2.3 Pāris dienas Singapūrā

  • 4 min lasīšanai
  • 3 foto

Ciemos pie Valta

Mūsu kunga 2016. gada pirmā mēneša pirmās dienas agrā rītā, ar Air Asia budžeta lidmašīnu ievēlos Kuala Lumpuras lidostā, kur biju sev devis 2h, lai tiktu līdz nākamajai. Izgājis cauri kilometriem garām, paklājiem noklātām ejām atradu sev nepieciešamos vārtus un drīz vien biju jau atkal gaisā uz 350km attālo fascinējošo, fantastisko un futūristisko pilsētvalsti Singapūru.

Te nu varu pastāstīt, kāpēc ceļojumā iekļāvu tik absurdi dārgu valsti. Lieta tāda, ka tur jau 5 gadus mācās mans bijušais klasesbiedrs no Rīgas 3. ģimnāzijas. Valts, kā viņu dēvē, ir super inteliģents labsirdīgs un patīkams cilvēks, bet skolas laikos ar viņu daudz nesanāca tusēt, jo apdzīvojām mazliet citus sociālos slāņus un nodarbojāmies ar citiem hobijiem. Lai nu kā, cilvēks tur pabeidzis bakalauru tagad turpina doktorantūrā, pārsvarā būvējot robotus.

Kad nolaidos burvīgajā Changi lidostā, Valts nekur nebija manāms, tāpēc caur Whatsappu mēģināju sazināties, kas pēc brīža arī izdevās. Šis izrādās bija aizgulējies, kas arī saprotami priekš jaungada. Kamēr gaidīju izņēmu 50$ (1Eur= 1,5 Singapūras $). Un Starbuckos paņēmu dubulto espresso pa 6$. Jau pēc brīža arī bija klāt kolēģis ar savu senču Toyotu, sasveicinājāmies un braucām pa tukšajiem lielceļiem uz pilsētas centru.

Jau pēc brīža skatam pavērās visi slavenie Singapūras debesskrāpji, bet pirmais uzdevums aiziet kaut kur paēst. Noparkojušies pazemes autostāvvietā, gājām uz vietējām ieskrietuvēm, kuras ik pa laikam saliktas zem viena jumta ar lielu platību kopējiem galdiņiem, kur izstāvējuši rindu ēdām rīsu putru ar gaļu un garšvielām. Tā es sāku savu ceļojumu nebeidzamajā Singapūras gastronomijas pasaulē.

Pēc brokastīm es pa 10$ atļāvos nopirkt smēķu paku un sākām braukāt apkārt pa 6 miljonu pilsētu. Pēc Šrilankas šaurajām ielām Singapūra pārsteidza ar savu plašumu un salīdzinoši nelielo mašīnu daudzumu. Bija gan brīvdiena, bet tik un tā automašīnu skaitu valdība ierobežo liekot maksāt aptuveni 5-10 000$ gadā par atļauju viņu izmantot Singapūrā. Izstaigājām arābu rajonu, izgājām caur hipsteru ielu un aizbraucām līdz fermu un noliktavu rajoniem. Tālāk piestājām pie Valta Universitātes, kur viņš ieveda mani savā darbnīcā un izrādīja robotus. Atpakaļceļā aizgājām uzkāpt Singapūras augstākājā virsotnē, 136m augstā kalnā, kurš gan likās pat niknāks kā mūsu Gaiziņš, jo kāpšana sanāk no gandrīz jūras līmeņa un tālāk celiņš vijās cauri lietusmežam. Stāvvietā ganījās bariņš pērtiķīšu, bet mežā neko neredzējām. Augšā nonācām slapjām mugurām, par spīti tam, ka bija patīkami vēss (+27).

Pēcpusdienā viņam bija jāatdod mašīna senčiem, kuri pārvācās uz Singapūru neilgi pēc Valta, lai turpinātu bīdīt savu kases aparātu biznesu. Dzīvo viņi diezgan foršā, pārsvarā balto cilvēku rajonā. Tā kā izrādījās viņiem starp mājām ir kopējais baseins, tad nevilcinoties gājām paplunčāties. Pēc peldes sapazinos ar vecākiem, iegāju dušā un uz balkona paēdām latvju rupmaizi un biezpienu, kuru viņi pirms pāris dienām bija atveduši no dzimtenes. Vakarpusē ar metro devāmies uz centru nomest mantas manā hostelī, kuru Valts man bija nobukojis, lai mēs nekristu uz nerviem viņa senčiem. Patīkamā iestāde atradās praktiski centrā, vietējā Chinatown rajonā. Pats, protams, nekad neatļautos pa 100$ uz divām naktīm dzīvot hostelī, bet tā kā man to uzlika tad zajebis.

Jau pēc tumsas gājām pavazāties pa pašu centru un devāmies uz One Raffles Place, kas savos 280m ir viens no augstākajiem debesskrāpjiem Singapūrā. Par 20$ uzbraucām līdz jumtam uz kura atrodas diezgan elitārs bārs. Tā kā biļete sevī iekļāva vienu bezmaksas dzērienu, tad baudot skatus padzērām miestiņu. Vēlāk aizgājām paēst ribu zupiņu un vienā no centra bāriem līdz pavēlai naktij dzērām vietējā ražojuma garšigos alus (aptuveni 12$ krogā, 6$ lielveikalā) un apspriedām pēdējos 5 gadus, kuros nebijām satikušies. Vēlāk gāju uz savu hosteli, bet Valts ar taksi mājās.

No rīta satikāmies un gājām ēst kārtējās dīvaini brīnišķīgās brokastis un vēlāk satikāmies ar viņa pus korejiešu, pus ķīniešu čomu Augustīnu, kurš strādā par inženieri Singapūras jūras spēkos. Lieta tāda, ka atšķirībā no pārējās pasaules, liela daļa ambiciozāko un inteliģentāko cilvēku tur strādā valsts darbos, nevis privātajā sektorā. Pastaigājāmies un Augustīns izrādīja visādus tempļus, baznīcas un mošejas, kuri visi tur pat arī mierīgi sadzīvo. Vēlāk ar Augusta mašīnu braucām uz japāņu lielveikalu, kur vienā bārā testējām visus labākos pasaules eilus, ieskaitot amerikā redzēto Arrogant Bastard Ale. Korejietis izrādījās ļoti patīkams cilvēks un sarunājām ar viņu tikties arī nākamajā dienā.

Pēcpusdienā devāmies uz krastmalu, kur no jūras atkarotā teritorijā vietējie turpina būvēt visādus brīnumus, ieskaitot milzīgu pumpju staciju, kuras apkārtne un parks pārversti par patīkamu parciņu, kur vietējie lidina pūķus un atpūšās. Sabildējos ar klasisko centra fonu, kad atklājām āra skatuvīti, kurā visu vakaru spēlēja dzīvo mūziku. Paņēmām lielveikalā pāris mazos un gājām baudīt malaiziešu Aerosmith tipus un pēc tam grupu Penny Lane, kas zāģēja pasaules mūzikas kaverus roka versijās. Pēc koncerta gājām uz vietējām ēstuvēm noprovēt dzeloņraju ar asajām nūdelēm. Jau vakarā ar kājām devāmies pa mājām izgulēties, jo nemanot atkal bija piezadzies puspālis un jāizmanto pēdējā iespēja komfortabli izgulēties.

No rīta nošņācu līdz pusdienslaikam, kamēr vīri bija jau paspējuši aiziet uz baznīcu. Ap vieniem mani savāca Valts un gājām uz korejiešu BBQ restorānu satikties ar Augustīnu un viņa ķīniešu draudzeni. Pats BBQ tika taisīts no dažnedāžādām sastāvdaļām turpat acu priekšā, kur galdiņa viducī bija vieta ogļu grilam, uz kura arī tika cepinātas gaļas. Neiztika arī bez alus un nobaudījām pudeli Soju (sodžu), kas ir ķipa korejiešu šņabiis, tikai ap 20%. Pēc tam kopīgi pabraukājāmies pa pilsētu un aizlaidām uz izklaižu bāru, kur dzērām tālāk un spēlējām digitālās šautriņas. Šautriņas jāteic bija īstas, tikai no plastmasas un mērķis pats uzskaitīja punktus. Finālā dramatiski zaudēju Augustīnam, bet pie glāzes diskutējām mākslīgās inteliģences plusus un mīnusus.

Pēc pieciem bija laiks doties uz Chinatown savākt mantas un ieēst pēdējo maltīti – burvīgu ķīniešu zupu. Tā kā man bija jāizlido nedaudz pēc desmitiem, tad neilgi pēc septiņiem vakarā arī sēdos taksī uz lidostu. Valts vēl iedeva 50$ lai ir par ko samaksāt, atvadijos no jaunajiem un vecajiem draugiem un pēc pusstundas jau biju lidostā. Noteikti tur vēl kādreiz atgriezīšos un iesaku visiem, kam ir iespēja pavadīt Singapūrā pāris dienas.

Nākamajā daļā 10 dienas Austrālijas austrumkrastā.

Mani izdevumi - 110Eur lidojumos Kolombo - KL, KL - SIngapūra.

Izdevumi Singapūrā 35Eur pašam, Valtam daudz.

Iepriekšējās daļas - 2.1. https://dra.lv/bwC7I

2.2. https://dra.lv/bwM00



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais