Saules un džeza galvaspilsētā

  • 5 min lasīšanai

Vienu no iecienītākajiem kūrortiem Rietumeiropā – Montrē (Montreux) – tēlaini var dēvēt par Šveices Konfederācijas (Confoederatio Helvetica) džeza un saules galvaspilsētu. Kūrorts atrodas konfederācijas franciski runājošajā daļā, 24 kilometrus atstatus no Vo (Vaud) kantona administratīvā centra Lozannas; Rivjēras–Peideno (Riviere-Pays-d’Enhaut)* apgabalā. Kopš 1967.gada ik vasaru tur noris slavenais Montrē Džeza festivāls, kas pulcē ap 200 000 apmeklētāju, savukārt maigais klimats un fantastiskie subtropu augi, kas bagātīgi grezno promenādi – Ženēvas ezera piekrasti, vilina gan neskaitāmus ceļotājus, gan ļaudis, kuri uz Montrē dodas uzlabot veselību.

Raksta autorei kūrortu izdevies apmeklēt gan vasaras vidū, kad tas ir ļaužu pilns, gan arī klusajā periodā – ziemā. Braucot uz Montrē šā gada janvāra vidū, prātoju, vai nesanāks vilties, jo viss, īpaši promenāde, kas ved uz Šijonas pili (Château de Chillon; adrese: Avenue de Chillon 21, 1820 Veytaux), šķitīs pelēcīga un vienmuļa.

Pastaiga lietū

Uz Montrē devos no Šveices otras lielākās pilsētas Ženēvas. Gar logu vēl paslīd vairākas no bagātu ceļotāju iecienītajām viesnīcām, ko visas grezno konfederācijas karogs, un vilciens apstājas Montrē stacijā. Nokļūstot šai kūrortā, pastāv divas pamatizvēles. No stacijas ēkas pa tiešo var doties uz Ženēvas ezera piekrasti, kas, ejot gar viesnīcu „Grand Hôtel Suisse Majestic”, kuras kāpņu telpas logos iebūvētas krāšņas vitrāžas, atrodas pavisam tuvu. Tālāk pa promenādi, kas vijas tieši paralēli ezeram, var doties vai nu uz Šijonas pili (gājiens ilgs aptuveni 50 minūtes), vai arī pretējā virzienā – uz Klārensas (Clarens) ciematu. Savukārt otra izvēle ir uzbraukt kalnos, kas kūrortu ieskauj no trim pusēm (ceturtā pusē ir ezers). Montrē atrodas speciāls, ceļotājiem paredzēts kalnu dzelzceļš ar trošu vilkmi. Kā vēstīts ceļvežos, kalnu virsotnes šeit sasniedz 2000 metru augstumu.

Kaut arī apmeklējuma laikā nedaudz smīlāja lietus, izvēlējos doties pastaigā pa promenādi. Nemitīga lietus pakšķēšana, klusais, nedaudz dobjais troksnis, kas rodas, nelieliem ezera vilnīšiem atsitoties pret laivu piestātnēm, un retas putnu sasaukšanās – laikam nav vajadzīgs nekas cits, lai pamatīgi „izvēdinātu galvu” un absolūti aizmirstu par ikdienas rūpēm. Trīs stundas staigājot gar Ženēvas ezeru, sastapu vien pāris ceļotāju. Atšķirībā no tā, kā pieņemts Latvijā, šeit gandrīz ikviens pretimnācējs tev skatās acīs un smaidot sveicina. Ko lai saka – sīkums, bet patīkami!

Ziedu un eksotisko augu pārbagātības vietā, ziemas periodā šo 7 kilometrus garo promenādi grezno neparasti mākslas darbi – no dzīvības koku zariņiem darināti dzīvnieki un augi. Ik pa gabaliņam redzēju kādu no šiem neparastajiem mākslas darbiem un biju pārsteigta, ar kādu izdomas bagātību tie veidoti. Degunradžu ģimenīte, divi draudzīgi ķenguri, milzu puķes ar tikpat milzīgām ziedlapiņām, bet pie kazino uz kāda resna koka stumbra „iekārtojies” gigantisks zirneklis. Savukārt viens no māksliniekiem savam darbam bija izvēlējies sižetu no Žana de Lafontēna (Jean de La Fontaine; 1621.–1695.) fabulas „Lapsa un vārna”, kas vēstī, kā kūmiņš ar viltu putnam atviļ sieru.

Ne tikai šie cilvēku roku radītie meistardarbi, Ženēvas ezera piekraste ar skatu uz Gramona (Grammont) masīvu un Densdimidī (Dents du Midi; tulkojumā – Dienvidu Zobi) sniegotajām smailēm; ievērības cienīga ir arī kūrorta arhitektūra. Šķiet, ļaudis, kuri izmanto šo lepno viesnīcu, kazino, kongresu centra un restorānu pakalpojumus, kam pa pastaigas laikā paeju garām, ir no citas, mums nekad neaizsniedzamas pasaules. Piemēram, kādai no viesnīcām – „Grand hôtel excelsior” – pirmajā stāvā iebūvēti milzu logi, ko pat varētu dēvēt par stikla sienām, caur ko, garām iedama, pamanu milzīgu baseinu. Savādi, ka burtiski blakus Ženēvas ezeram vēl vajadzīgs baseins. Tas laikam tāpēc, lai būtu izvēles iespējas…

Un vēl jāpiebilst, ka arī Montrē publikai ir aktuāla ziemas preču izpārdošana. Nereti viesnīcu pirmajos stāvos iekārtoti veikali. Vienā no šādu veikalu skatlogiem pamanīju izliktu smalku, garu ziemas mēteli ar sākotnējo cenu – 1800 Šveices franki. Tagad, izpārdošanas laikā, uz cenu zīmes šī summa pārsvītrota un blakus uzrakstīts, ka mēteli var iegādāties vien par 1200 frankiem.

Kolona ar Lorda Bairona autogrāfu

Lielākais un vērtīgākais Montrē „dārgakmens” noteikti ir Šijonas pils, kas pamatoti tiek uzskatīta par vienu no visskaistākajām Šveicē. Pils atrodas 5 kilometrus uz dienvidaustrumiem no kūrorta centra. Turp var nokļūt, vai nu ejot kājām pa promenādi, vai braucot ar trolejbusu. No Ženēvas ezera puses tieši pie pils piestāj tūristu kuģītis, tāpēc sezonas laikā var braukt arī ar to.

Šijonas pils celta uz lielākās no sešām Ženēvas ezera saliņām, tāpēc to dēvē par ūdenspili. Šijonu no krasta šķir tikai 10 metru plats grāvis. Lai no sauszemes nokļūtu senatnīgajā celtnē, nākas iet pa šauru koka tiltu jeb pāreju.

Pirmoreiz vēstures avotos pils minēta jau 1005.gadā, tāpēc ir pamats apgalvot, ka Šijona ir ne tikai viena no visskaistākajām, bet arī no vissenākajām ūdenspilīm. Tās iekšienē atrodas plašas, reprezentatīvas telpas, ko mūsdienās izmanto gan svinīgiem sarīkojumiem, gan izstāžu organizēšanai, kā arī dzīvojamās telpas ar sienu gleznojumiem un seniem kamīniem. Vairākos sienu gleznojumos attēlots Svētā Jura (Άγιος Γεώργιος) jeb mitoloģiskā pūķa nogalētāja motīvs. Vēl ievērības vērti ir bruņinieku zāles izliektie koka griesti un pils iekšējie pagalmi ar skaistiem apstādījumiem.

Šijonas pils ceļotājus fascinē vēl kāda iemesla dēļ. 1816. gadā pili apmeklējis dzejnieks Džordžs Gordons Bairons (George Gordon Noel Byron, 6th Baron Byron; 1788.-1824.), kurš uz vienas no kolonām atstājis savu autogrāfu. Pils, kuras telpās tolaik atradies arī cietums, apmeklējums uz dzejnieku Lordu Baironu atstājis tik spilgtu iespaidu, ka viņš sacerējis vienu no saviem slavenākajiem dzejoļiem „Šijonas gūsteknis” („Der Gefangene von Chillon“). Nenoliedzami, tas ir vēl viens no iemesliem, kāpēc mūsdienās Šijona ceļotājos raisa lielu interesi.

Vairāk kā divi tūkstoši uzpirksteņu

Lai nerastos iespaids, ka Montrē ceļotājiem ir saistoša tikai promenādes, pils un kalnu dēļ, nedaudz pastāstīšu arī par kūrorta vecpilsētu. Tā ir neliela, pauguraina, ar daudz maziem veikaliņiem un frizētavām, kas atrodas nelielo namu pirmajos stāvos. Ceļotāji uz vecpilsētu parasti dodas, lai apmeklētu Montrē muzeju, kas iekārtots vairākos vīndaru namiņos vienā no pakalniem. Tā zālēs eksponētas visdažādākās kolekcijas, kam saistība ne tikai ar reģionu, bet arī ar… mājsaimniecību! Vecas monētas, zīmoli (firmas zīmes), ēveles, galdniecībai un rokdarbiem, piemēram, izšūšanai paredzēti rīki, dažādi aparāti un citas lietas. Taču viena no neparastākajām un lielākajām ir uzpirksteņu kolekcija, kurā ir pāri par 2100 vienībām.

Montrē muzejā daudz uzzināms arī par kūrorta izaugsmi, par to, ka šai vietā attīstījās tūrisma industrija, ko nodrošina ne tikai maigais klimats un skaistā apkārtne, bet arī daudzās viesnīcas, pansijas, sanatorijas.

Kūrortu izglābj mūzika

Montrē par mūzikas galvaspilsētu var dēvēt ne tikai slaveno džeza festivālu dēļ. Muzikāliem sarīkojumiem īpaši liela nozīme bijusi laikā pēc Otrā pasaules kara, jo tie uz kūrortu no jauna vilināja ceļotājus un, protams, arī viņu naudu.

Tūrisma industrija Montrē sāka attīstīties 19.gadsimta pirmajā pusē. Laikā no 1836.līdz 1859.gadam te tika uzceltas un iekārtotas pirmās viesnīcas, pansijas un sanatorijas pacientiem ar plaušu slimībām. Lai ceļotājiem būtu vieglāk kūrortā nokļūt, 1861. gadā atklāja dzelzceļa līniju, kā arī uzlaboja ceļus un Ženēvas ezera krastā iekārtoja laivu un kuģu piestātnes. Minēto apstākļu, kā arī klimata dēļ Montrē kļuva par visā pasaulē iecienītu vasaras kūrortu. Ezera piekrastē tika uzbūvētas viesnīcas, kas mūsdienās kļuvušas par Montrē zīmoliem: „Hôtel des Alpes”, „Grand HôtelSuisse Majestic” (abas 1887.gadā) un „Montreux Palace” (1905). Tas bija iemesls, kādēļ kūrortu sāka apmeklēt citu valstu monarhi, aristokrāti, mākslinieki, filozofi un rakstnieki. Viņu vidū bija tādas slavenības kā Austrijas ķeizariene Elizabete, Lords Bairons, Pēteris Čaikovskis, Igors Stravinskis, Ļevs Tolstojs, Vladimirs Nabokovs, kurš kopā ar dzīvesbiedri un dēlu uz Montrē emigrēja no ASV un viesnīcas „Montreux Palace” luksusa numurā nodzīvoja 16 gadus, līdz savai nāves stundai.

Savukārt abu pasaules karu dēļ kūrorts piedzīvoja krietnu panīkumu. Daudzas no viesnīcām tika slēgtas vai daļēji pārveidotas par dzīvokļiem. Lai atgūtu bijušo spožumu, īsi pēc Otrā pasaules kara Montrē sāka rīkot dažādus mūzikas festivālus: „Mūzikas Septembri” (kopš 1946.), „Zelta Rozes festivālu” (kopš 1954.) un citus, taču par vispopulārāko no tiem kļuvis Montrē Džeza festivāls (kopš 1967.).

INTERESANTI:

Montrē Džeza festivāla dibinātājs un galvenais menedžeris ir Klods Nobss (Claude Nobs; 1936.–2013.). Pēc viņa traģiskās bojāejas 2013.gada 10.janvārī festivāla organizēšanu uzņēmies Metjū Žatons (Mathieu Jaton). Džeza festivālā ik gadu uzstājas pasaulē atzītākie džeza, blūza, roka un citu mūzikas stilu izpildītāji. Montrē notiek arī Klasiskās mūzikas festivāls. 2010.gada septembrī tajā debitējis Valsts Akadēmiskais koris „Latvija”. Šijonas pils ir ceļotāju visvairāk apmeklētā vēsturiskā ēka Šveicē. Ik gadu turp dodas aptuveni 300 000 apmeklētāju. Ziemā Montrē ceļotājus piesaista ar Ziemassvētku tirdziņu, kas esot viens no iecienītākajiem Šveicē. Tas pēc apmēriem ir ievērības vērts: ik gadu tirdziņā ir 146 koka namiņi jeb tirgotavas ar plašu dāvanu klāstu. Kūrorta oficiālā mājaslapa internetā ir www.montreux.ch

* Latviskojot vietu nosaukumus, autore konsultējusies ar valodnieku, īpašvārdu pētnieku Ojāru Bušu.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais