Bukovela 2016
|
Ints Ļubļinskis
|
Tuvojoties ziemai domas par slēpošanu aizvien vairak aizņem prātu,bet sakarā ar darba maiņu secinam,ka šogad laikam slēpot ārpus Latvijas netiksim.Bet laikam ritot tomēr pavīd cerību stariņš,ka varētu tomēr kaut kas sanākt. Tad tikai jādomā,kurp doties.Visumā jau izvēle nav diez ko liela,zinām,ka Alpus maciņš nepavilks un tad jau paliek viens variants - Bukovela.Divatā braukt negribas un sākam apzināt kādus līdzbraucējus un ātri vien izrādas,ka esam vismaz seši un ar savu mašīnu visi nevaram aizbraukt tāpēc bez lielas domāšanas meklējam rokās Robertu : esam apmierināti ar viņa sniegtajiem pakalpojumiem no iepriekšējās reizes.
Ziema gan šogad sevišķi nesteidzas iesākties un šķiet jau,ka slēpošana šogad nemaz nesāksies,bet beidzot janvāŗi sniegs un sals tomēr apžēlojas.Gan Latvijā beidzot var slēpot,gan sekojam līdzi arī notiekošajam Ukrainā un varam priecāties,ka sniegs ir gan dabīgais,gan mākslīgi sapūstais.Dažas dienas pirms brauciena beidzot uzvelkam zābakus un dodamies iesildīties uz Riekstukalnu,lai ķermenis sāk atcerēties kā tas ir slēpot.Un tad jau arī sestdiena ir klāt un Roberts,ka jau ierasts,pēcpusdienā sāk vākt kopā visus braukt gribētājus un nedaudz ēc trijiem esam visi busiņā un varam doties ceļā.Pēkšņi atceros,ka esmu mājās aizmirsis tiesības(mainīšos ar Robertu ceļā,lai raitāk noris brauciens), bet tādēļ jau atpakaļ nebraucam.Vispār gan turpbraucot,gan atceļā pedzam tik pāris policijas mašīnas un par mums interese netiek izrādīta.Ap četriem sasniedzam Polijas-Ukrainas robežu.Par laimi mašīnu nav daudz un samērā ātri robeža tiek šķērsota.Ieteikums citiem braucējiem: paskatieties,vai bilde pasē saskan ar spogulī rredzamo, un tad ir labi,ja līdzi ir arī tiesības vai ID karte,Aizbraucam līdz pirmajam benzīntankam un valūtas maiņas punktiem. Naudu izdvīgā ir mainīt Ukrainā,mūsu gadījumā par 1 eiro dabūjām gandrīz 2 grivnas vairāk nekā būtu Latvijā. Var mainīt arī uz vietas Bukovelā,kurs katru dienu mainās,bet sevišķi uz leju nekrīt.Degviela arī tur lētāka,un kā izteicās Roberts,tad arī labāka,vismaz busiņš ar turienes degvielu noskrejot lielāku ceļa gabalu.
Ap pusdienlaiku jau tuvojamies Bukovelai,lai kavētu laiku piestājam viet;ej;a tirdziņā,paskatamies, kas labs tirgojas un nodegust;ejam vīnus un ko stiprāku,iepērkam arī lietošanai vakaros.Un drīz vien esam galā.Šoreiz esam izvēlējušies dzīvot viesnīcā.Tas gan sanāk dārgāk,kā ierastajā vietā pie saimnieces,bet gribējās izbaudīt arī ko citu.Un jādōmā,ko darīt ar ēšanu.Brokastis ēdam nuuriņbos,ko nu katrs sagādājis,arī tējkanna ir numuriņos.Viesnīcā brokastis gan piedāvā,bet diemžēl tikai no astoņiem,bet mums gribas paspēt uz pacēlāju darbības sākumu, tādēļ tas ir par vēlu. Vakariņas gan Roberts sarunā pie saimnieces,kura izrādas turpat blakus teritorijā arī atrodas.Gatavo,kā vienmēr garšīgi un sātīgi un vismaz reizes divas lētāk,kā viesnīcā.Pie saimnieces dzīvojot kā plus mināms,ka ir lielā koptelpa,kur kādu vakara stundu kopā pavadīt.
Pirmajās vakariņās apspriežam nedēļas plānu,kā un ko darīsim.Ir variants,ja būs labs laiks aizbraukt arī uz Dragobratu,bet tā kā rīti visu nedēļu bija mākoņaini un reizēm arī miglaini un arī slēpot gribēšana ir liela,tad visu nedēļu slēpojam uz vietas.Trases,kā jau ierasts,ir labi sagatavotas.Ir gan nepatīkama ziņa,ka sadedzis 5 pacēlāja motors un tādēļ 5 trases ir slēgtas un arī pārbraucieni no vienas puses uz otru ir jāplāno citādāk.Nedēļu pēc mūsu aizbraukšanas motors beidzot ir nomainīts.Ir atvērtas arī divas jaunas trases,abas zilas,pie 12 un 22 pacēlāja.Mums jau ierasti mīļākās ir 12, 16 un 13 sarkanās trases.Mūsu vidū ir arī tādi,kas tikai tagad sāk mācīties slēpot un snovot.Un ar instruktoru paqlīdzību tas arī sanāk.Dažī izteica vēlmi kādu vakaru paslēpot apgaismotās trasēs,bet diemžēl arī tur laiks tāpat,kā Latvijā palika siltāks,par laimi,ne tik traki silti.Bet trases līdz pēcpusdienai jau kļuva diezgan pabrauktas un nebija vairs vēlmes slēpot līdz vakaram un pēc tam ar kājām doties uz viesnīcu.Tā ka no rīta tika apēstas tik pāris maizītes,tad protams uz kalna gribējās paēst un to var izdarīt daudzajās ēstuvēs,katra pacēlāja abos galos un dažās vietās arī trases vidū to ir pietiekami,vajag tik atras savējo.Katru dienu ēdām ko citu,lai izbaudītu piedāvājumu,vidēji samaksājot no 3 -5.5 eiro par pusdienām.
Un tā nedēļa paskrēja kā viena diena.Pēdējās dienas rīts atausa skaidrs un saulains,speciāli,lai pavairotu jaukās domas un atmiņas par šeit pavadīto laiku un vairotu vēlmi te vēl atgriezties.Visi dodamies vēl pēdejās stundiņas līdz pusdienlaikam paslēpot,tad pakošanās un atvadu pusdienas pie saimnieces un jādodas mājup.Pa ceļam Ļvovā vakariņu paēšana un iepirkšanās lielveikalā,lai grivnas nav jāved mājās.Arī tagad robežas šķērsošana samērā raita.Robežsargus interesē vai nevedam aizliegtās preces,ukraiņi tik apskata mantas,poļi liek arīu atvērt dažas somas un ar to arī viss. Lielajiem autobusiem gam stingrāka pārbaude,tur visiem ar savām somām jādodas caur kontroli.Un tā atkal esam atpakaļ Eiropā un ceļš mājup.No rīta paēdam brokastis jau Lietuvā un ap vieniem dienā esam mājās.
Esam apmierināti,ka aizbraucām slēpot uz Bukovelu un zinam,ka turp dosimies vēl ne vienu reizi vien
Nedaudz bildes skatāmas galerijā