"Zinu, no jums nāk Pahars!"... Bangkoka

  • 4 min lasīšanai
  • 26 foto
Ievads: Taizeme. Savu piecu dienu ceļojumu uz otru pasaules malu (Austrāliju) sāku dienu pirms savas oficiālās dzimšanas dienas. Svinības ar draugiem un ģimeni šogad tika nosvinētas netipiski agri – 2 nedēļas, tad 2 dienas pirms brauciena. Atbalsta un labu novēlējumu spārnotai, mainījušai savu oficiālo dzīves vietu no Rīgas centra uz Pļavniekiem, atlika vien 27.septembrī sēsties lidmašīnā. Pārsteidzoši, bet cik iedrošinoši bija satikt un būt ar draugiem un radiņiem vēl pāris dienas un pat pāris stundas pirms lidojuma. Sagadīšanās pēc arī amerikāniete, bet pēc pārliecības austrāliete Elisa, kas daudz man šim ceļojumam palīdzēja ar praktiskām lietām, savu lidojumu no Rīgas uz Krieviju sāka tai pašā stundā, kad es. Tālākais jau ritēja raiti: Rīga – Viļņa – Frankfurte, tad apmešanās stilīgā, bet lētā lidostas hotelī un daudz brīva laika gulēšanai. Nākamais lidojums: Frankfurte – Bangkoka (Taizeme) mani biedēja jau sen. Līdz šim esot Latvijā tā man likās bailīgākā ceļojuma daļa – man būs jāpavada 2 dienas zemē, kurā tikko rīkoja streikus pret pašreizējo premjeru un tāpēc apturēja lidostu darbību, kurā jātirgojas par it visu (sākot ar taksi un ceļu līdz viesnīcai) un par kuru man nav ne mazākās apjausmas, kā tur būs. Lidojumā, mēģinot aizmigt neērtajos krēslos, teorētiski tika pavadīta nakts: no Vācijas izlidojot 3 pēcpusdienā un esot gaisā 10 stundas, laika zonu maiņas dēļ Taizemē ielidoju ap 7 rītā. Noklausītie padomi par tirgošanos ar taksistiem, beidzās salīdzinoši veiksmīgi – par 500 bātiem tieku līdz viesnīcai Bayioke Sky hotel, kas ir augstākā viesnīcas ēka Bangkokā, varbūt pat visā pasaulē! Savā 48 stāva numuriņā ar skatu uz aizņemto pilsētu, atgūstu spēkus un noguļu lielāko dienas daļu. Hm, pēc 6 vakarā uzreiz strauji paliek tumšs un man nav iekšās vienai pašai doties iepazīt nezināmo pilsētu. Tomēr izmantoju izdevību un paceļoju pa viesnīcu – uzbraucu ar liftiem līdz 77 stāvam un skatos pilsētas panorāmu, turpat pie tūrisma objektu aprakstiem sastādot nākamās dienas plānu. Tātad, vispirms mēģināšu doties uz karaļpils rajonu, tad uz kādiem tempļiem, tad varbūt pabraukšu pa upi. Reklāmas pauzes uz riteņiem jeb kā mans šoferis notinās. Nākamais rīts sākas ar fantastisku peldi viesnīcas baseinā. Sorry, Taizemes cienītājiem – precīzāk, Bangkokas cienītājiem! – šis bija manas dienas jaukākais brīdis. Siltie un mitrie vēji 20 viesnīcas stāvā, saule un jaukais baseins nomierināja un iedrošināja doties pilsētas izpētē. Tuk-tukā (tipa karietē ar velosipēda stūri un riteņiem) taizemietis mani ved iepazīties ar zelta karaļvalsti. Par to samaksāju 300 bātus, kas Bangkokai par šādu distanci skaitās nagu maukšana, taču pati vainīga – sākumā uz tik karstās ielas priecājos par tuk-tuka piestāšanu pie manis, ka cenu nenokaulēju. Vēlāk taizemietis, kuru pa ceļam paspēj apturēt vietējais policists, kurš izskatās pēc modeļa (principā tādi Bangkokā sava slaiduma un skaistās formas dēļ izskatās visi policisti) izvilina no manis vēl 100 bātus – esot samaksājis policijai sodu. Galu galā nonāku pie karaļpils (vēlāk precizēšu nosaukumu) vārtiem, bet te – pusdienas pauze. Priecīgs taizemietis sarunā man citu tuk-tuku, kas par 20 bātiem (!!!) pusotru stundu mani vadās pa 2 tempļiem, rūpniecības izstādi un beigās nogādās atpakaļ. Dodos uz pirmo templi. Tajā satieku gidu, kurš zina teikt, ka no Latvijas nāk labs futbolists - Marians Pahars. Tad tuk-tukietis mani nogādā uz dārglietu veikalu. Hmmm, es gan domāju, ka tā ir kāda izstāde, taču neko darīt – aplūkoju dārglietas un atzīstu, ka visvairāk man patīk gredzeni ar rubīniem, Taizemē atrodamajiem sarkanajiem dārgakmeņiem. Vēl Taizeme lepojas ar safīriem, taču rubīni man liekas pievilcīgāki. Skaidri zinot, ka nepirkšu skaisto gredzenu par 700 un vairāk dolāriem, mēģinu tik ātrāk no veikala prom. Tuk-tukietis mani nogādā uz nākamo izstādi – izrādās atkal dārglietu veikals, kurā taizemiešu pārdevējiem liekas, ka es te iepirkšos. Aplūkoju skaistos gredzenus, kas šeit ir vismaz 6 reizes vairāk un arī daudz lielāki kā iepriekšējā veikalā, mēģinu nesteidzoties doties uz veikala izeju. Interesanti, kāpēc man bija te jābūt, jo iepriekš dārglietas mani nav saistījušas?! Tad attopots, ka tuk-tukietis pēc stāstījuma lauzītā angļu valodā aizvedis mani uz audumu salonu, kurā pārdevējs man apsola dienas laikā uzšūt zīda bikses. Te nu tiešām man nav, ko darīt un arī aplūkot, tāpēc pēc divām pieklājības minūtēm jau esmu uz ielas. Beidzot šoferis mani aizved uz otro templi ar marmora budu, kurā sastopu pāris draudzīgus tūristu skatienus un velkot kurpes nost pastaigāju pa tempļa pagalma vēsajām flīzēm. Izejot ārā attopos, ka nekur nevaru ieraudzīt savu šoferi. Kāds vecāks tuk-tuka šoferis man palīdz saprast, ka mans tuk-tukietis tiešām ir aizlaidies, kaut arī viņam neesmu vēl neko samaksājusi. „Vai viņš jūs veda uz kādiem veikaliem?,” vecais kungs vaicāja. „Jā, uz vairākiem.” „Tad viņš ir laimīgs, neuztraucieties. Veikali viņam dod degvielas kuponus,” skaidro vecais kungs. Fantastiski, pie sevis domāju un esmu priecīga, ka kāds cits manā vietā vairs neplānos dienas kārtību. Došos vien pati pastaigā pa pilsētu. Karstumā un meklējot ēnu nostaigāju palielus (vismaz man tā liekas!) ceļa gabalus, lielākoties staigājot gar žogiem, aiz kuriem slēpjas celtnes un oficiālās iestādes. Diemžēl nevienam jaunam tūristu objektam-templim neuzduros. Attopos, ka esmu nokļuvusi pie duļķainās upes, no kurienes beidzot varu saskatīt arī savu viesnīcu. Jaunajās kurpēs noberztām kājām vēl aizkātoju līdz kuģīšu piestātnei. Te ilgi vēdinot slapjo t-kreklu un pārdomājot, vai doties braucienā pa upi ar kuģīti, cik spēka un naudas tas man prasīs un kā pēc tam nokļūšu līdz viesnīcai, nolemju, ka esmu „High maintenance”. Amerikāņi šādi sauc meitenes, kuras pret puišiem izvirza īpašas prasības (mūsu izpratnē - „caca”. Turklāt pēc pusdienas saulē ļoti spēcīgi uzmācas atmiņas par patīkamo peldi viesnīcas baseinā. Tas mani liek noķert taksi un piekrist pirmajai nosauktajai cenai – 200 bāti par braucienu uz viesnīcu. Savā numuriņā, pēc baudītām pusdienām, protams, nolūztu un līdz viesnīcas baseinam tā arī laikā nenokļūstu. Nākamajā rītā man toties veicas. Pastāstot viesnīcas darbiniekam, ka dodos uz Austrāliju kā studente, taksi līdz lidostai dabonu par 400 bātiem. Bangkoka, čau! Tālāk ceļš turpinās ar Thai airways, kas šajā ceļojumā manās acīs izcēlās ar lielisku servisu un sirsnīgi smaidošiem stjuartiem, kas lika justies gaidītai.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais