ar velosipēdu no Latvijas uz Spāniju 40 dienas un dzīve kalnos Spānijā 2.daļa

  • 7 min lasīšanai
  • 4 foto
Sākums iepriekšējā daļā.skatīt pie ceļojumiem. 16.augusts.Pamostoties jūtu vakardienas lielās mocibas,visas maliņas sāp.Bet nav laika žēloties,sakravāju mantas un dodos Madrides virzienā pa lielo autovia! Kad ieraugu zīmi 120 paliek bail,jo nezinu vai drīkst pa šito ceļu braukt. Izdomāju,ja noturēs policija,teikšu,ka nav kartes un ka dodos uz Madridi.Par laimi mentus nemana,nogurums arī pēc 10km pāriet,sodien jau cita mīšanās,jo vējš pūš no aizmugures. Pa 4 stundām nobraucu 100km.Arī kalni beigušies.Pusdienlaikā pieturu Guadalaharā,mazā pilsētiņā 20km no Madrides.Veikalā nopērku franču garo maizi un uz soliņa paēdu kopā ar zirņiem.Pēc tam izdomāju,ka Madride ir liela pilsēta un ka vajadzētu sīkāku karti dabūt.Sameklēju info centru,tur man iedod gan Madrides karti,gan visas Spānijas karti.Beidzot esmu ticis pie kartes,nevajag uz dullo braukt.Turpinu braukt tālāk,bet nekur tālu nebraucu vairs kādi 20km tikai,jo negribās vakarā iebraukt Madrides centrā un meklēt ,kur pārnakšņot.Stājos nost ceļa malā un te arī palieku,netālu no lidostas Barajas.Virs galvas ik pa laikam lidmašinas lidinās.Vāru makaronus vakariņās,iespējams daudzi garāmbraucošie redz,bet man vienalga!Kad paliek tumšs,uzceļu arī telti ceļa malā.Šodienas bauciena laikā divas reizes bija problēmas ar velosipēda riepām,stājos malā un līmēju.Līdz Spānijai nekādu problēmu nebija,iebraucot Spānijā sākās visas ķibeles.Atceros,ka iepriekšējā dienā satiktais riteņbraucējs brīdināja,ka es ar saviem nodilušajiem riteņu apvalkiem līdz Madridei netikšu,jāmaina jauni. Bet es to izdarīju,izturēja.Pa nakti spēcīgs vējš pūta,nevarēja normāli pagulēt.Domāju,ka telti sapluinīs.Bet izturēja mana mazā 3ls vērtā telts,ko Rimi nopirku. Nobr km 119.5 17.augusts.No rīta pamazām minos uz Madrides centru.Nav viegli ar visām kartēm,jo vispakārt Madridei autobāņi,ar pirmo reizi nesanāk iebraukt centrā,jo mašīnas neļauj pārkārtoties uz otro braukšanas joslu.Jāuzmanās baigi,visi nesās kā traki. Ar otro reizi sanāk aizbraukt tā kā vajag.Daudz laika patērēju,meklējot ,kur uzlādēt mobilo telefonu,līdz beigās vienā mobilo telefonu veikaliņā tas izdodas.Aizbraucu apskatīt arī slaveno futbola stadionu Bernabeo,kur spēlē Madrides Real.Sēžot parkā uz soliņa un ēdot pusdienas,skatos,ka man velosipēdam riepa atkal mīksta.Tā uz neviem sāka krist tās mīkstās riepas.Mēģinu salāpīt,bet reāli nekas nesanāk,jāmeklē veloveikals.Atkal atrodu info centru,un tur pajautāju par pilsētas veloveikaliem.Tante iedod adreses un es sāku meklēšanu.Vienu atrodu,kurš pēc stundas veras vaļā,sagaidu un speros iekšā.No sākuma vecis man iesmērē nepareizā izmēra kameras,saka ka Michelin baigi labās,beigās sūds vien ir- pa mazu un baigi plānās.Pats pa to laiku saka,ka uz piecām minūtēm aizbrauks un veselu stundu pazūd.Es savu velisopēdu izjaucis ap visu trotuāru un besos ārā,kur šis pazudis.Viens blakus bodīšu tirgotājs pienāk klāt un prasa kā palīdzēs,es viņu gribēju pei velna aizsūtīt.Tā jau šķrobe,vēl šitais piesienas.Saka ka viss normāli,lai tinās.Kad atgriežas veikala īpašnieks,gribas sākt lamāties.Noturos,jo savādak vēl neļaus samainīt tās kameras.Vienu jau esmu saplēsis un ielicis atpakaļ kastītē.Šis nepamana,nepārbauda.Beigās izdodas veiksmīgi atrast piemērotas kameras,divas rezervē paņemu līdzi.Uz šito veloveikalu laikam vairs nekad nebraukšu.Piezvanu otram Jānim un prasu,kur viņš atrodas. Saka,ka vakarpusē būs Madridē,nolemjam satikties.Vakarā beizot tiekamies pie lielā stadiona.Sākam domāt par nakšņošanu,jo vakrs klāt.Es jau pa dienu biju vienu aprciņu noskatījis,braucam uz turieni.Diezgan normāli,jo nav slēgtais parks un maz cilvēku staigā.Pastāstam viens otram kā gājis pa šitām dienām. Jānis caur Zaragosu braucis uz Madridi,es pa citu maršrutu. Nobr km 65.9 18.augusts.Turpinam apskatīt pilsētu.Ieejam arī interneta kafe,diezgan dārgs prieks,par pusstundu 1.95 eiro jamaksā.Pa deinu atkal pašķiramies,jo draugs grib azibraukt līdz Atlantijas okeānam Portugālē,es savukārt gribu uz kalniem braukt ,kas no Madrides uz ziemeļiem. Mums lidmašīnas biļetes jau Latvijā nopirktas uz 18. septembri,reāli mēnesi ātrāk esam atbraukuši kā plānojām.Es izdomāju ka labāk mēnesi apdzīvošu kalnos teltī.Tā es viens pats braucu uz kalniem,ko redzu tālumā.Vakarpusē skatos ka man atkla riepa paliek mīkstāka,laikam nav izturējusi mana janā Mischelin kamera,ko man iesmērēja tas dullais.Stumjos uz tuvāko veiklau,labika turpat blakus un kā par brīnumu viņiem pārdodas velosipēdu kameras,jo diezgan lielas tirdzniecības veiklals.Nezinu īdto izmēru,uz dullo nopērku kameru,kas izrādās der. Netālu no tā veikala arī palieku,krūmos pie dzelzsceļa. Nav pati labākā vieta,kur palikt,bet man neskādē.Sataisu velosipēdu,eju gulēt. Nobr km 44,1 19.augusts.Pieceļos,ieēdu kautko un pošos ceļā.ilgi nesanāk braukt,jo manti aptur un saka,ka pa šo ceļu nedrīkst braukt.Tas esot autobānis.Prasa uz kurieni brauc.Parāda kartē tuvāko pilsētu.Viņi saka,ak lai vairs nebrauc pa šito ceļu,lai griež nost un tālāk mēģina pa citu ceļu.Tā arī daru,mēģinu meklēt citus ceļus.Virzienu kontrolēju pēc priekšā esošjiem kalniem,kas ir mans mērķis.Tā kā ir svētdiena,mašīnu un cilvēku apkārt maz.Pusdienlaikā esmu Guadarramā.kur dzīvošu turpmāko mēnesi.Pārtika jau sapirkta sesdtien,jo svētdienās veikali ciet. Somas tik smagas ar mantām un ūdeni.Braucu augšā kalnos,apmēram 7km no pilsētiņas.Te gan ar stunšanos jāstumjas,jo pamīt pret kalnu grūti.uzbraucu apmēram 1300metri virs jūras līmeņa.Apkārt tikai koki un izkaltusi zāle.Uzceļu telti,bet vēlāk pārlieku citā vietā,jo pārāk liels vējš. 20augusts-15 septembris. Tā es te kalnos nodzīvoju līdz 16.septembrim,gaidot savu reisu uz Latviju.Katru dienu skaitīju dienas cik palikušas līdz mājām.Vienam pašam palika garlaicīgi jau pēc kādas trešās dienas.Domāju,ka neizturēšu.Mācijos spānu valodu no vārdnīcas un klausījos spāņu radiostacijas ar savu mazo radio.Katru trešo dienu braucu no klana lejā uz pilsētiņu pēc pārtikas. Telti ar visām mantām uz to brīdi atstāju turpar kalnos. Paņēmu tikai dokumentus,naudu un kartes.Pārējais viss palika teltī.Nodomāju,pa kalniem jau zagļi nestaigā,tikai tūristi.Atradu Guadarramā attradu bezmaksas internetu,kur drīkst reizi dienā vienu stundu sēdēt pie interneta.Tā stunda man likās kā zelta vērta,jo varēju sazināties ar Latviju.Visi savējie morāli atbalstīja un teica lai turos un ka gaida mājās.Gandrīz visu šo mēnesi dzivoju pa 2 eiro dienā,jo nezināju cik naudas man uz konta palicis.Brokastīs ēdu cepumus ar ūdeni,ko kalnos no avotiņa dabūju.Pudienās vārijumakaronus pārsvarā,arī vakariņās tas pats.No rīta gāju skriet 6km ,arī vakarā skrēju,apmēram 10km.Pa dienu sauļojos,vai braucu uz ezeru mazgāt drēbes.Ja ar mani kas slikts notiktu,tad gan slikti būtu,jo nebiju ne apdrošinājies,ne pirmā palīdzība līdzi.Nositu divas čūskas,ko atradu netālu no savas teltsvietas.Viena tāda diezgan paliela,iespējams ka indīga.Ļoi liels mīnuss vienam dzīvojot,ka nav ar ko aprunāties latviešu valodā.Var prātā sajukt. Kad uzzināju cik man nauda kontā,varēju jau augļus nopirkt tirgū,jo šeit sausumā kalnos nevienas plantācijas nebija.Bankā sanāca kuriozs.Gribēju māsai uz Latviju naudu pārskaitīt,lai samaksā rēķinu par telefonu.Viņa prasa manu dzīvesvietas adresi. Es taču nevarēju teikt,ka dzīvoju teltī kalnos.Domās ka jucis.Ātri apskatījos kartē un nosaucu pirmo ielu ko redzēju.Nostrādāja.Vienu dienu nevarēdams izdomāt,ko darīt,nolēmu pa kalniem pavazāties.Uzrāpos gandrīz līdz 1800m augstumam.Skats pasakains. Varēja pat saredzēt Madrides debeskrāpjus no 60km attāluma.Pie teltsvietas atradu govs izkārnījmus,apmēram mēnesi vecus.Cerēju ,ka govis neatnāks,kamēr es dzīvoju,jo tad mana telts būtu briesmās.2007.gada septembrī Madridē notika Eiropas čempionāts basketbolā,kur spēlēja arī Latvija.Es domāju,ja mūsējie tiks līdz otrajai kārtai,aizbraukšu uz kādu spēli,bet mūsējie zaudēja un nebija jēgas nekur braukt.Klausījos pa spāņu radio spēlu tiešraides,iemācījos spānu valodu tik daudz,lai varētu saprast kas vinnē,un kāds rezultāts. Pa nakti guļot .bieži dzirdēju savādas dzīvnikeu skaņas,kādas Latvijā nevar dzirdēt.Iestāstiju sev,ka teltī esmu drošībā.Ieroci pielietot nevajadzēja,braucot uz Madridi 16 .septembrī apraku zem viena tilta.Uzzināju,ka ieroci lidmašīnā vest nevarēs,tapēc nācās tā darīt. Varbūt kādreiz sanāks tai pusē gadīties,aiziešu un paņemšu savu ieroci.Draugs atlidoja uz Latviju aju 28.augustā.Viņš bija veiksmīgi ticis līdz Lisabonai. 16.septembris.Ilgi gaidītā diena ir klāt. Vēl no rīta aizeju paskriet 6km krsoiņu pa kalniem pēējo reizi un priecīgs dodos Madrides virzienā. Pa autobāni nebraucu,jo bail,ka atkla menti nepaņem pie dziesmas.Bet apmēram 20km no Madrides beidzas mans ceļš un sākas autobānis. Nekas cits neatliek,kā dragāt pa to.Braucu ātri,lai pēc iespējas ātrāk tiktu uz pilsētu,kamēr menti nav mani pamanījuši.Izdodas.Mēģināju pārdot savu velosipēdu,jo dzirdēju,ka papildus jāmaksā par velosipēdu vešanu ar lidmašīnu.neviens negribēja pirkt,cenu laidu arviren zemāk.mazāk apr 200 eiro arī negribējās atdot.Nolēmu mēģināt izjaukt pirms lidošanas.Madridē esmu iebraucis īstajā dienā,jo vakarā šeit notiks Eiropas čempionāts basketbolā fināls starp Spānijas un Krievijas izlasēm. Spāņi aizslēguši ciet ceļu pie karaļa pils.Es arī nolemju šeit palikt un noskatīties uz lielā ekrāna spēli.Finālā spāņi zaudē krieviem,par ko visi ir sašutuši.Es ātri laižos prom no tā laukuma uz savu zināmo parku,kur iepriekšējo reizi biju palicis.Likās,ka mani varētu par krievu uzskatīt,un tad man cauri būtu.Uz ielas varēja sastapt dažus lietuviešus ar Lietuvas maikām,arī viņu līdzjutēji bija atbraukuši savējos atbalstīt. 17.septembris.No rīta meklēju veloveikalu,kur varētu izjaukt velosipēdu un ielikt kartona kastē kā bagāžu. Atrodu,eju iekšā un pastāstu situāciju. Man ļoti laipni ierāda vietu,kur drīkstu vest savu velosipēdu,iedot dažāda lieluma kastes un instrumentus.Izjaucu līdz rāmim,savādāk neliek kastē iekšā.Tagad sākās problēmas ar mantām,jo nav vairs kur uzkrāmēt,velosipēds izjaukts un kastē iekšā.Knapi izeju no veikala ārā ar visām mantām.Līdz parkam,kur jāpaliek pēdējo nakti apmēram 10km ko iet.Nevar vairs uzsēsties uz velosipēda un aizmīties.Sāku lidināt ārā mantas pa druskai.Paeju gabaliņu,kādu mantu izmetu ārā,lai vieglāk.Pat pildspalvas sāku mest ārā,kas neko nesver.Nogājis kādus 2km saprotu,ka vairs nevaru panest to velosipēdu un mantas.Nostājos autobusa pieturā un gaidu autobusu. Autobuss piebrauc,gribu kāpt iekšā,šoferis krata galvu,nekā nebija,iekšā nemaz nemēģini kāpt ar šitādu bagāžu.Citi cilvēki to redz un saka,lai mēģinot ar metro braukt,iedod vēl metro karti,pasaka ar kurējo jabrauc. Viens pat palīdz aizstiept kasti līdz metro stacijai.Nekad agrāk nebiju braucis ar metro,tapēc noejot pazemē apjūku.prasu padomu ar kuru metro man jābrauc uz to parku. Pēc 20minūtēm esmu savā pieturā.Ietaupīju gandrīz pusdienu ko būtu gājis ar kājām.Knapi aizvekos līdz parkam un tur palieku līdz nākamajai dienai.Ar velosipēdu biju izbraukājis visu Madridi krustu šķērsām, zinu diezgan labi tagad.No rīta izmetu visas pārējās mantas,arī telti.Atstāju tikai velosipēdi kastē un vienu somu,kur iekšā tikai dokumenti,nauda,ceļojuma piezīmes un daži suvenīri no Madrides.Ar metro braucu uz lidosu.Nekad nebiju lidojis ar lidmašīnu. Lidosta arī ļoti milzīga,ka apmaldīties viegli. Es pat nezināju ka lidojot no sākuma jāiet chek-in. Labi ka laicīgi lidostā ierados.Izdevās velosipēdu nodot kā bagāzu,nepārsniedz atļauto svaru. Kad beidzot biju ticis lidmašīnā iekšā,man bija viss vienalga,kad tik mājās braucu. Biju noilgojies pēc Latvijas.Pirmo reizi lidot bija jocīgi.Laikam jau pirmajā reizē visinteresantāk lidot.Bail nebija,jo mājās nebiju bijis 70.dienas.Vajadzēja lidot ar pārsēšanos Romā.Tur gandrīz lidostā paliku,jo gandrīz nokavēju savu reisu,vazādamies pa lidostas veikaliņiem.Bet ne jau mana vaina.kad biju pircis biļeti Latvijā pirms 3 mēnešiem,laiks bija cits.Pēc kāda laika izlidošanas laiks bija pārcelts divas stundas ātrāk,ko es nezināju.Labi,ka es paskatījos,ka viens reiss lido ātrāk uz Rigu.Iekāpjot lidmašīnā,ieraudzīju Latvijas avīzi.Uzreiz paķēru,un lidojot izlasīju no A līdz Z.Sen nebiju neko latviski lasījis.Lasīju par to ka Āzijā lidmasina sliktos laika apstākļos avarējusi. Paskatos pa lidmašīnas lodziņu,apakšā zibeņo.Bail nebija,jo drīz jau mājas. Pats atlidoju,bet velosipēds ne. Tas bija palicis Romā,nebija paspējuši pārkraut uz airBaltic lidmašīnu.Solīja piegādāt uz mājām,kad atvedīs.Man bija vienalga,galvenais,ka pats atlidoju.Iznākot no lidostas vēlu vakarā, sajutu vēsumu.Kā nekā Latvija un septembra beigas.Spānijā vēl ap to laiku bija +30 grādi ap dienu.Pa nakti paliku pie tantes,jo braucot ceļojumā no ieprekšējās dzīvesvietas biju aizgajis,lai nav jāmaksā par īri un kumunālajiem. Baigā ekstra bija gulta,jo gultā nebiju gulējis 70 dienas,tikai teltī.Iekritu gultā un tik labi bija. Atbraucot no Spānijas uzzināju,ka vienam labāk pa ārzemēm nevazāties,jo Turcijā kalnos atraduši kādu jaunu vīrieti ar izņemtiem orgāniem.Bet tas tā! Pirms ceļojuma ar velosipēdu biju uz Jūs, 10km max dienā biju nominies.Un no Eiropas arī neko nebiju redzējis,tagad zinu daudzko.Paldies ka izturējāt un izlasījāt!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais