Sapnis par Dubrovniku

  • 1 min lasīšanai
Tas nebūs gluži ceļojuma apraksts. Drīzāk atmiņas un ilgas pēc atkalredzēšanās. Prātīgi ļaudis saka, neko tagad nevarot plānot. Es neesmu no prātīgajiem, bet pavisam bezprātīga arī nē - es neplānoju, es sapņoju. Tā vieta, kurp gribu atgriezties man ir Nr 1 uz pasaules ( pēc manām mājām, protams). Tā ir Dubrovnika. Skaistu un mīļu vietu pasaulē ir ne mazums. Patiesībā, jebkur var atrast interesantas un aizraujošas lietas, bet... Ir arī tā, ka nonākot Tur, tu pārdzīvo nebijušu saviļņojumu, vai arī nesatricināmu mieru un harmoniju. Sajūties piederīgs, savējais... Saproti svešu valodu, atskārsti patiesības, kas vienmēr bijušas līdzās, bet netika ievērotas... Ar mani tā notika Dubrovnikā. Es zināju kurp iet, pat nezinot ceļu. Es nonācu turp, kur bija jānokļūst. Pa Dubrovnikas aizstāvju ielu ,ejot uz Pile vārtiem, ir neliels skatu laukumiņš. Tur piekrastes bangas ,atsitoties pret klintīm, raida augšup sāļas un dzirkstošas šļakatas. Tur var stāvēt stundām un klausīties viļņos kā mūzikā. Tumsa vakaros tur ir tik silta, tik bieza, pēc garšvielām smaržojoša ... No vecpilsētas vējš atplivina mūziku un smieklus. To ceļu pa Stradunu es staigāju bieži, arī sapņos. Es sajutu kā apstājas laiks, sēdot franciskāņu klostera dārzā. Vai es tur biju stundu, vai divas?... Skatot memoriālo sienu Sponzā, es sāpēju līdz Libanu ģimenei, kas karā zaudēja abus dēlus ., kā toreiz, kad šāva uz Dubrovniku, katrs šāviņš trāpīja arī manā sirdī. Mans nepiepildītais sapnis - aizbraukt uz Lokruma salu. Toreiz bija lieli viļņi un laivas palika piestātnē. Kāds laivas īpašnieks izbrīnīts vērās manī un grozīja galvu - Nē, nē, kundze! Pēc astoņiem vakarā tur neviens nedodas! Vairāk kā divsimts gadu, kopš salai uzlikts lāsts, bet neviens nevēlas riskēt. Uz pilsētas autobusiem greznojas uzraksts: LIBERTAS. Tā ir gan pilsētas devīze, gan pasaulslavens festivāls, kas tur notiek, gan Dubrovnikas gars un būtība. Es vēlos sajust Dingača garšu uz mēles un Adrijas sāli uz savām lūpām, piemiegt ar aci Sv. Markam ( lai viņš neaizmirst turēt grāmatu atvērtu savās rokās!), izlūgties svētību Sv. Blēzam, aizmiegot saskaitīt bugenviliju virteni kā rožukroni un pamostoties, ieraugot sauli virs Mnčetas kā karogu, nočukstēt: HVALA!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais