Izsapņotā Panama

Inese Dziļuma 09.02.2016 10 min lasīšanai

Pirms lidojuma sērfojot netā un ievācot informāciju par šo Valsti (uzreiz atzīšos, ka neesmu baisi čaklā informācijas vācēja un mekleju tikai LV, jo dievinu nejaušības un spontānas idejas), konstatēju, ka ļoti maz informācijas... maza Valsts, tāla... neko nezinot devos piedzīvojumā. Panamā jau pirmajos mirkļos sapratu, ka esmu iemīlējusies šaja Valstī līdz ausīm un uz mūžu! Esmu ceļojusi samērā daudz, tomēr nekur nebiju tik sajūsmas pārrņemta jau no pirmās dienas Tādeļ tapa šis apraksts, kamēr vēl atmiņas lido tropu mežos un miegs nāk no vakardienas pārlidojumiem.. Iedaļas vieglākai lasīšanai nākošajiem celotājiem, citādāk es te aprakstītu sējumu, kas varētu vēsi konkurēt ar„Karš un miers” Negaidiet no manis vēsturi un zinātniskos datus – tur palīdzēs gūgla tante – absolūti subjektīvs redzējums un neslēpta mīlestība.

Ceļš: ilgs... kas ir tas ir... turp lidoju 15h kopumā (caur Kanādu, Toronto) atpakaļ gan īsāk (caur ASV, Ņujorku) – reizem tomēr jūti, ka zeme griežas īstaja virzienā. Nogurdinoši, bet nenožēloju ne mirkli... Biļetes atradu lētas (zem 400.-eur), tā kā ja grib, tad var... ne no LV gan.

Nauda: ASV dolārs, Panamas balboa iet roku rokā pēc viena kursa – respektīvi iedodot 5USD par preci, kas maksā 1USD, atlikumā var saņemt 4 balboa. Nevajag satraukties. Vienīgi diezgan pagrūti sākumā saprast kas ir cik, par cik nomināls nav cipariem, - atliek atšķirt pēc izmēra, jo kāds tomēr drusku var mēģināt pašmaukties. Pie dzeramnaudām viņi nav pieraduši, par cik tūrisms švaki attīstīts, līdz ar ko nav jēgas aizrauties... par īpašiem nopelniem 1USD ir gana! Ļoti glaunā restorānā, protams, var arī vairāk...

Panama city un reģioni: galvaspilsēta pret pārējo valsti ir kā diena pret nakti... Braucot no lidostas skatam paveras ūdeņi un debesskrāpju megapilsēta – elpa aizraujas, cik skaisti un neticami, ka kas tāds var būt džungļos! Vienkārši pasakaini, biju šokā! Salīdzinot ar Āfrikas valstīm – tīrs un nesmird (tik ļoti..)

Reģionos pamatā mazas būdiņas, salmu jumti, bez logiem... ja turīgāka ģimene – stikloti logi un kondicionieris, - dzīve kā uz delnas zaļumu ielenkumā. Reģionos ir vienkārši fantastiska dabas dažādība – visas mammas puķes, kas aug podiņos uz palodzes Ziepniekkalnā, tur ir 50x lielākas! Negribot ienāca doma par to, kā mes te LV mokām tos nabaga augus... Tur laikam aug viss, ko iestāda, iespejams drusku jāpalaista sausajā sezonā.

Ceļi: hmmm... laikam jāraksta – ceļš! Panamai cauri iet viena liela un gara šoseja, ko pašlaik izmisīgi remontē – cerībā, ka pec dažiem gadiem būs ok, bet pagaidām var korķēt uz nebēdu – ik pēc kilometra remonts. Sākas remonti pie San Carlos (kādi 100km no galvaspilsētas) un iet līdz pat Kostarikas robežai. Lai gan izklausās trakāk, nekā ir realitātē – pabraukt var. No lielās šosejas pa labi vai pa kreisi iesaku nogriezties tikai ar stabilu nervu sistēmu un džipu 4x4... es ar savu īrēto parasto vāģīti gandrīz kaut kur paliku reizes 100 un gandrīz norāvu visu iespējamo, ko var noraut mašīnas apakšā reizes 200 (nepārspīlējot!). Lai tiktu līdz lieliskai viesnīcai okeāna krastā ar marmora baseiniem un 5* vispirms jāšķērso džungļu ceļš 100km garumā, uz kā fona mūsu Latvijas ceļi ir vienkārsi pasaka! Loti interesants miksējums, lai gan par attaisnojumu jāmin viņu lietus sezonas, kad plūdi skalo ārā ceļus. Iemanījos iesēsties astē kādam vietājam un tad samērā vēsi var rullēt slaidā tempā, jo viņi zin, kad jabremzē... ja priekšējais bez iemesla nomet uz 10km/h, tas nenozīmē, ka jāapdzen, bet gan to, ka aiz tuvākā līkuma būs metrīga bedre jeb pazudīs ceļš. Salās takši pamatā ir tikai lielie džipi – nu ne velti... Galvaspilsētai apkārt daži maksas ceļi, kur izmanto PanaPass (īrētajās mašīnās par to nav jāsatraucas – viņiem automātiski viss uzskaitās, norēķini beigās – var braukt cauri nestājoties. Ceļa maksa 1.25USD, lai gan man tā arī neko beigās nenorēķināja papildus...). Braukajot ekskursijās pašā Panama City iesaku izmantot taksti – sākumā būs grūti noorintēties – uz zīmēm viņu pamatīgi ekonomē un brīžiem neko nevar saprast.

Klimats: pasaka... +35... +38.... mitrs (man bija pamatīga škrobe par lokām garajos matos, kas izjuka katru dienu stundas laikā). Visa dzīve sākas vakarpusē, kad sāk krēslot un kļūst vēsāks. Kopumā ņemot vērā Panamas bezgalīgās krasta robežas ar ūdeņiem un to, ka kārtīgs tūrists meklē pludmales, ir vienkārši paradīze... guli okeānā palmu apskāvienos un nesaproti, ko vēl varētu vēlēties..

Viesnīcu cenas: Panama City cenas atkarīgas no ūdenstilpņu klātbūtnes – krasts pamatīgi dārgs, centrā lētāk, bet no sirds iesaku! Baseins uz jumta, skats no kāda 20 stāva uz naksnīgo pilsētu (derētu logus pamazgāt), bet vispār biju sajūsmā! Var atrast ļoti labu 5*viesnīcu ar brokastīm pa 130USD (divvietīgais nr), kas ir padārgi.

Izbraucot ārpus iesaku ņemt vai nu kaut ko ļoti krutu (tas ja ir vēlme kratīties 15h lidmašīnā un padzīvot kā mājās ar ērtībām) – es šo uzskatu par pilnīgu absurdu, ja godīgi vai arī ko ļoti lētu – vidu nemeklējiet. Visnīca pa 80USD ne ar ko īpaši neatšķirsies no viesnīcas pa 20eur... iesākumā baidījos, bet ir super labas naktsmītnes pa 15-20USD dienā (Booking.com, Tripadviser utt.). Nevajag slinkot palasīt atsauksmes.

Letākās un vidējās reti ir silts ūdens (bet ja godīgi – var iztikt, ja ārā +38, goda vārds! Savādi ir tikai pirmajā dienāJ Reti kur būs fēni, bieži nav kondicioniera... daudz kur ir ļoti vienkārši, gadās arī kāda faraonskudru armija pie aizmirsta arbūza gabaliņa, bet uz dabas fona aiz durvīm tie ir tādi nieki... Iesaku eksperimentēt un palikt pamatīgi lētās vietās ūdens malā. Karību salās paliku kādā viesnīcā, kas maksāja 15eur diennaktī, visu nakti rūca ventilators un aiz durvīm bangoja jūra – 15m attālumā.... neaprakstāmi....

Ēšanas: PanamaCity dārgākas, protams. Pusdienas restorānā ap 20USD... Izbraucot no pilsētas situācija krasi mainās... Mazas ēstuvītes kaudzēm (interjers gan ir jāpiedomā) un nevajag baidīties no ļoti necilām un noplukušām vietām, kur iet arī vietejie – lieliskas cenas un garšīgi! Zupa 2USD, otrais 3-4USD. Zupā grūti saskatīt ko pazīstamu, jo pat kartupelis ir violets, bet interesanti, - otrajā ēdienā pamatā vistas un rīsi... sastopama zivju virtuve, tā dārgāka... Alus -1-2USD – dzer visi un visur, vīns un Lambrusco 6-8USD. Ūdeni pasniedz pie jebkura ēdiena bez maksas un uzreiz kā pieklājības žestu, ka esi gaidīts. Ja godīgi, ne reizi nesaindējos un nedabūju arī vēdergraizes, lai ari neizcēlos ar baisu apdomību, tā kā ēst var visu un samērā droši. Ūdens bieži jūtami hlorēts.... Jāuzmanās ari pērkot ūdeni veikalos – salās, kur vairāk tūristu, vietejie reizem pamanās iepakojuma ūdeņos ieliet parasto krāna ūdeni – noteikti pirms pirkt jāpārbauda vai nav uzplēst iepakojums. It kā nekas traks un indīgs, bet tas hlors.... Ceļa malās augļi... ananāss 1USD, melone 1USD, mandarīnu maiss 1USD, arbūzs 1USD.... garšu nekomentēšu – ēdot ananāsu vienkārši nespēj saprast, ko pārdod pie mums! Maigi sakot – pārēdos un no sirds iesakuJ Saldējums ap 1USD, starp citu, sveramais labs! Vienvārdsakot ēšanai nedēļā iztērēju kādus 40USD.

Sadzīviskas cenas: Degviela... ak, Dievs.... ap 0.5 USD litrā – brauc atspēries, pa kalniem, stundām un tad pielej pilnu bāku... pa 23USD šoferīši mani sapratīs J

Visāda veida braucieni pa salām laivās un laiviņās variē cenās no 3-20USD (iesaku iepriekš pajautāt cenu kādam vietējam, kuri arī aktīvi braukā, un tikai tad pirkt biļeti). Bieži vietējie maksā 5USD, bet baltajam pieklājīgi var pateikt 20... ja sāku iebilst, ka teica citu cenu, momentā piekāpjas. Ta var pamatīgi salētināt šos priekus.

Takši cenas rēķina no cilvēku skaita, kas ir stipri neloģiski pēc manas saprašanas. Salās līdz viesnīcai 25min brauciens pa pilnīgāko bezceļu vienu vakaru izmaksāja 20eur (kompānijā salasījās 4 cilvēki), no rīta tas pats brauciens diviem jau bija 10eur... tas pats lidostai. Jākaulējas!

Auto īre: neliegšos, šis bija lielākais šoks manā Panamas iekarošanas braucienā. Iepriekš netā nobukoju nesliktu vāģīti 4x4 pa 200USD uz vairāk kā nedēļu, piedāvājumā bija pat mazvāģīši pa 5USD dienā (biju ļoti pacilāta izpētot, ka cenā ietilpst pilnīgi viss, bez slēptiem maksājumiem utt.). Ierodoties izrādās, ka tik rožaini gluži viss nav... neviena kompānija (AVIS, DOLLAR u.c.) nekur nebija norādījusi, ka Panamā iebraucejiem īrējot mašīnu ir ļoti dārga apdrošināšana, kas sastāv no 3 dažādiem apdrošināšanas veidiem – kopā dienā apdrošināšana maksā ap 50USD... kas mana džipa cenu uztaisīja virs 600USD... paliku ar viedokli un noīrēju lētāku mašīnu, plus nokaulēju vienu no 3 apdrošināšanas pozīcijām (kuru tieši nezinu vēl tagad, jo nelasu spāniski, bet dienas apdrošināšana sanāca 35USD un mani mēģināja baidīt par pašrisku jeb ko tamlīdzīgu). Toties navigācijas vietā piedāvā stacionāro interneta piesēgumu mašīnā, kas ļauj lietot planšetes un netu jebkur.... (gandrīz jebkur) un maksā 10USD dienā. Necila mašīna 7 dienas izmaksāja 360USD kopā ar navigāciju. Padārgi uz pārējo cenu fona.

Īstenībā, ja nav vēlme šikot – var izmantot vietējo transportu – iet visur un bezgala lēti.... ja vajag ko atrast – taksis... Viennozīmīgi sanāks lētāk, ja ceļo viens – nu un plus nebeidzama eksotika braukt +35 grādos bez kondiķa ar 50 panamiešiem (un to es bez ironijas, - dievinu šādus izbraucienus).

Valoda: viss notiek spāniski... gandrīz neviens nerunā angliski (izņēmums, protams, glaunas viesnīcas...). Tūrismu apskates un pakalpojumu sniegšanas vietās parasti kāds drusku runā un tad ir ļoti lepns, aktīvi komunicē. Iesaku pamacīties šo valodu, lai gan es tīri labi ar visu tiku galā divas nedēļas protot 4 vārdus spāniski (iemācījos tur! Iepriekš nezināju arī tik daudz J WC – prasiet „baņa” – tas svarīgākais!)

Panamieši: nu te būs dažas iedaļas dažādu iespaidu meklētājiem... Pirmkārt panamieši ļoti mīl savu Valsti – ikkatrā mašīnā ir karodziņš, visur simbolika un to ikkatrs tūrists redz nemitīgi. Otrkārt viņi ir smaidīgi, viesmīligi, azartiski, ļoti izpalīdzīgi pat brīžos, kad spāniski neprotu ne vārda, savukārt otrs nabags nekad nav dzirdējis ne vārda angliski... Vienīgais mīnuss – neskaidrais jautājums tiek skaidrots tik intensīvi žestikulējot un berot vārdus, ka fināla neatceries, ko gribeji uzzināt.. toties ir daudz citas noderīgas informācijas. Iesaku prasīt padomu taksistiem - ļoti zinoši un par lētām naudiņām var tikt pie vienreizeja piedzīvojuma!

Nedaudz nostāk no galvaspilsētas var sastapt daudz sievietes tērpos, kas pie mums tiktu saukti par „tautiskiem” – ļoti košas krāsas, gari, rotāti rakstiem, viegla auguma – kā dzīva un staigājoša vēstures grāmata... Septiņdesmitgadīgas vecmāmiņas ar sietiem rokās pie mazām būdiņām (līdz šim nesapratu, ko viņas tur īsti sijāja, bet tas tika darīts smaidot... un tas ir tik dabiski, mīļi un silti, ka nevari nepasmaidīt pretī). Cilvēki dzīvo samērā pieticīgi, bieži nabadzīgi un tuvu dabai, tai pat laikā šķiet viņi bieži ir laimīgāki par mums – civilizācijas pārņemtajiem.

Kopumā teiktu, ka panamieši ir pieklājīgāki un inteliģentāki par vidusmēra Ēģiptes jeb Turcijas trokšņojošo masu – viņus nav sabojājušas milzīgās tūristu varzas, nav uzbāzības – drīzāk draudzīga interese, daudz smaidu un gluži ikkatrs apjautājas kā jūties ar patiesu interesiJ

Sievietes – tumšas, nedaudz indiāniskām iezīmēm, sajaukušās ar tumšādainajiem kaimiņu salu iedzīvotājiem: dažas tik izskatīgas, ka pat man gribas pieskarties un aptaustīt, tai pat laikā 90% lielām krūtīm, ļoti lieliem dupšiem un pamatīgu riepiņu uz vēdera. Es ar saviem 64kg un mūsu standartam apaļu dupsi sajutos tik tieviņa.... piedevām viņas absolūti nesatrauc īsi krekliņi jeb pamatīgi mazi šortiņi – lūk tā, meitenes, jādzīvo! Bez kompleksiem Vīrieši... hmmm.... te jāsāk piedomāt, ko rakstu, par cik mani traki valdzina tumši un brūnacaini eksemplāri, kuri tur ir masveidā... pieliekam klāt apaļu seksīgu dupsīti, baltus zobus, tempermentu un visu veidu tumšās ādas nokrāsu – vienvārdsakot no uzmanības un izskatīgu vīriešu masām var arī nesagribēties braukt mājās – pilnīgi nopietni. Apprecēties tur var ātri un vispār visu tur var sarunāt ātri, ja vien ir iekāre J

Bērni... bērni tur ir dievīgi – garām skropstām, lielām, tumšām un zinātkārārām acīm – komunikabli, ziņkārīgi, bezgala smuki. Neviļus iedomājos, cik interesanti daba izrīkojas – no smukajiem bērniem sievietes pieaugot drusku izplūst un sabojājas, savukārt vīrieši cits par citu smukāki... nu kur taisnība zemes virsū?

Salas: Nu te var paskatīties jebkuru fantastiskāko bildīti ar salām un palmām – nekļūdīsieties! Tieši tā tur arī ir!!!! Klusā okeāna puse klusāka – var atrast salās pludmales, kuras izskatās ka no Bounty reklāmas, tikai bez jebkādām dzīvības pazīmēm (te bija domāti, piemēram, amīšu tūristi)... guli pilnīgi kails okeānā krastā, viens... kājas skalojas ūdenī, apkārt putni, palmas... peldes... skaties un netici savām acīm, ka tā ir patiesība!

Karību jūras puses salas ir drusku vairāk tūristu pārņemtas, bet neapšaubāmi pasakainas... vairāk laiviņu kustības, delfīni... putni, zivis... Ja godīgi, tad Taizeme man uz šī fona nobālēja kaut vai netīrības dēļ (Tajieši ir kritni cūcīgāki), kā arī tūristu dēļ – Panama vēl nav tūrisma pārapdzīvota, cilvēku nav daudz... jo skati ir pat pasakaināki kā Taizemē, saliņas līdzīgas, tikai zaļākas. Tas ir jāredz..

Vienīgā piebilde – ja izvēlas viesnīcu salās, uz turieni jābrauc no rīta jeb pa dienu, jo līdz ar vakara krēslu laivas pārtauc kustību praktiski pavisam – pēc sešiem vakarā atrast kādu, kas aizvedīs (it īpaši Karību salās) ir gandrīz neiespējamā misija... attālumi palieli, bet apgaismojums uz ūdeņiem lietots netiek nekāds, līdz ar ko viņi kā vistas... neredz un nebrauc... un iepūt...

Ekskursijas: protams, Panamas kanāls... Vienīgā maksimāli komercializētā vieta Panamā. Biļetīte 15USD. Ik stundu iet ekskursijas, demonstrācijas (var nobraukt kanālā ar kuģīti pats kā pasažieris, tas gan maksāja virs 100USD), 3D kino seanss par kanāla vēsturi (3D gan es nesaskatīju, lai kā centos... ) un pēdējais piegājiens 16.00 – atkal vakarā nekā... Panama city ir milzīgs kalns – vietējie taksisti aizved ļoti lēti – skati pasakaini... tālak rezervāti, indiāņi (kas arī maksimāli komercpasākums ziņkārīgajiem amerikāņiem)... Mans ieteikums tiem, kas grib īsti vietējo dzīvi – brauciet jeb ejiet vakarā apkārt un dodieties iekšā tur, kur visvairāk trokšņa... es tā ieklīdu gaiļu cīņās. Tas azarts, kaislības, emocijas... nekad neaizmirsīšu panamiešu meiteni, kas fanoja par savu gaili kliedzot pilnā balsī: „čukča me” (bez nojēgas ko tas nozīmē spāniski), sitot ar kulakiem pa manēžu un tas viss kādiem 90kg vibrējot īsā maiciņā.... jeb kādu panamiešu vīriņu krietni gados, kas aiz stresa gandrīz iekrita manēžā... jeb citu panamiešu vīrieti, kas uzrapās tribīne un sita pa jumtu mudinot savu gaili nepadoties! Es aiz izbrīna nesapratu, ko vērot – gaiļus, kas līdz nāvei cīnījās jeb vietējos, kas asarām acīs fanoja par saviem favorītiem un no laimes dziedāja pilnā balsī par uzvaru... žēl gaiļu – tas gan – viņiem pie kājam pielīmē speciālus asmeņus, ko pirms cīņas apstrādā ar citronu... lielākā daļa uzvar jeb mirst... daļa mirst pēc uzvaras.... Tā ir viņu dzīve, viņu kaislības.... ko Tu padarīsi. Un vēl arī Panamā ir tādi karnevāli... neesmu bijusi Brazīlijā, bet Panmā visa tauta līksmo! Kostīmi, bērniem maskas – visas pilsētas mūzikā, lāzeros, ugunīs – uh! Panamieši prot priecāties... kādā bukletā izlasīju, ka Panama ir laimīgākā valsts uz zemes... es tur tā jutos...

Dzīvnieki: putnu bez gala un malas... lieli... visādi.... es miru no laimes. Insekti sausajā sezonā praktiski vispār nav! Čūskas neredz, lai gan izstaigājos visur (atšķirībā no atkal jau Taizemes). Krokodili jūrā un okeāna arī, paldies Dievam, vēl nav iemitinājušies, tā kā.... aiziet! Dažās viesnīcās var sastapt mērkaķus uz ceļiem naktīs mētājas ne tikai suņu bari, kurus panamiši traki mīl, bet arī cūciņas...

Ieteikumi: aizbraukt, kamēr vēl civilizācija nav pārņēmusi šo Valsti. Sastapts padzīvojis amerikāņu pāris teica, ka Panama ir tā pati Kostarika, tikai gadus 15 atpakaļ – pirms sāka kāpt cenas un pārpludināja lidmašīnas no ASV un Vācu pensionāri. Man pašai āķis lūpā – tagad meklēju biļetes uz Kolumbiju.