...vienkārši Kenija

09.03.2009
9 min lasīšanai
79 foto

Ilgi domāju vai maz gribu rakstīt aprakstu par Keniju, bet tad padomāju no pieredzētā, ka letiņi šai zemē esot gana daudz, bet apraksti nezkāpēc tikai 8. Tā nu visu pēc kārtas. Funktieris, ka kaut kur jābrauc radās jau kādā decembrī, kad arī nopirkām biļetes uz Hānu (Frankfurte pie Mainas), izmantojot draugos aprakstīto ceļojuma veidu, kad laiž uz Eiropu un tad skatās kur acis rāda. Tā nu 29.janvārī sēdāmies Ryanair ļotenē un pēc 2 stundām bijām Vācijā. Lidosta maza, tāpēc atrast kur stāv savienojošais buss uz starptautisko lidostu nerada NEKĀDAS problēmas, tas stāv lidostai teju durvju priekšā un pa 12 EUR divu stundu laikā nogādā galamērķī. Jāpiebilst, ka šī ir Eiropā otrā lielākā lidosta, tāpēc izmēri liek par sevi manīt. Diezgan veiksmīgi izdodas atrast tūroperātoru spārnu un nu sākas izvēle :). Šis process mums ilgst teju 3 stundas (ieskaitot kafijas pauzi)! Vācieši izrādās tālajos braucienos dodas pārsvara no 6dienas līdz 1dienai, bet tā ka mums ir 4diena…tad ar ceļojumiem ir zināms vakuums. Tā ka mūsu galvenā prasība ir lai tur būtu vismaz kādi 25 grādi, tad daudzas zemes atkrīt. Daudz piedāvājumu uz Dominikānu, Meksiku, Šrilanku, Kaboverdi (no 500-700 EUR), bet tā ka mēs izvēlamies braucienu kas pieejams visātrāk, tad iekrīt – KENIJA. Nu par to ka tika apmeklēta Frankfurte un tur ķemmēti veikali domāju nestāstīšu :D tāpēc ķeros pie būtības. Lidmašīna izlido ap 22 vakarā, tāpēc reāli mums ir vesela diennakts kas pavadīta uz vietas Eiropā. Atrast biļetes lidostā nebija nemaz tik viegli, ņemot vērā ka mūsu firmačka mūs aizsūtīja meklēt tās mazliet citā spārnā :), bet nu kas meklē tas atrod. Pēc iečekošanās pie viena no tūkstošā lodziņa gaida arī Concord lidmašīna. Jau uzgaidāmā telpā ievērojam, ka teju 90 % braucēju ir vācu pensionāri…..mjāaa, gaidāms vētrains kūrorts ;). Vieta lidmašīnā jau nebija gluži pie loga, bet nu ņemot vērā, ka ir nakts lidojums (8 st.)priekšā, tad kāda tur atšķirība. Mombasa. Jau sēžoties saprotam ka Kenija salīdzinājuma ar Gambiju, Indiju ir krietni bagātāka valsts, jo pēc mūsu standartiem, šeit cilvēki dzīvo šķūnīšos un daži pat mājām līdzīgos veidojumos. Mombasa ir uz salas upes grīvā. Pirmais kas sagaida lidostā izejot no lidmašīnas, ir cepinoša gaisa plūsma sejā…viens skaidrs, Saules pietiks noteikti. Pēc pastaigas pa lidostu, tiekam ievesti telpās, kur no mums tiek savākta lapiņa no trijām, ko vīzai aizpildījām jau lidmašīnā. Pie pasu, vīzu kontroles pēkšņi pazūd elektrība (!!!), bet tā ka viss ir roku darbs, arī vīzas aizpildīšana un ielīmēšana pasē pa visu lapu, tad tas netraucē. Bet vāciešu emocijas bija neviltotas….garš oooooo pavadīja pazušanas brīdi :) Esam Āfrikā. Izejam no lidostas. Te nu jāsaka Kenija ir labāka par dažām citam kur esam pabijuši, kur nepaspējot iziet pasu kontroli, skaties ka par tavu somu plēšas paris melnie kurš nu nesīs. Te visi čaklīši godīgi stāv aiz nožogojuma un māj cik nu kurš skaisti māk…. :) Pirmo reizi es sajutos tā, it ka es esmu zoodārza apskates objekts, jo tu stāvi teju ceturdaļhektāra iežogojumā viens pats un uz tevīm skatās ka uz brīnumu. Dažādo tūrisma firmu rokās planējošo izkārtņu kvantumā meklējam savu operatoru. Trešā acu pārlaišanas reizē izdodas. Fuuu, zoodārzs galā :), taču maza aizķeršanas. Mūsu sarakstā nemaz nav!!! Taču par laimi uzrādot samaksātās kvītis Vācijā, tiekam iesēdināti busā, kurš mūs vedīs tālāk uz viesnīcu. Pilsētas nomales, caur kurām mūs ved ir brīžiem Āfrikas cienīgas, taču jāatzīst ka nekādu vairs graujošo iespaidu uz manīm grausi neatstāj, tāpēc detaļās neiegrimšu. Buss mūs ved uz Diani pludmali, kas ir uz D no Mombasas kādi 25km. Lai tiktu nost no salas, kopa ar vietējiem, ar prāmi tiekam pārvesti uz lielzemi. Attālums kādi 300m, tāpēc brauciens nav īpaši ilgs, drīzāk vairāk jāgaida ka jābrauc. Ar busu piebraucam pie viesnīcas. Pirmais kas iekrīt acīs ir tas, ka tiek būvēta vārtu sarga būda ….mjā, sajūtas tai brīdī bija intriģējošas :) …nez kāda tad viesnīca?!! Bet viesnīcas (Kaskazi ) recepcija ir savu 4 stāvu mājas augstumā klāts palmu zaru jumts, skats jau iespaidīgs. Protams klāt džeks ar sulām un otrs ar saldētiem dvielīšiem un vēl kāds gozējas ap somām , kāds liek ap roku sprādzi „viss iekļauts” un tā viņu tur vesela futbola komanda, :) līdz kāds mūs arī ved uz istabiņu. Viesnīca balta kā gulbis, skats uz apkārtni, Indijas okeānu sāk aizvien vairāk piesaistīt. Beidzot istabiņa. Palmu zaļums aiz balkona liek relaksēties un saprast ka par darbu var droši aizmirst uz pāris dienam noteikti. Iekārtojušies dodamies desantizlūkgajiēna pa viesnīcu. Pirmais kas piesaista uzmanību bija zirnekļi. Vienkārši mega izmēru, nudien kā mana plauksta!!! Arī pārējo lopiņu viesnīcā netrūka: ķirzakas, lemuri, dažādi pērtiķi(zaglēni) arī kaķi …..Pēc pusdienu ievērtēšanas un atzīstot tas par gana labām, dodamies ievērtēt pludmali. Jēziņ, kādas tur pludmale bija krasas!! Jāsaka, ka okeāna praktiski nemitīgi notiek plūdmaiņas, kuru atšķirība ir no 1,5-2 m, tāpēc brīžos, kad okeāns ir savā maksimumā, viņš ir teju kilometra attālumā no krasta(citur pat tālāk) atverot savu gultni ar dažādu jūras mošķu esamību. Tiesa, līdz ūdenim tikt ir pārbaudījums! :) Gar viesnīcas pludmales malām rindā ka pēc desām stāv vietējie drauģeļi …..un līdz ko tu sper soli smiltīs tā draugi klāt. Uzreiz vēlos pateikt, ka Vācija izlasītie apraksti draugos par pludmali mums šķita pārspīlēti, jo tie cilvēki nav nemaz tik uzmācīgi un patiesībā draudzīgi. Tiesa saprast ka ne visi baltie ir miljonāri viņi nevar ….tas sniedzās tālāk ka viņu prāts spēj aptvert :D ! Patiesība ieteikums un informācija pārējiem braucējiem uz turieni. Mēs pa šīm dienām atstājām iespaidu ka Latvija ir nabadzīga valsts un mēs nevaram maksāt tādas summas kādas, šie izspiež no vāciešiem u.c. biezo zemju pārstāvjiem, ka rezultāta mums tika piedāvātas summas kas ir biku saprātīgākas ;) Ja kāds biezais letiņš šo skaisto vīziju sajauks ….tā i ziniet, būs darīšana ar tiem, kas brauks pēc jums :D Patiesībā, viņi jums var piedāvāt salīdzinoši mazu sortimentu izklaidēm: Koka čubrikus (grebumus no melnā, sarkanā koka)dažāda kalibra, parraibus lakatus, kas tur pat sakārti uz vietas un plīvo ka pirātu karogi ;), snorkelēšana, zvejošana un safari. Tā kā mēs bijām izbaudījuši no visa pa druskai (piedošanu masāža izpalika), tad mums pēdējās dienas klāt teju vispār negāja. Draudzēties ar pludmales ļautiņiem ir izdevīgi. Daudzi var būt atceras, ka gadu atpakaļ Kenijā notika straujas un plašas politiskās pārmaiņas, kā rezultātā pasaules masu mediji izdarīja valstij lāča pakalpojumu. Tūristu masas, kas tur reiz bija, ir praktiski izzudušas. Desmitiem viesnīcu ir aizklapētas ciet un pārējas knapi velk garu. Līdz ar to valsts ekonomika, gluži ka mūsējā, iet pa burbuli. Tāpēc viņi vairs nevar baigi uzskrūvēt cenas uz pakalpojumiem ka agrāk, bet samierinās ar to ko piedāvā. Protams, kaulēšanās mākslu šai zemē jums būs jāpiekopj cik nu esat mākulīgi šai atrakcijā. Pludmalē mēs nopirkām 3 dienu safari uz Tsavo Z un D un Amboseli nacionāliem parkiem pa 290 EUR (katram protams)iekļaujot vienu dienu snorkelēšanu uz Robinsona salu. Tiekoties ar mūsu firmas operatoru viesnīcā, cena biju gandrīz uz pusi lielāka. Spriediet paši. Tā nu sagaidām nākamo dienu. Snorkelēšana. Ar vieglu satraukumu dodamies uz pludmali, bet satraukumam nav galīgi pamata. Vietējie jau zina kāpēc esam pludmalē un nu visi plivinās ka tūliņ klāt būs īstais vedējs. Melniņais ilgi ar nav jāgaida. Aicina mūs tikko piebraukušā laivā kopā ar vēl pāris vāciešiem un kādu dāmu. Sakām kustēties pa ūdeni. Lai cik vērīgi ar skatījāmies, stikla dibens, pēc Sarkanās jūras ūdens bagātību, šķīta teju gandrīz neiederīga lieta šais ūdeņos….izņemot reti kādu jūraszvaigzni vai ūdens augu vienveidīgu pārbagātību nekas nebija redzams. Taču pēc pāris km šāda ceļa nonākam pie solītās Robinsona salas (patiesībā smilšains rifs). Te viens no vietējiem ienirst ūdenī un sākas zivju barošanas šovs. Pārtika tiek likta pie stikla laivas dibena no apakšas un tad zivis vienkārši šķiet vārās ap to. Iznomātas snorkelēšanas ierīces gan nav diez ko jaunas, bet pie galīgas bada reizes var izmantot lai paskatītos visu savām acīm. Pec izpeldēšanas uz smilšainās salas paveras gana jauks skats apkārt. Zaļganais ūdens, baltās smiltis….hmmm :) Nākamais rīts ir reāli agrs, jo dodamies solītajā SAFARI. Pēc pāris stundu brauciena, esam pie Tsavo parku robežas. Pirmais ko pastāsta vietējie ir tas ka Kenijā dzīvniekus klasificē pēc lielā piecinieka ”BIG 5”(lauva, zilonis, bifelis, leopards un degunradzis) un dzīvnieku karalis ir zilonis. Sākumā braukšana pa ugunīgi sarkano ceļu ir iedvesmojoša, taču pirmie metri, tad km šķita garlaicīgi, jo nez kāpēc tie lopiņi nebija saskatāmi. Pirmās bija zebras, tad strausu tētis, tad ziloņi, kārpcūkas, strausu ģimene……tur to dzīvnieku ir gana daudz, lai spētu iekustināt pat drūmākos prātus! Vissavdabīgākā lieta ir dzīšanas pakaļ plēsīgiem kaķiem!! Reāli rēcīga :), jo katrā mašīnā uzstādītā rācija nemitīgi informē par dzīvnieku dislokāciju. Vienam Dievam un vietējiem saprotams kā šoferi spēj orientēties šais nacionālajos parkos kur praktiski nav ceļazīmju un kuru izmērs ir teju kā trešdaļa LV! Brīdī, kad rācija kāds šoferis paziņo par plēsēju esamību, no malu malām sarodās neskaitāmas tūristu mašīnas….no kādiem krūmiem viņas izlien teju minūtes laikā ir mīkla, jo savannā ennn km attālumā daudz mašīnu nesaskatīsi!!Tad ātrums ….uz „ceļa” tiek pielīdzināms rallijam ;) Pusdienās mūs ieved iekārtoties viesnīcā un ieturēties. Pie reizes aplūkojam arī viesnīcas teritoriju. Mūs aizved uz bungalo, kas atrodas 3m attālumā no „žoga” kas atdala nacionālos parkus no apkārtējām teritorijām kur dzīvo cilvēki. Ieejot viesnīcā apmeklētājus īpaši nemanījām, acīmredzot visi klejo pa safari. Tiesa blakus bungalo, sastopam kādu vācu pavecāku pāri. Istabiņa reāla!! Gultas apliktas ar odu tīklu…reāls buduārs :) Kamēr biju atmeties gultā, sadzirdēju tādu kā šņākoņu…interese lika celties. Blakus bungalo izrādās parka pusē ir dzīvnieku dzirdinātavas. Nāca dzert ziloņi!!!! Ziloņu ģimene nebija diez ko lieka, kādi 5, no kuriem viens bija reāli mazs, kā pastāstīja sargs (kurš staigāja mums līdz PILNĪGI visur, pavadīja mūs uz un no baseina, ēšanas reizēm….visur. Tas mūsu drošībai jo galu galā dzīvnieku tur ka biezs ne tikai parka teritorijā) tad šim esot 3-4 dienas!! :) Nepaejot īpaši garam laika sprīdim atnāca otrā tūre, kadi 20 ziloņi…dažādu kalibru un visi sārti rūsgani. Tas bija gana emocionāli, jo īpaši, kad kāda ziloņmamma ar savu teju piedzimušo zilonēnu pienāca taisni pie žoga……wow! Zilonēni kad piedzimuši, neprot rīkoties ar savu snuķi, tāpēc tas plenderē teju ka puņķis uz drāts :D Pēc sarunāta laika, mūs atkal savāc uz nākamo tūri vizināties. Tad es arī aptvēru pa īstam ko nozīme termins savanna… .Izbaudījuši putekļu garšu, pievakarē tiekam nogādāti atpakaļ viesnīcā. Laiks bija jau pēc sešiem, tāpēc baseins būtu gājis secen….taču pēc apvaicāšanās mēs tikām ielaisti lielajā, apaļajā (diametrs 3,5 m) peldvietā.:D Kā izrādījās vēlāk pie vakariņu galda, tad nav brīnums ka puiši pārkāpa noteikumus, jo mēs taču uz lielo viesnīcu patiešām bijām tikai 4 cilvēki, mēs un mūsu kaimiņi vācieši!!! Bet….vakara programma bija pa pirmo, neskatoties uz necilo viesnīcas iemītnieku skaitu. Spēlēja un dziedāja Taitu cilts muzikanti. Bija vis jauki, līdz kājās ieraudzījām botas, kas pie viņu ietērpa bija ……kā bija. Nākamais rīts sākās tik pat agri, jo līdz saullēktam bija vēl jāpaspēj paēst. Jāsaka ka busiņš mums pakaļ ieradās teju kā aptiekā!!! :) Nākamais brauciena posms bija visai tāls un pa zemes ceļu. Vieni kali nomainīja citus, vienus par otriem zaļākus un ciematus vienu par otru nabadzīgākus. Busam bija tikai dažas pieturas. Viena, kad mūsu itāļi ieraudzīja lielā ceļā malā uz termītu mājas sēžam gepardus. Nākamā, kad ieraudzījām Kilimandžaro!! Tas nebija nemaz tik viegli, jo sākotnēji meklētā kalna kore izrādījās pāris reizes augstāk ka meklējām…kaut kur dziļi virs mākoņiem. Tad mēs nogriezāmies no lielā ceļa un devāmies pāris desmitu km apkārtceļā pa nekurienes mežu mežiem, kur masaji gana savus lopus, kur cilvēces steiga un nervozitāte vēl nav atradusi pieejas kodus, jo lielais ceļš esot izskalots un neizbraucams. Tuvāk braucot aizvien vairāk ievērtējam kalna milzīgumu, līdz nonācām robežkontroles punkta (sanāk braukt cauri)pilsētā ar Tanzāniju. Nogriezušies uz Nairobi ceļa dodamies nost lejā pa kalna nogāzi, kurā bijām jau uztikuši pāris km augstumā. Man kā ģeogrāfam tas bija īpašs brīdis. Pēc krietna laika laižoties no kalna, nonācām atkal savanna, kur tikām ievesti masaju ciemā. Vietējie džeki iekasē naudu (tēju tik pat cik par Kolizeja apmeklējumu Romā!) un tad sākas šovs. No ciema iznāk āra masaju sievietes. Dziesmas, dejas, spilgtie apģērbi liek aizdomāties. Mājas viņi būvē, kā daudzviet, no zāles, dubļiem, zariem un govs pļeckām. Izmērs nav diez ko liels, kādi 4x3m un ap 170 augstumā ar ļoti savdabīgu ieeju. Masaju pazīstamākā atpazīstamība ir tā, ka viņi lopus biežāk izmanto lai noslauktu no tiem nevis pienu, bet asinis, kuras vēlāk izmanto arī pārtikā. Agrāk masajiem katram varēja būt tikai viena sieva, bet ejot laikam un mainoties dzimumu līdzsvaram, tagad var būt arī divas. Vīram ir sava istaba(patiesība gultas vieta) un sievai ar bērniem sava, pa vidu ugunskura vieta. Bērni guļ ar mammu tik ilgi, līdz tie vairs vienā gultā nevar satilpt, tad tēvs būvē tiem savu māju. Viss ciemats ir izkārtots aplī un vizuāli atgādina lielu „raganu apli” kā sēnēm, apvīts ar žagaru „žogu”. Katrā ziņā nedz žogs, nedz pašas mājas nebūtu spējīgas noturēt lielāko daļu dzīvnieku, ja nu tik kādas kārpcūkas. :D Kamēr ciema puiši izklaidē ciemiņus, tikmēr sievas tinas dillēs zem lielā koka, kur uzinstalēts maza mēroga tirgus. Te nu paskatījāmies ka spēj kaulēties un cik spēj maksāt par krāmiem itāļi!!Atkal busā un nu ceļš mūs ved uz viesnīcu. Viesnīca savannā vēl pāris reizes lepnāka kā iepriekšējā. Patiesība paliela telts kurā ievilkta kanalizācija(duša, izlietne, klozetpods) un kura, lai nepiekarst telts, pārklāta ar palmu lapu nojumi. Toties baseins gan zelta vērts un uz Kilimandžaro fona ir vērts izbaudīt vēso ūdeni. Pēc visgaršīgākajām pusdienām Kenijā, dodamies atkal safari, šoreiz uz Amboselī nacionālo parku. Parkam ir divas būtiskākas iezīmes: dzīvnieki un Kilimandžaro. Ja runa par dzīvniekiem, tad to te ir tūkstoši, gluži kā pa TV. Antilopes, ziloņi, bifeļi, begemoti…..te ir lielos baros!! Arī lauvu pastaigas un mīlēšanās procedūras bija vērošanas vērtas :) Izrādās lauvu mīlestības „seanss” ilgst nedēļu, kura laikā lauvu pāris neko neēd, tik dzer un ik pēc piecām minūtēm …. :) Uz vakara pusi mākoņu sega no kalna pazūd un Āfrikas milzenis aplūkojams pilnā varenībā. Nākamajā rītā pēc brokastīm, dodamies pēdējā izbraucienā pa safari. Rīta cēlienā redzam hiēnu un lauvu migrāciju…kaut kam jau pēc tam nepaveicās. Pa citu ceļu, caur masaju teritorijām, dodamies atkal uz okeāna pusi. Ceļš, ja to VISPĀR tā var nosaukt…..bija visai iespaidīgs!!!!!! Nieka 60 km kādas 3 stundas kā šeikerī! Bija ko just!!Uz uzbraukšanas uz lielā ceļa, šoferis varonīgi pasaka: „Nairobi 120 km, Mombasa 360km.” Mana atbilde par Nairobi viņu neiekustināja :D Ir jau vēl daži sīkumi un lielumi kas būtu baudāmi viņpus ekvatoram Kenijā, bet nevar jau visu izklārēt, jāatstāj arī kāds prieciņš jums pasi, dārgie ceļotāji! Lai jums tur ir tik pat labi kā mums un vēl labāk! :D Lai jums dzambo dziesmas skaņas rada tik pat patīkamu emociju, cik mums...!

...vienkārši Kenija

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem