Hardcore missions!

  • 2 min lasīšanai
  • 29 foto
2009.gada 12.janvāris Turpmāko pusotru mēnesi esmu gatava sastapties ar visskarbākajiem dzīvošanas apstākļiem un doties palīgā tiem, kam nepieciešama palīdzība Austrumtimorā Visu dienu līst lietus, brīžiem gāzdams kā ar spaiņiem. Lai aizkļūtu no mājas līdz bāzei, jāiet basām kājām, jo nav jēgas slapināt kurpes. Turklāt šodien mēs palīdzam bāzes tīrīšanas darbos, tāpēc staigāt kurpēs apkārt nav vajadzīgs tāpat – derīgas ir tikai iešļūcenes vai jāstaigā basām. Šāda ir mūsu skolas prakses pirmā diena (p.s. jau trīs mēnešus mācos Austrālijā starptautiskās organizācijas „Jaunatnes ar misiju” misijas skolā „Reef to outback” Taunsvilā (Townsville)). Pēc sākotnējā plāna mums – 11 studentiem un vienai darbiniecei – trīs dienas būtu jāpavada busiņā, mērojot ceļu no karstās Taunsvilas uz vēl karstāko Darvinu (Darwin) Austrālijas augšienē. Šī būtu brauciena otrā diena, jo mēs katru nakti pavadītu citā pieturvietā un izbrauktu agri no rīta, lai vakaros (te paliek tumšs pēc sešiem vakarā) nevajadzētu uz ceļa notriekt ķengurus, kuriem patīk gaismas un braucoši auto. Taču nekā! Austrālija pludo. Šajā karstajā vasarā ir sākusies īsta lietus sezona un plūdu dēļ mūsu iecerētais maršruts ir sastapies ar nepārvaramām grūtībām – upes straumes vismaz divās vietās ir pārrāvušas pušu ceļu, tāpēc ceļi ir slēgti un labošanas darbi iecerēti uz vismaz pāris nedēļām. Plāns „B” paredz, ka mēs uz Darvinu lidosim trešdien. Protams, ja vien Taunsvila neapplūdīs.. Jā, principā kopš šodienas mums uz pusotru mēnesi jābūt superelastīgiem un gataviem sastapties ar dažādām grūtībām un gataviem darīt dajebko, kas vajadzīgs, lai palīdzētu apkārtējiem. Atšķirībā no pārējām divām mūsu skolas prakses grupām, kas Taizemē strādās ar bāreņiem un prostitūcijā iesaistītajām sievietēm vai Palmu salā un Mt.Isa strādās ar aborigēnu kopienu, mūsu grupa par praksi zina vismazāk. Tātad, lielās līnijās runājot, Darvinā mēs strādāsim ar aborigēnu kopienu, bet Austrumtimorā būsim gatavi gan atjaunot karā sagrautās mājas, gan arī iedrošināt vietējos iedzīvotājus, sniedzot viņiem ikdienā nepieciešamo palīdzību vai organizējot bērniem dienas nometnes. Pēdējo divu nedēļu laikā mana sirds arvien vairāk sākusi pieķerties Austrumtimorai. Pirms sešiem gadiem Austrumtimora kļuva par jaunāko valsti pasaulē. Šobrīd tā joprojām slīgst ārkārtīgā nabadzībā, taču ar valdības un starptautisko spēku miera uzturēšanas spēku palīdzību, kā arī pateicoties nesen atklātajām gāzes un degvielas rezervēm, tā sāk pamazām atgūties no posta, kas valsti ir vajājis pēdējos trīsdesmit gadus. Ja salīdzinām ar Latvijas vēsturi, tad Austrumtimoras „sarkanais terors” būtu Indonēzija. 1975.gada 28.novembrī Austrumtimora pasludināja savu neatkarību no Portugāles, kuras pakļautībā tā nonāca pēc Otrā Pasaules kara. Taču nekā! Pēc deviņām dienām pēc neatkarības pasludināšanas Austrumtimoru okupēja kaimiņiene Indonēzija. Turpmākās kara darbības rezultātā apmēram miljons iedzīvotāju lielā Austrumtimora cieš pamatīgus zaudējumus - vismaz 100 000 līdz 250 000 nogalināto, 300 000 bēgļu, uz 1999.gadu pilnībā izpostīta valsts elektrības sistēma, gandrīz pilnībā nopostītas skolas, mājas, ūdens padeves sistēma. 1999.gadā konfliktā iejaucās starptautiskie spēki un pielika punktu karadarbībai. 2002.gada 20.maijā Austrumtimora tika atzīta starptautiski kā neatkarīga valsts, taču atkal nekā - vēl pirms diviem gadiem šajā zemē tika organizēts militārs apvērsums. Lai arī organizācija „Jaunatne ar misiju” dodas palīgā daudzām trešās pasaules valstīm un vairākkārtīgi mūsu skolas studenti ir devušies uz Austrumtimoru, mūsu komanda ir pirmā pēdējo gadu laikā, kas atkal dodas uz Austrumtimoru sniegt atbalstu vietējiem iedzīvotājiem. Esam gatavi, ka dzīve februārī dzīve nebūs salda – gaidām aukstas spaiņa dušas (bucket shower – ļoti populārs mazgāšanās veids ļoti vienkāršajos Austrālijas lauku kempingos; skat.manas bildes no kempingošanas), dzīvošanu nabadzīgos ciematos, pieticīgu ēdināšanu un to, ka bieži vien lietosim sveces, jo elektrība šajā valstī pazūd ļoti bieži. Diezin vai šajā laikā bieži varēšu sazināties ar jums elektroniski – vajadzēs vien pagaidīt līdz skolas beigām, kas būs martā! Domāju, ka tad varēšu rakstīt interesantus stāstus par došanos misijā džungļos, kalnu ciematos un piedzīvojumiem! Jo prakse tikai sākas un viss vēl priekšā! ...nuja, jāsagrabina vēl tikai sančiki pret-caurejas zālēm, tad aidā praksē!!!!! P.S. Pievienotajā foto albumā var redzēt ceļojuma iznākumu un izlasīt aprakstu!!! Fotoalbums izveidots 2009.gada 1.martā! Jā, bija hardcore.. :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais