Pa Gauju

  • 3 min lasīšanai
  • 19 foto
kad 2008. gada jūnijā aizgāju no darbavietas kur biju nostrādājis 10 gadus pirmā lieta, ko darīju pēc tam - kāpu laivā un braucu pa Gauju. 1. diena Sieviņa Agita mani un mūsu dēlu Kārli aizveda līdz Lejasciemam vēl iepriekšējā vakarā. Pārgulējām teltī visi, no rīta Agita aizbrauca uz Valmieru, mēs ar Kārli sākām krāmēties mūsu kanoe laivā. Laiks bija labs, noskaņojums lielisks. Izbraucām laicīgi, un es cītīgi airējos. Ap pusdienas laiku debesis apmācās, sāka smidzināt, un beidzot arī stipri līt. Sasniedzām upes līkumu, kur zināju labu apmetnes vietu, vēl pirms Sikšņiem. Kāpām ārā pudienot, un ja nepārstās līt, arī nakšņot. Stipri līt pārstāja, tāpēc pēc pusdienām devāmies prom. Bet, ap septiņiem vakarā, pēc Sikšņu krācēm, netālu no Vizlas upes ietekas sāka atkal stipri līt. Krāmējāmies ārā egļu mežā, vakariņojām un gājām gulēt. Izlasījām vēl no Kārļa ābeces vienu lapu, pārrunājām dienā redzēto - kādi putni, kādi zvēri, utt. 2.diena No rīta spīd saule un kož odi. Ātras brokastis, un tepat jau Vizla klāt. Ejam staigāt, gar Vizlas upes graviņu ir skaista taka. Vietām tā iet gar pašu dolomīta sienu, vietām caur vietējo pagalmiem, kur mums uzbrūk gailis. Varonīgi tiekam tam visam garām, bet par nelaimi sabojājas fotoaparāts. Vairāk bilžu nebūs. Airēju tālāk. Necik ilgi, un klāt Virešu tilts, pirms tā labajā krastā Randatu klintis - viens no augstākajiem dolomīta atsegumiem. Ļoti apaudzis ar kokiem, un tā īsti augstumu nevar manīt, tikai kad izkāpj un nostājas tieši blakus. Tad jau nepacietīgi gaidam, kad parādīsies Gaujiena. Esam norunājuši iet Gaujienā uz veikalu, nākošais veikals būs tikai Strenčos. Jau gandrīz no Sikšņu krācēm līdz pat Gaujienai kreisajā krastā kaut kādas Eiropas naudas apmaksātas dižzvēru ganības, nekādas govis gan neredzam. Gaujiena. Atstājam laivu zem tilta, ejam augšā. Kārtīgs kāpiens! Veikalā - saldējums, maize, un divas bļodiņas. Tās aizmirstas mājās. Izstaigājuši gar baznīcu un pilskalnu pa trepēm kāpjam lejup. Laiva turpat, dodamies ceļā. Māju krastā maz, ir daži makšķernieki. Vecāks pāris jau dodas mājup no makšķerēšanas, maisā šiem zivis. Saku, lai pārdod vienu zupai, bet šie ne un ne. Upe rāma, krasti paliek smilšaināki, pļavas, vietām priežu mežs. Kad šķiet, ka Igaunija jau klāt, stājam malā pastāvā krastā, kur cerams būs mazāk odu. Laivu atstājam auz līkuma, kur lēzenāks, un ceļam telti, kuram uguni, taisam zupu. Bez zivs. 3. diena Pa nakti pamostos no trokšņa. Kaut kāds dzīvnieks skaļi skrien pa brikšņiem. No rīta - brīnišķīgs laiks! Kamēr brokastojam mums garām pabrauc agri makšķernieki, seši gabali katrs savā gumijas laivā. Dažiem pat ir elektromotors, sliņķi tādi! Viņi saka, ka līdz Igaunijai vēl labs gabals. Kad krāmējamies laivā - vēl pēc visiem šitiem brokastu trokšņiem! - no krūmiem izskrien stirnu buks un atkārto nakts trokšņus - rejas! Viņš visu laiku tepat ir gulējis, slīmests tāds! Vēl līdz Igaunijai lēnos makšķerniekus visus apdzenam. Stājam Igaunijas krastā aplūkot Igaunijas valsts mietu. Aizaugušas pļavas, aiz tām tālumā var redzēt robežsargu novērošanas torni. Tagad gan drīkst robežu pāriet kur vēlas, bet jābūt līdzi pasēm, to mums nav, tāpēc lieki neuzkavējamies, airējam tālāk. Igaunijas pusē visā garumā redzamas tikai kādas trīs mājas, bet visas sakoptas, pie vienas pat izkārtne no upes puses, ka piedāvā pirti. Šķiet, ka igauņiem ir populārs laivošanas maršruts pa Mustjegi un beigt Gaujā. Pret vakaru esam Igaunijai garām, un, tā kā labi airējas, tad bliežam tālāk. Metam mieru priežu mežā. 4. diena No rīta vējains un lietains. Un vējš kā par spīti - pretvējš. Gauja jau palikusi liela, līkumi plati, taisnie posmi gari. Airēt dabūju sirsnīgi, un laikam tāpēc uz priekšu iet ļoti raiti. Tuvāk pie Sedas paliek arvien vairāk makšķernieku krastos un laivās, arī piknikotāju krastos vairāk. Upe skaista, nebijis tik tas vējš. Vakarā ieairējam Strenčos un dodamies caur parciņu uz veikalu. Saldējums, āboli, maize. Alu nocilāju, bet drosmīgi nolieku atpakaļ plauktā. Vakars tik kluss un jauks, ka iekārtoju Kārlim guļamo vietu laivas priekšā, un spriežu, ka airēšu visu nakti. Satumst, un sāk rosīties bebri. Laiva slīd bez trokšņa, un bebri to pamana tikai pēdējā brīdi, un tad lec ūdenī ar milzu blīkšķi. Ap divpadsmitiem tomēr manu, ka milzīgi nāk miegs, arī odi kož kā dulli. Piebraucu krastā un ātri uzceļu telti, pārvācamies uz to. 5. diena Jau brokastīs Kārlis izprašņā, kur esam, un cik tālu vēl līdz Siguldai un Valmierai. Var redzēt, ka mazajam jau pietiek, un man arī, kad tuvojamies Valmierai, sāk šķist, ka plāns airēt līdz jūrai būs jāatliek uz citu reizi. Tā arī darām, stājamies pie tilta, un ejam tam pāri uz augstskolu satikt Agitu un uzprasīties uz transportu. Ar baudu paēdam pusdienas turpat Gaujas krasta kafejnīcā, un brauciens ir beidzies.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais