Austrumāfrikas ekspedīcija 3. Ruandas Vulkānu Nacionālais parks 2.
|
IMPRO CEĻOJUMI
|
Vulkānu NP ir arī pirmais nacionālais parks Melnajā kontinentā, kuru 1925. gadā dibināja Beļģijas karalis Alberts I, lai pasargātu apdraudēto kalnu gorillu populāciju. Nokristīts karaļa vārdā, Alberta nacionālais parks ar šādu nosaukumu pastāvēja līdz 60-tajiem gadiem, kad Kongo un Ruandai iegūstot neatkarību, tas tika sadalīts divās daļās - Vulkānu NP Ruandā un Virungas NPKongo. Bet parka misija nav mainījusies kopš 1925. gada, tas joprojām aizsargā slavenākos Ruandas iemītniekus – kalnu gorillas. Par savu eksistenci šie cēlie primāti var, galvenokārt, pateikties leģendārajai Diānai Fosijai (Dian Fossey), kura 1967.gadā ieradās šai parkā un izveidoja izpētes centru Bisoke vulkāna nogāzē. Diāna pirmā uzdrīkstējās tuvoties šiem par bīstamiem uzskatītajiem dzīvniekiem, parādot pasaulei, ka tie cilvēkam nav drauds, ja respektē un ievēro izturēšanās noteikumus. Pasaules slavu viņa iemantoja, kad fotogrāfa Kempbela iemūžinātā bilde ar Diānu starp gorillu ģimeni, nonāca uz National Geographic vāka. Izmantojot savu jauniegūto slavu, Diāna kļuva par gorillu aizstāvi un tiesību cīnītāju, bez kuras, ļoti iespējams, šie cēlie primāti nemaz nebūtu piedzīvojuši jauno tūkstošgadi Virungas vulkānu grēdā -Ruandā, Ugandā un Kongo. Tiesa, Diānas pūliņi cīņā ar malumedniekiem maksāja ļoti dārgu cenu - 1985. gadā viņa tika brutāli noslepkavota, ar mačeti pāršķeļot galvaskausu, kādu izmantoja malumednieki cērtot gorillām galvas. Kurš pastrādāja šo noziegumu, tā arī netika atklāts, bet viens ir skaidrs, ka tas bija kāds no dusmīgajiem malumedniekiem, kuram Diāna traucēja pelnīt ar ienesīgo rūpalu. Diānas gaitas ir iemūžinātas arī Holivudas kino klasikā - 5 Oskara balvām nominētajā filmā “Gorillas in the Mist”, ar slaveno aktrisi Sigurdniju Vīveri galvenajā lomā. Gorillu vērošana Vulkānu nacionālajā parkā Ruandā ir ļoti dārgs prieks, kur nāksies šķirties no 750 USD. Summa sākotnēji liekas tik augsta, ka radīta tikai miljonāru aprindām, bet ņemot vērā, ka dienā tiek izsniegtas tikai 80 gorillu atļaujas, tiek algota vesela reindžeru un skautu komanda, kas pavada un meklē gorillas, bet pasaulē savvaļā klīst tikai ap 850 kalnu gorillu, tad cena vairs neliekas tik šokējoša. Turklāt šī nauda tiek izlietota, lai saglabātu kalnu gorillu populāciju Ruandā, turpinātu Diānas darbu un sargātu tās no malumedniekiem, kas par katru mazā kingkonga galvu saņem daudzreiz lielāku summu. Gorillas atstāsim uz vēlāku laiku, kad paciemošos pie tām Ugandā, jo Vulkānu parku par mājvietu sauc arī mīlīgie Golden Monkey pērtiķīši. Ar pamuļķīgām, bet piemīlīgām sejas izteiksmēm, izbrīnīta bērna acīm un oranži-brūnu muguru, kas saulē iegūst zeltainu toni, tie mierīgi varētu uzvarēt primātu skaistumkonkursā un iegūt Miss Pērtiķis titulu. Par tiem skaistāka ir tikai mana sieva un varbūt vēl Kamerona Diaza. Turklāt tie ir ļoti zinātkāri, tāpēc daudzi nekautrējas pienākt pat metra attālumā, lai ar savām izbolītajām ačtelēm paskatītos, kas atbraucis ciemos. Arī šo pērtiķēnu eksistence ir apdraudēta, jo tie palikuši vairs divos nacionālajos parkos pasaulē. Arī kultūras ziņā Vulkānu nacionālais parks nav apdalīts. Iby Iwacu kultūras ciematā, kas sastāv no tradicionālajām ruandiešu salmu un koku būdiņām es tieku uzņemts kā augsts viesis ar dejām, bungu mūziku un veselu ceremoniju, bet pēc brīža jau tieku iecelts par karali. Mani ietērpj geparda ādā, izsniedz šķēpu, piešķir iezemiešu karalieni un pašam savu salmu pili. Atraktīvā veidā šeit vietējie izrāda savu kultūru, tradīcijas, kāzas, šamaņu medicīnu un karaļa dzīvi, bet visinteresantākās ir tradicionālās ruandiešu karotāju dejas, kur vīri nēsā garas blondas parūkas un lēkā kā sienāži. Tālāk dodos arī uz oficiālo karaļu kronēšanas vietu, Buhangas svēto mežu. Šai mistiskajā mežā, sūnām un liānām noaudzis lavas akmeņu kāpņu labirints ved uz karaļa iesvētību vannas alu un tālāk uz terašu platformu, kur kronēti visi Ruandas karaļi. Liānas te izveidojušas tuneļus, atgādinot džungļu aprītu pilsētu, bet īpašu noslēpumainības auru te piedod milzīgie vīģes koki un dīvainie pūķa koki.Pūķa koki ruandiešiem skaitās karalisks un svēts koks, tie aug tikai ruandiešiem svētās vietās, tai skaitā arī pie iespaidīgajām Musanzes lavas alām. Daudzi nostāsti un leģendas apvij šīs alas Vulkānu parkā, tāpēc tikai nesen šī veģetācijas pārņemtā lavas tuneļu sistēma tika atvērta tūristiem, bet sikspārņu kolonijai tās ir mājas jau kopš ļoti seniem laikiem.
Jānis Kreicbergs no Ruandas
