijušo salu sauc par Schokland. Tā izskatās tikai kā neliels pauguriņš līdzenuma vietā. Par to, ka tā bijusi sala vien liecina veca zvejnieku laiva, kas stāv pauguriņa malā.

Tālāk ceļš ved uz Githornu (Giethoorn), kuru mēdz dēvēt arī par Nīderlandes Venēciju, jo šajā pilsētiņā nav ielu – tikai kanāli. Turklāt, ja meklējat klusumu un mieru, šī zaļā, pastkartei līdzīgā vieta būs īstā. Senatnīgas mājas ar salmu jumtiem, iekopti dārzi un klusums, jo nekur nav mašīnu, tā ir Githornas vizītkarte. Skaļākais, ko tur dzirdēsiet, būs pīles vai kāda cita ūdensputna kliedziens. 13. gadsimta sākumā Githornu dibināja kolonisti no Vidusjūras. Tā atrodas Nīderlandes austrumos, un tās kanālu kopējais garums ir 90 kilometri. Tā kā lielāko daļu māju nav iespējams sasniegt citādi, kā tikai ar laivu vai citu ūdens transportu, tad arī pastnieki, ugunsdzēsēji un citi glābšanas dienesti pārvietojas ar kuteriem. Turklāt, lai mazinātu troksni un piesārņojumu, liela daļa laivu Githornā ir aprīkotas ar elektromotoriem. Pilsētiņas nosaukums tulkojumā no holandiešu valodas nozīmē tūkstošiem kazu ragu (gietehorens), jo kādreiz šie lopiņi pilsētas apkaimē audzēti lielā skaitā. Pašlaik gan kazu ragus nekur neredzēsiet, bet Githorna būs ideāla vieta, kur atpūsties tiem, kam patīk braukt ar laivām, ūdens velosipēdiem vai SUP dēļiem. Pilsētā iespējams arī pievienoties ekskursiju grupām nelielos kuģīšos vai pašiem noīrēt elektriskās laiviņas, kuru vadīšana neprasa īpašas kuģošanas prasmes. Tādas izīrē lielākā daļa kanālu malās esošo restorānu un krodziņu, tomēr tās ir ļoti pieprasītas, tāpēc tūrisma sezonas laikā vislabāk laivu rezervēt jau no rīta. Githeimā iespējams arī izīrēt lielas piepūšamas bumbas, kurās iekāpjot, cilvēks vārda tiešā nozīmē var staigāt pa ūdens virsu un apskatīt pilsētu. Kanālu malās ir trīs muzeji, neskaitāmas kafejnīcas un krodziņi, bet celiņi gar to krastiem ir ļoti piemēroti pēcpusdienas pastaigām un riteņbraukšanai.

Tālāk seko senās arhitektūras pieminekļu - megalītu, apmeklējums, kas ir vecāki vēl par Ēģiptes piramīdām. Nīderlande ir senās funnel beaker kultūras viens no centriem. Šī kultūra bija no 4300 līdz 2800 g. p. m. ē. Ļoti sena, vecāka kā Ēģiptes piramīdas (2600 g.p.m.ē.) Šīs megalītiskās būves sastāvēja no dolmeniem (uz akmeņiem uzlikti akmeņi), kuri tika apbērti ar zemi un kalpoja kā apbedījumi. Apskatām otru lielāko dolmenu Nīderlandē, kurš tiek apzīmēts ar D53 un atrodas netālu no Haveltes. Tā izmēri ir iespaidīgi. Nīderlandē pat ir muzejs šiem apbedījumiem, kuri ir izplatīti Ziemeļeiropā. Diemžēl šoreiz nesanāk laika aizbraukt uz šo muzeju. Nīderlandē ir šādi 54 apbedījumi. Šī konstrukcija ir iespaidīga. Cilvēki ar viņiem tolaik pieejamiem līdzekļiem (zirgu toreiz vēl nebija) ir pārvietojuši tonnām smagus akmeņus. Netālu, 150 metrus tālāk, ir izvietojies nedaudz mazāks dolmens D54, arī gana iespaidīgs.

Un tā šī iespaidiem bagātā diena ir beigusies, un laiks ir doties uz viesnīcu. Ceļā uz viesnīcu arī gadās daži brīnumi, kā, piemēram, viesnīca - kazino, kas ir izvietojusies pār maģistrāli vai arī tilts pār maģistrāli, pa kuru pārvietojas lidmašīnas, jo lidlaukam paplašinoties, bija nepieciešams uzbūvēt tiltu, pār kuru varētu pārvietoties lidmašīnas uz otru pusi.

Pēdējā dienā Nīderlandē laiku atlicinām Masdurodam miniatūra parka apmeklējumam Hāgā. Patīkami, ka mašīnu šeit ārpusē stāvvietā var atstāt gluži par velti. Šajā parkā apskatāmas Nīderlandes slavenākās celtnes un tradīcijas. Viss šeit ir ļoti pārdomāti un interesanti izveidots. Daudz kas kustās un pārvietojās. Ļoti interesanti.

Hāgā arī izmantojam iespēju apskatīt Ešera muzeju, kura gleznojumu pamatā ir optiskā ilūzija. Ešers ir viens no pasaulē pazīstamākajiem grafiskajiem māksliniekiem. Viņa mākslu apbrīno vairāki miljoni cilvēku visā pasaulē. Ešers ir pazīstams dēļ savām optiskajām ilūzijām un matemātiski konstruktīvajiem mākslas darbiem. Savā dzīves laikā viņš ir izveidojis 448 litogrāfijas un izgriezumus kokā, kā arī vairāk kā 2000 zīmējumus un skices. Gluži kā lielākā daļa pasaules slavenāko mākslinieku, arī Ešers bija kreilis. Ešera darbi vēl joprojām turpina cilvēkiem aizdomāties par nereālo un nepaveicamo. Mēs viņa zīmējumos spējam atpazīt viņa degsmi pēc pasaules dažādības un viņa fantāzijas lidojumu, to visu attēlojot. M.K. Ešers mums parāda, ka realitāte ir brīnumaina, aptverama un fascinējoša.

Un kā ta bez viena no Nīderlandes simboliem - Kinderdijk dzirnavām. 19 dzirnavas ir uzbūvētas nevis, lai kultu labību, bet lai atūdeņotu ūdens kanālus, kuru mērķim vēl kalpo šodien. Kaut arī šādas dzirnavas ir izvietojušās pa visu Nīderlandi, tieši pie Kinderdijk ciema ir sastopama to lielākā koncentrācija.

Kā noslēgumā apskatām resnāko Nīderlandes koku - saldo kastaņu (Castanea Sativa) - 8,5 m apkārtmērā. Koks tiešām iespaidīgs, ar milzīgu dobumu.

Vakarā viesnīca mums jau Vācijas privātmājā bed un breakfest. Varam tikai apbrīnot vāciešu pedantisko tīrību un bagātīgās brokastis, un mājas brīnišķīgo arhitektūru. Kā sagadīšanās mājas īpašnieks pēc tautības ir nīderlantietis, kurš apprecējies ar vācieti.

Nākošajā dienā vēl 1141 km garš ceļš (šķiet, ka tas bija nedaudz par traku) pa maģistrāli ar vidējo ātrumu 140 km/h līdz Varšavai un pēc tam ar uz mājām.

Piezīme: Brauciens notika 2015.g.pavasarī



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais