Slēpošana Slovākijā (augstie un zemie Tatri)
|
Sandra Jēkabsone
|
Uzreiz pateikšu, ka šis ir mans subjektīvais vērjēums un negribu kādu nosodīt vai izcelt, tomēr uzskatu, ka man ir pietiekoši liela pieredze, lai salīdzinātu un vērtētu dažādus slēpošanas kūrortus un to piedāvātās iespējas, tāpēc, iespējms, šis raksts būs noderīgs un kliedēs dažus mītus par slēpošanu Tatros!!!
Jāatzīst, pirms došānās uz Tatriem, biju visai pesimistiski noskaņota, jo līdz šim biju slēpojusi tikai Alpos (Austrijā, Italijā, Francijā) un Skandināvijā (Himosā un Arē). Standarta priekštats (slikts serviss, ļaužu masas, šadzērušies slēpotāji un tml.) bija galvenais, kas mani atturēja no ši brauciena, bet iespēja nokļut 16 stundās un viesnīcu cenas (salīdzinot ar Alpiu kūrortiem) likās vilinošas!!! Tā nu pienāca 5.janvāra rīts un mēs nolēmām riskēt!!! Atradu viesnīcu Jasnā (pie kalna, pēc apraksta 500 metru no pacēlāja) ar brrokastīm pa 288 EUR uz 4 naktīm! Pierēķinot izdevumus ceļam (ar auto 200 EUR) un pacēlājam (100 EUR ar ITEC vai ISEC karti), likās visai pieņemami! Tā nu pl. 20.00 sēžamies savā OPEL un braucam cauri Polijai līdz Jasnai (16 stundas ceļā)! Esam 2 lielie + 2 gadus un 9 mēn. vecs bērns (tas arī galvenais arguments, kāpēc neizvēlēties lidojumu uz Alpiem)!!! Baucam non-stopā, iepildot tikai benzīnu (2 reizes)! Pl. 12.00 esam klāt, iečekojamies viesnīcā un dodamies ar vagoniņu (9 EUR katram) augšup, izpētīt trases. Pirmais iespaids- diezgan pozitīvs, lai gan sniegs ir pamaz un vaļā ir tikai puse no trasēm! Tā kā visu nakti esam braukuši, nolemjam doties uz nomu, lai paņemtu bērnam slēpes un tad uz viesnīcu, izgulēties, lai rīt svaigiem spēkiem iekarotu kalnu. Jāpiebilst, ka viesnīca (Liptov hotel) ir diezgan mīlīga, lai gan, protams, nav nekādas ekstras. Mums tiek piešķits liels numurs (36 m2) 3 stāvā, kas satāv no istabas, priekšnama un vannas istabas (apvienojamā ar WC). Istabā ier liela divguļamā gulta un papildus divstāvu gulta. Vienīgais mīnus, jākāpj katru dienu pa stāvām kāpnēm 3 stāvā (lifta nav). No rīta paēdam brokastis (pietiekmi laba izvēle lielajiem, vienīgais, nav putra bērnam, bet ir "putnenieks", t.i. Kellogs) un dodamies uz kalnu. Tā kā bērns atsakās slēpot, mēģinām visādi viņu ieinteresēt šajā pasākumā, bet saprotam, ka laikam ir tomēr par mazu un nav ko spiest!!! Es palieku uz kalna, vīrs ar mazo dodas lejā! Pabraukāju nedaudz pa trasēm, lai saprastu, kas te notiek. Cilvēku padaudz, sniega pamaz, bet nu ar to mēs jau rēķinājamies! Vakarā vīrs aiziet uz nakts slēpošanu, mēs dodamies ar ragavām uz bērnu kalniņu. No rīta es optimisma pilna esmu gatava iekarot virsotnes. Man paveicas, spīd saule un varu baudīt skatus!! Trases mierīgas, lai gan noslūpētas, jo dabīgā sniega diemžēl nav! Tāpēc ar neeasām un nodrāztām slēpēm labāk uz kalna nerādīties (te ir sods man par skopumu- pārdevu savas un jaunas nenopirku, bet cerēju, ka izitkšu ar pusuzasinātajām vecajām!!!). Pēcpusdienā ir vēl trakāk, cilvēki ir pamodušies (skolēnu brīvlaiks, kā izrādās) un nu vienīgā doma- kā izvairīies no sadursmes ar uz visām pusēm neparedzami slīdošiem dažādas meistrabības slēpotājime un snovotājiem!!! Laiks arī sāk bojāties. Vakarā gan atkal dodamies uz bērnu kalniņu un izmēģinam visādas uzpariktes nobraukšanai (pa 3 EUR)! Ir jautri!!! Trešajā dienā mēginam pārmaiņus slēpot un izklaidēt bērnu (braukājot ar vagoniiņiem), es ieraudzīju reklāmu par Fresh Track un nolēmu pieteikties, lai izbaudītu divvientulību ar kalniem! Lai gan sākotnēji cena liekas paliela (29 EUR), tomēr, apdomājot, ka tajā ietilpst arī slēpju noma (jaunāko Test modeļu un brokastis), nolemju, ka ir to vērts! Un tiešām, tas bija pasākums, kā dēļ ieteiktu baukt uz Jasnu!!! Entuzistu grupa uz rīta slēpošanu nav liela, es, viens ukrainis un pāris vietējie slovāki+ 2 instruktori, kas pastāsta, kur var braukt un cikos brokastis kalna galā!!! Pārējais- brīvā izpildījumā!!! Ja kāds zin, tad šajā akcijā iespējams braukt pa 11 (sarkano) vai 5 (zilo) tasi, un pēc tam (no 8.30 līdz 10.00, kad jānodod slēpes) pa visām pārējām. Es paspēju 4 reizes nobaukt pa 11 (vienatnē, bez traucēkļiem) un vēl pāris reizes pa 1 trasi, līdz parādījās cilvēki! Tad dodos uz brokastīm un lejā, lai mainītos ar vīru. Viņam tik labi neklājas, jo ir jau saradušies slūpētāji, kalns ir ledū un braukt nav iespējams!!! Dodamies uz pilsēteli (Liptovski Mikulāša), lai apskatītu vietejos labumus. Tā kā alas esam redzējuši vasarā (hokeja čempionāta laikā Bratislavā) un akvaparku apmeklēt neriskējam (dēļ bērna), gribam apstaigāt vecpilsētu un izbaudīt atmosfēru. Diemžēl pilsēta ir tukša!! Atrodam vienu kafejnīcu, kur paēst (samaksājam 20 EUR ) un tas arī viss!!! Izskatās, ka lielākais tusiņš ir lielveikalā, kur var satikt gan latviešu, gan krievu, gan poļu, gan ukraiņu valodā runākošus tūristus, kas mēģina iepirkt pārtiku un vēl šo to stiprāku vakariņām. Dodamies atpakaļ uz Jasnu. Tur gan arī izņemot bērnu kalniņu, nakts slēpošanu un sēdēšanu viesnīcas bārā (kur ir internets) nekas nenotiek!!! Iespējams jaunieši var apmeklēt dikotēku, kas ir šķūnī pie kalna. Tas arī ir galvenais, kas man pietrūka! Kalnu ciematiņa atmosfēra un mīlīgums, staigājot gar suvenīru veikaliem un kafejnīcām, nesteidzīgas sarunas ar mazo kafejnīcu un veikaliņu īpašniekiemt!! Te nekā tāda nav!!! Ir tikai dažas viesnīcas, slēpju noma, pacēlāju biļešu kase!! Viss!!! Nav pat neviens pārtikas veikals!! Tāpēc, vai nu jāēd viesnīcā vakariņas (6 EUR no cilvēka), vai jāgrauž līdzpaņemtās (vai no brokastīm paņemtās) maizītes! Svētdien sākas putenis! Es drosmīgi dodos uz kalnu, lai gan optimisms jau ir stipri noplacis! Vienīgais mierinājums, šodien jāpārvācas uz dārgo (4 zvaigžņu) viesnīcu ar puspansiju un SPA tieši kalna vidū!!! Bet te nu sākas pati labākā stāsta daļa!!! Esam 14.00 viesnīcā un mēģinam iečekoties! Viņi ilgi meklē un neko nevar atrast!!! Ir pilnīgā nesapratnē un tad paziņo, ka mums ir rezervācija viņu otrajā hotelī Augstajos Tatros!!! Par laimi tas ir 60 km no Jasnas Polijas virzienā, tātad pa ceļam uz mājām!!! Dodamies turp! Nepilnas stundas brauciens pa bāni (maksas) un tad serpantīnu (no ielejas 1400 m augstumā) un esam klāt!!! Iespids super!! Te beidzot ir sniegs!! Izstaigājam arī ciematu, kas tiešām ir dzīvīgs un mīlīgs, ne tā kā Jasna! Paēdam vakariņas, kas atbilst 4 zvaigznēm un es izbaudu arī pirtis un citus Spa labumus!!! No rīta ar pirmo pacēlāju vīrs dodas uz kalnu un beidzot var arī normāli paslēpot!!! Lai gan te nav daudz trases (kopgarums 9 km), tomēr tās ir tukšas un garas (3,5 km nobrauciens no 2000 m)!!! Vietēji (runā labi poliski un krieviski) arī pastāsta, ka ir pirmdiena un tāpēc nav cilvēku! Sestdienās, svētdienās tāpat esot pilns un jāstāv rindā! Iesaka arī aizbraukt uz otru ciematiņu, kur ir vairāk pacēlāju un dažādi tūristu apskates objekti (ledus baznīca u.c.). Diemžēl mums nav laika, jo jāatgriežas mājās, bet nolemjam nākamgad atgriesties tieši šiet! Kāpēc???
Pirmkārt, dzīvošanas izmkasas! Salīdzinot ar līdzvērtīgu hoteli jebkurā Alpu ciematā (pretī pacēlajam ar puspansiju) šis ir 3 reizes lētāks (es samaksāju 76 EUR par nakti par bugalo mājiņu!!!). Otrkārt, piekļušana (16 stundas no Rīgas) bez nakšnošnas vajadzības (Alpi tomēr ir vismaz 20 st. un ar mazu bērnu nav sasniedzami bez nakšņošanas pa ceļam). Treškārt, izklaides ārpus slēpošanas (sniega moči, kalnu vilcieniņs pa 1 EUR un tml.). Ceturkrt, pilsētas (Poprada) tuvums un sasniedzamība ar sabiedrisko transportu (vilcienu)!
Tāds nu būtu mans ieskats šajā īsajā (5 dienu) un ekonomiskajā (līdz 1000 EUR) ceļojumā!!! Ceru, ka kādam noder! Un iesaku Augstos Tatrus, lai izbaudītu slēpošanu nevis druzmēšanos uz kalna Jasnā (vairāk:http://www.vt.sk/en/mountains/skiing/strbske-pleso/)!!!