Austrumāfrikas ekspedīcija 9. Nīlas raftings
|
IMPRO CEĻOJUMI
|
Ar Nīlu iepriekšējā stāstā sākām un ar to arī turpinām, jo uz šīs leģendārās upes Ugandā var Piedzīvot ar lielo burtu vienu no labākajiem raftingiem ne tikai Āfrikā, bet vispār pasaulē. Paši ugandieši to pat reklamē, kā labāko laivu nobraucienu uz Zemes, bet profiņi to parasti ierindo TOP 10 raftingu sarakstā.
Šis noteikti ir arī viens no drošākajiem raftingiem pasaulē. To pierāda statistika, jo 20 gadu laikā no visām kompānijām ir bijis tikai viens nelaimes gadījums - ņemot vērā, ka šī laika periodā vairāk kā miljons ceļotāju piedzīvojuši varenās Baltās Nīlas krāces uz savas ādas, tad braukt pa Rīgas ielām ir riskantāks pasākums. Tāpat salīdzinot ar otru leģendāro Āfrikas raftingu pie Viktorijas ūdenskrituma, var droši apgalvot, ka Ugandas nobrauciens ir daudzreiz drošāks, jo Nīla šeit ir dziļa un akmeņu maz,
tāpēc apskādēt sevi ir grūti, kā arī krasti ir visā posmā pieejami, lai apietu kādu krāci vai sniegtu palīdzību. Visbeidzot, Nīlas upe ir plata, tāpēc piedāvā dažādus ceļus kā iziet krāces, atkarībā no katra azarta un dziņas pēc adrenalīna, ne velti pat bērniem un peldēt nepratējiem tiek piedāvāts Austrumāfrikas lielākais ūdens piedzīvojums, pat invalīdi ir pievarējuši tās krāces.
Turpretim Zambezi raftings ved pa šauru kanjonu ar daudz zemūdens akmeņiem, bez iespējām kādu krāci apiet, bez iespējām iziet kādu vieglāku ceļu un bez iespējam sniegt palīdzību vidusceļā, ja nu tāda nepieciešamība radusies. Bet tas nenozīmē, ka Nīlas krāces kaut kādā ziņā piekāpjas Zambezi - tās ir tikpat varenas, mutuļojošas un rēcošas.
Mēs laivā esam seši pēc adrenalīna izslāpuši un uz trakāko variantu orientēti ceļotāji, visi kā viens apgalvojot, ka mums lūdzu, jo trakāk, jo labāk - nekādus bērnu ceļus. Tiesa, pasaules garākās upes vismežonīgākās krāces arī mums vienā vietā tomēr lika pārdomāt. Pēc tam, kad vienreiz jau bijām izmesti no laivas un tuvojāmies episkajām Bad Place krācēm, dūša jau bija papēžos, īpaši trim meitenēm laivā. Tad nu tā vietā, lai dotos pa trako posmu, mēs šīs krāces izbraucām pa vidējo ceļu. Ne jau velti tām ir tāds nosaukums Sliktā vieta (Bad Place), jo trakais ceļš šķērso apakškrāci, kas pazīstama, kā "centrifūga". Šeit Baltā Nīla sagūsta laivas un mētā tās augšā lejā, kā veļasmašīnā. Youtube kanālā bija redzēti video, kur laivas priekšgalu un pakaļgalu mētā tā it kā sēdētu uz satrakota buļļa rodeo arēnā un tad mēģini nu pa visām varītēm noturēties raftā. Tā viens pēc otra pasažieri tiek ielidināti ūdenī, līdz laiva zaudē svaru, apgāžas un aizpeld tālāk. Bet pārējās krāces mūsu komanda izgāja varonīgi, cīnoties ar Nīlu, tai skaitā pievarējām un sausā izbraucām otru leģendāro krāci Overtime, kas patiesībā vairāk atgādina dažus metrus augstu kaskādi jeb ūdenskritumu.
Es, kā jau adrenalīna piekritējs, biju iekārtojies laivas priekšpusē, kur vairāk izjūt viļņu spēku. Tie nereti bija tik vareni, ka man blakus sēdošais amerikānis katru reizi pie tiem izdvesa ne visai optimistisko "Ohh shit" frāzi, jeb latviski "nu ir sūdi". Tā nu divas reizes mēs piedzīvojam patiešām "Ohh shit" - izrādījāmies bezspēcīgi milzīgo viļņu priekšā, apgāzāmies un izpeldējāmies Nīlas ūdeņos. Bet tā ir daļa no lielā piedzīvojuma, sliktāk būtu, ja Nīla ne reizi nebūtu pievarējusi mūsu raftu, tad mums nebūtu ne foršo bilžu ar kūleni metošo laivu, ne arī sajūtas, ka pasaules garākā upe kārtīgi piedzīvota uz savas ādas.
Nīla pati par sevi komentārus neprasa, kā nekā nav uz Zemes garākas upes par to. Stūrakmens Senās Ēģiptes un Nūbijas civilizācijām, tā izveidojas salaulājoties Zilajai Nīlai un Baltajai Nīlai. Pavisam netālu no vietas, kur laivas uzsāk aizraujošo raftinga nobraucienu atrodas Baltās Nīlas izteka. Tā uzsāk savu 6700 km garo ceļu uz Vidusjūru no slavenā Viktorijas ezera, tad satiekas Ugandā ar Alberta Nīlas pieteku, kuras saknes meklējamas Alberta ezera ūdeņos, bet vēlāk Sudānā apvieno spēkus ar Zilo Nīlu.
Jānis Kreicbergs no Ugandas
