Austrumāfrikas ekspedīcija 5. Uganda - maģiskā stunda ar gorillām
|
IMPRO CEĻOJUMI
|
Agra rīta migla apvijusi džungļus, pirmie saules stari viegli izgaismo lietusmeža biezokni, pa koku aizrāpo milzīgs hameleons ar trim ragiem, bet visapkārt dzied putni kā Dziesmu svētkos. Uz šī mistiskā fona es dodos Āfrikas lielākajā piedzīvojumā - kalnu gorillu fotomedībās Bwindi Impetetrable Forest lietusmežā.
Nekas, un es šeit domāju vārda visburtiskākajā nozīmē NEKAS, nespēj sagatavot ceļotāju pirmajam randiņam ar šiem varenajiem džungļu karaļiem, kad nonāc aci pret aci ar milzīgo alfa tēviņu jeb Silverback. Ne jau velti šo uzskata par Āfrikas vismaģiskāko notikumu, bet kalnu gorillas par pasaules dārgākajiem dzīvniekem ar cenu 450-750 USD stundā. Protams, cik varens šis piedzīvojums izvērtīsies nedaudz atkarīgs arī no veiksmes un tā, cik aktīva izrādīsies konkrēta gorillu grupa tieši tai stundā, kad ģimene ir atrasta. Bieži vien šie cēlie primāti pienāk blakus, lai pataustītu un kārtīgi izpētītu džungļu viesi, nereti pat apķerot ceļotājus. Lai gan šis nebija tas gadījums, domāju, ka mans piedzīvojums bija vairāk kā izdevies. Taču- par visu no sākuma.
Kalnu gorillas par mājām sauc tikai divus mazus zemes pleķīšus pasaules kartē - Virungas vulkānu grēdu, kas atrodas uz Kongo, Ruandas un Ugandas robežas, un Bwindi Impenetrable Forest Ugandas dienvidos. Tieši Bwindi nacionālo parku es noskatīju kā vietu, kur sarunāt randiņu ar šiem maģiskajiem dabas radījumiem. Šis džungļu biezoknis sargā vienu no vecākajām kalnu džungļu ekosistēmām uz planētas, un ir slavens ar savu lielo floras un faunas daudzveidību, bet tā galvenās superzvaigznes ir ļoti apdraudētās kalnu gorillas. Bwindi nacionālajā parkā mīt lielākā šo primātu populācija uz planētas, tas ir 360 no pasaulē sastopamajām 850 kalnu gorillām, bet pirms dažiem gadiem šeit atradās pat vairāk kā puse no to kopējā skaita uz Zemes. Kas padara šos dzīvniekus tik īpašus? Pirmkārt, jau respektablais izskats un izmērs,- kā nekā kalnu gorillas ir lielākie primāti pasaulē. Ne mazāk būtisks iemesls ir to niecīgais skaits, kas atlicis pasaulē, bet 70-to gadu sākumā tās vispār bija uz izmiršanas pēdējās robežas, - palikušas bija vien 250 kalnu gorillas pasaulē. Visbeidzot, kalnu gorillas neatradīsiet nekur citur pasaulē, nevienā Zoo, jo tās nebrīvē nevar izdzīvot. Tās gorillas, kas mitinās dažu zoodārzu krātiņos, ir kalnu gorillu mazākie brāļi, zemienes gorillas. Tās ir ne tikai mazākas izmēros un ar mazāku spalvu, bet arī ar savādāku un šaurāku sejas kontūru, īsākām rokām, garākām kājām un atšķirīgu gaitu. Kalnu gorillas iet, balstoties arī uz garajām rokām, kamēr zemienes koncentrē pārvietošanos vairāk uz kājām. Tikai kalnu gorillu tēviņiem ir šī sirmā jeb sudrabotā mugura, kāpēc tos sauc par Silverback, kamēr mazākie, zemienes brāļi ir viscaur melni. Gorillas ir ļoti gudri un sociāli dzīvnieki. Par spīti savam bailes raisošajam paskatam un spēkam, tā ir viena no miermīlīgākajām primātu sugām. Gorillas cilvēkus neapdraud, tieši otrādi- respektē, baidās un mīl ar tiem socializēties, nu gluži kā mēs ar viņiem.
Tā teikt, abpusēja mīlestība no pirmā acu skatiena. Mums ar šiem spalvainajiem brāļiem ir daudz kopīga - arī gorillas spēj smieties, skumt un izrādīt citas emocijas, tai skaitā arī domāt par pagātni un nākotni. Tās veido stipras ģimenes attiecības, un prot izgatavot pat vienkāršus darba rīkus, bet līdz Apple viedtālrunim vai Microsoft procesoram gan prātiņš par īsu. Interesants fakts, ka Bwindi lietusmeža un Virungas vulkānu apkārtnē aug no Austrālijas ievestie eikalipti, pēc kuriem gorillas nāk ārā no džungļiem, lai izmantotu to lapas ārstnieciskos nolūkos. Kā viņas to atklājušas? -Tas nevienam nav saprotams. Kalnu gorillu ģimenē galvenais šefs ir alfa tēviņš jeb Silverback, kurš nobriestot iegūst šo sirmi sudraboto apmatojumu uz muguras. Visi grupā pakļaujas alfa tēviņam, - viņš nosaka kārtību ģimenē, saņem visu mātīšu uzmanību un ar spēku var ierādīt vietu kādam nepaklausīgam jaunākam tēviņam. Pieaudzis Silverback tēviņš ar vienu roku noliks uz zemes Bergmani ar visiem Galapagu bruņurupučiem, bet ar otru Ščerbatihu ar visiem dzelžiem. Liekās neticami? Es pats ar savām acīm stundas laikā piedzīvoju to, kā jaunais Blackback tēviņš un vēlāk arī mātīte ar vienu roku mierīgi nogāza koku, tiesa, - nekādu milzeni, bet tomēr koku. Tad iedomājieties, ko var izdarīt divreiz lielākais un 200-250 kg smagais Silverback tēviņš, kurš ir tik liels kā trīs vidēja auguma vīrieši. Bwindi parkā ir četras reindžeru stacijas, un to apkārtnē atrodas viena vai vairākas gorillu grupas. Kuru tieši gorillu ģimeni došos apskatīt, to nosaka reindžeri un cilvēku skaits, tuvākajām un vieglākajām grupām dodot priekšroku cilvēkiem gados. Es tiku iedalīts grupiņā ar vēl četriem ceļotājiem: vienu pāri no Vācijas un otru no Londonas, kas dosies Bweza ģimenes fotomedībās. Tajā pirms dažiem gadiem bija tikai 7 ģimenes locekļi, bet nu ir veseli divpadsmit, tai skaitā divi silverbeki, divi mazuļi, četri Blackbacks jeb tēviņi, kuri vēl nav sasnieguši pilnbrieda vecumu, un četras mātītes. Bruņojušies ar 9 gidu, reindžeru un skautu komandu, devāmies Bwezas grupas medībās. Parasti šo grupu atrod 1-2 stundu pārgājiena laikā, taču tie ir savvaļas dzīvnieki, kas iet, kur vēlas, tāpēc dažreiz džungļu pastaiga arī ievelkas. Mūsu gadījumā ģimenīte bija pretimnākoša un bija panākusi pretī, sagaidot mūs pie robežas, kur džungļi tiekas ar terašu veida kartupeļu laukiem, un rezultātā kāpiens kalnā ilga vien 35 minūtes.
Oficiāli gorillām nedrīkst tuvoties tuvāk par 7 metriem, tiesa gan, parasti reindžeri ļauj un pat paši rosina doties arī tuvāk. Toties nekādi ierobežojumi neattiecas uz gorillām. Tās ir ziņkārīgas un atrodas savās mājās, tāpēc bieži pašas pienāk pavisam tuvu un pat fizisku kontaktu nesmādē ar baltajiem atbraucējiem. Kad gorillu ģimene ir atrasta, tad tiek dota stunda to iepazīšanai un iemūžināšanai bildēs. Bet tā ir maģiska stunda, vismaz manā gadījumā noteikti. Nepietiek ar to, ka stundas laikā šie mazie kingkongi nogāza divus kokus, viens gadu vecais mazulis saldi čučēja, otrs izrādīja savas deguna urbināšanas prasmes, abi Silverback tēviņi demonstrēja savas "zobu raušanas" talantu, sacenšoties skaļumā, protams, lielākā daļa aktīvi nodevās veģetāro brokastu ieturēšanai un daži pat izrādīja kokos kāpšanas iemaņas, kas izskatījās patiešām dīvaini, - tāds liels bifelis veikli uzraujas mazā kokā. Likās, kur nu vēl vairāk, bet noslēgumā sekoja kroņa numurs. Mūsu piecotne vēroja snaudošo mazuli starp divām mātītēm, bet krūmu zari nedaudz traucēja skatam, tāpēc reindžers sauca mūs tuvāk, uz kura aicinājuma arī atsaucāmies un pietuvojāmies vēl tuvāk, kādu 3 metru attālumā no mazuļa. Pēkšņi nez no kurienes, džungļu krūmi pašķīda, ar lielu troksni un lielā ātrumā iztraucās galvenais silverbeks jeb alfas tēviņš, kurš kādu brīdi bija pazudis no redzes loka, un tā kā es esmu piecotnei pa vidu, tad tas nesās man virsū aurodams, līdz strauji nobremzēja maksimums metru no manis. Es tai brīdī, kad likās tūlīt King Kongs metīsies man krāgā, mēģināju spert soli atpakaļ, bet sapinos un pļakšs,- uz pakaļas zemē. Gulēju uz zemes, bet man tieši pretī alfa tēviņš, ieņēmis kaujiniecisku pozu ar izslietu augšdaļu, agresīvi pūš, šņāc un bauro. Tur jau bikses aiz bailēm un arī prieka varēja pielaist, jo tēviņa plauksta ir lielāka par manu galvu, bet vēders tik liels, ka es mierīgi tajā varētu satilpt. Tēviņš atradās tik tuvu, ka pat agresīvo pozu nevarēja nobildēt, galva vien tikai līda kadrā. Mātītes arī sāka nelabā balsī taurēt, un es pie sevis cerībā nodomāju, ka laikam aizstāv mani, saka šim: "Viņš jau nav vainīgs, reindžers teica, lai nāk tuvāk, turklāt viņš grupā jaunākais, visa dzīve vēl priekšā, ēd labāk to garo frici!" Kalnu gorillas vēl nekad fiziski nav uzbrukušas tūristiem, tikai sašķaidījušas pāris kameras tiem, kas atļāvušies neklausīt reindžeram un izmantojuši zibspuldzi, un, paldies Dievam, šis arī nebija izņēmums. Kņada sāka pierimt, tēviņš arī, laikam līdz desmit aizskaitījis, nomierinājās, mainīja savu kaujas pozu, tā vietā kā karalis apsēžoties mums pretī, sakrustojot rokas pie pleciem un paceļot galvu augšā kā boss, parādot kurš te ir priekšnieks un uzraugot, lai vairāk mazulim neviens pārāk tuvu netuvojas. Jāāā,....kaut kas neaprakstāms! Tas bija mūža notikums un piedzīvojums....stāsts, ko vēl mazbērniem varēšu stāstīt un bildēs rādīt.
Jānis Kreicbergs no Ugandas
