GIBRALTĀRS -Anglijas teritorija
|
MERITA SALMA
|
Iedomājaties skatu:Tu esi UK dzīvojošs viesstrādnieks,atnācis no darba, ir ziema,aiz loga gaudo vējš ,smidzina lietus ,ārā ir drēgni,un jūs skumji apziniet,ka tuvojošās brīvdienas nāksies vien pavadīt mājās,jo kur gan šādā laikā iet?! Bet nē,mazliet laika pie datora un hops!-lētās aviobiļetes uz Gibraltāru jau rokā.Tur saule un ziemā +20 grādi,un nav pat valūta jamaina.Un nevajag jau uz ilgu laiku-ar 2 dienām brīvdienām pietiks,lai pasmeltos enerģiju un sauli atkal nākamajām darba dienām.
Kad nu esam klāt-varam sākt izvēlēties kā labāk te pavadīt laiku.Pats par sevi saprotams,pirmām kārtam ,jādodas apsveicināties ar mērkaķiem,kas mīt klints galā.Varam uzbraukt augšā ar gaisa vagoniņu,varam izvēlēties tūres mikroautobusa pakalpojumus,bet tā ka esam ieradušies vienkārsi izbaudīt Gibraltāru un siltu laiku,un laika mums tam ir pietiekami,tad pat par sevi saprotams,ka izvēlamies doties augšup ar kājām.Piedevām tas arī ir krietns naudas ietaupījums.Un veselīgāk ir pakustēties.Tad nu rezultātā sanākam krietni vinnētāji ,izvēloties nepaslinkot.
Bonusā par to saņemam skaistus skatus un ha!...paspējam jau ieraudzīt pirmo taureni šogad! Ejot paliek arvien karstāk un karstāk,bet cik tas gan ir jauki,ja atceramies,ka Latvijā tiesi šajā brīdī ir krietns sals,bet Anglijā milzīgs slapjdraņķis.
Un tā ejam un izbaudam brīdi,un esam priecīgi ,ka atbraucām te,un tad pēkšņi pamanām pirmos mērkaķus,kas sēž ceļa vidū un ar interesi mūs vēro.Nu jā un ,protams,ka pat nepataisās maliņā ,lai pieklājīgi padotu mums ceļu.Un tad pēkšņi absolūti negaidot mums sākas milzīgs kašķis bez maz vai kautiņš.Un tas notika tā:Mana meita nesa rokās cepumu paciņu,un tās celofānīgais iesaiņojums smuki iečaukstējās.To sadzirdēja mērkaķi.Un vienā rāvienā situācija kļuva krasi saasināta.Meita ātri padeva cepumu paciņu manam draugam.Un nakošajā sekundē mērkaķu tēviņs jau sēdēja viņam čuprī.
Un vēl pēc mirkļa viņa asie ilkņi jau grasījās iekampties mana drauga pirkstos ,lai dabūtu sev kāroto.Nu nekausies jau ar mērkaķi dabas aizsargājamā parkā,tad nu cepumi tika atdoti un mēs varējām noskatīties,kā viņs veikli izvelk tos no celofāna iepakojuma un ne ar vienu nedaloties nopietni notiesā.Nu vismaz mums bija mierīga sirds,ka viņs ir dabūjis to labāko:bez glutēna,bez olām,bez piena,visdārgākos bezalergēnu cepumus.
Lēna garā aizčāpojam līdz alām un klāt laiks vēsa Gibraltāra alus pauzei turpat blakus kafejnīcā.Bet tikmēr varam vērot kā mērkaķis nočiepis mazam puisēnam saldējumu,sēž un našķojas it kā tikko būtu viņu nopircis.
Vērtīgi ,protams,izstaigāt par 10 mārciņām alas,bet mēs jau daudz tamlīdzīgas esam redzējuši ,tad nu dodamies tālāk.
Jo esam nolēmuši izstaigāt visu klinti kā no viena gala tā līdz otram.
Izklaiņojam vecos bunkurus,pafotogrāfējam,secinām ,ka šogad aizmūrēta pāreja uz otru klints pusi,ka nāksies mest loku uz atpakaļu.Ar to ar skaidrs,ka mikroautobusi savus tūristus te neved,vairāk neviens te nevazājas,esam pilnīgi vieni un varam netraucēti pačilot ,pabaudot saules starus un izdzert šampanieti,kas kļuvusi te mums jau par tradīcīju.Un tā arī darām.
Bet citi tajā laikā strādā,bet mēs sēžam +20 saulītē Gibraltāra klintī un kaifojam.Kas var būt vēl labāks par šo!
Tomēr laiks doties tālāk un pēc neilga laika jau esam klāt trošu vilcieniņa galapunktā ,kur mērkaķi šogad neuzvedas ne grama labāk.
Šķiet ,ka viņus kāds aizmirsis pabrīdināt- ,ka tos mērkaķus ,kas slikti uzvedās:zog,apdraud tūristus un ir nekaunīgi,sūta atpakaļ uz Maroku un ir bijis ar gadījums,ka par sodu kādu nekaunīgu mērkaķi aizsūta uz Skotiju uz zooloģisko dārzu.
Nu bet mums no tā visa ,protams ,tiek tikai jautrība un smieklīgi fotokadri.
Atkal novērojam kā mērkaķis ielavās suvenīru veikaliņā un ar pašpārliecinātu grimasi it kā tam tā būtu jābūt ,iznāk ar čipšu paciņu ķepās.Un pēc tam piesēdis uz apmalīti ,zolīdi to atplēš vaļā,un sāk našķoties.
Katrā ziņā ar pozitīvām emocijām un jautrību pavadīts viss klints gals
Nopērkam pa suvenīram un dodamies tālāk.
Brienot pa iepriekš neietu mazu aizaugušu taciņu,kas tūristiem noteikti nebija domāta,nonākam pie militārajiem nocietinājumiem.Un no šejienes paverās skats uz lidlauku un Spāniju.
Tā kā visi tūrisma objekti šajā klints galā jau slēgti,pafotogrāfējam un apskatam kas no ārpuses apskatāms un esam gatavi kāpt lejā līdz pilsētai.
Pamazām ir sācis krēslot.Bet laiciņs vienalga ir tik patīkams un mēreni silts.
Šīs dienas piedzīvojumi līdz ar to ar beigušies.
Nākošā diena paredzēta pašas pilsētvalsts apskatei.Sākam ar molu,apkārt stāv jahtas ,ekskursiju kuģīši,hmmm pamanu,ka var noīret jahtu kā viesnīcu.Lieku to aiz auss ,var noderēt kādā no nākošajiem apmeklējumiem.
Viss liekas tik bagātības pilns,tik patīkams ,tik lielisks!
Izskatās būs jauka diena!Nolemjam doties uz bezmaksas botānisko dārzu.Lai ne tikai no saules un mērkaķiem esam ieguvuši pozitīvu enerģiju,bet papildus to vēl uzņēmuši no krāsainiem un smaržojošiem ziediem.
Botāniskais dārzs tiešām nav nekāds milzīgais,bet priekš mums tas ir pilnīgi pietiekami,nesteidzīgā solī lēni izstaigājam tam cauri.Un ik pa laikam aiz laimes atgādinām viens otram dzīves īstenību-eu,ir taču janvāris!-jo godigi sakot ,tur pavisam var zaudēt realitātes sajūtu.
Meitenēm tika botāniskais dārzs,klāt puišu laiks.Dodamies aplūkot simttonnīgu lielgabalu.
Tikai par vienu mārciņu,tiekam gan muzejā,gan saulītē pie jūras un lielgabala,gan tualetē,gan saraujam mandarīnus no tur esošā koka.
Tā kā pēc dažām stundām mums ir lidmašinas atpakaļreiss,tad atmetam plānus apskatīt mošeju un visu tālāko Gibraltāra galu,jo paredzēts vēl smalkāk izstaigāt pilsētiņas centra ielas,iepirkt letās cigaretes un smaržas,jo šeit taču beznodokļu zona galu galā.Atpakaļ aizbraucam ar vietējo autobusiņu,izstaigājam Īru pilsētu,vēlreiz galveno ielu un laiks jau doties uz lidostu.
Padoms,tiem kas grib iepirkt lētās cigaretes un tabaku,nepērciet pilsētiņā,jā tur ir trakoti lēti,bet ticiet man ,lidostā izrādās ir vēl krietni lētāk.Tāpat ar alkoholiskajiem dzērieniem-atstajiet brīvu vietu somā-roka neceļās nepirkt ,ja videji rums vai šņabis,vai tekila,vai vienalga kas viens litrs maksā tik 6.50 mārciņas.Cigaretes cik atminos bloks bija kaut kur mazliet pāri 20 mārciņām.Nu jā ,un vēl smaržas.Gluži par puscenu jau nu gan viņas tur nebija,bet krietni lētāk gan.
Un jaukās brīvdienas ar lētajiem iepirkumiem ir beigušās.
