Centrāleiropā viss mierīgi

Jana Igaviņa 05.01.2016 5 min lasīšanai

Īsi pirms Ziemassvētkiem sapakojuši savu pelēcīti (VW Passat), esam gatavi 2015.gada noslēguma brīnišķīgākajam ceļojumam uz Centrāleiropu – Lejasciems (Latvija) – Krakova - Zakopane (Polija) - Liptovski Mikulāša (Slovakija) - Budapešta (Ungārija) - Slovākija - Zlin (Čehija) – Polija – Lietuva – Lejasciems (Latvija). Ceļojuma “vaininiece” – meita, kurai Čehijas pilsētas Zlin universitātē noslēdzas Erasmus+ semestris. Tādēļ brauciena sauklis – vedam meitu mājās! Šajā operācijā piedalāmies mēs ar vīru, deviņgadīgais dēls un enerģiskā meitas māsīca.

1.un 2.diena. No Lejasciema izbraucam 18:00 vakarā. Pusnaktī esam Kauņā, kur veiksmīgi atrodam 24 ha ēstuvi. Ap trijiem naktī esam pie Polijas robežas. Nolemjam, ka brīdi jāatpūšas. Taču nevienam nenāk miegs – ceļš turpinās poļu zemē. Tad gan ap pieciem rītā pasnaužam. Šās dienas mērķis ir Zakopane ar pieturu Krakovā, kur sarunāta tikšanās ar meitu. Beidzot iedarbinām navigāciju, jo līdz pus Polijai vīram tā nav nepieciešama Uz Krakovu var braukt divējādi – caur Varšavu vai Ļubļinas virzienā. Šoreiz izvēlējāmies otro, taču tā kā ceļā ir daudz apdzīvotu vietu, nekāda ātrā braukšana nesanāk. Tiesa, šeit nav maksas ceļu. Kārtējā pauze ir 10:00 no rīta kādā omulīgā poļu tankštellē. Kuņģa zupu? Lūdzu! Līdz Krakovai 263 km, spidometrā nobraukts – 923 km.

Tuvojoties Krakovai, aina aiz loga kļūst interesantāka – tālumā pavīd kalnu silueti, liekot nojaust, ka viss pārsteidzošais vēl priekšā. Diena pēc pasūtījuma – saulīte, maksimālā gaisa temperatūra +15 grādi! Jāmet vai jakas nost! Krakovu sasniedzam ap 15:00. Pilsētas centrs ir svētku rotā; cilvēku pūļi, Ziemassvētku tirdziņi, slidotava un punšs. Ātri satumst, un pilsētu apskatīt nepagūstam. Tas arī nebija plānots, jo Krakova ir meeting point ar meitu. Pēc četru mēnešu prombūtnes meita ir satikta!! Iepakojam savu piekto pasažieri autiņā un laižam uz Zakopani, kas ir ~ 100 km attālumā. Sasniedzam naktsmājas Willa Carlton (šoreiz izmantoju booking.com). Vakariņām gatavojam tradicionālo rasolu, pēc kā meita ir tik ļoti noilgojusies!! Jāpiebilst, ka visas sastāvdaļas un omes ceptās kotletes atceļoja ledussomā no LV! Ak, šī mazā, mīļā māju sajūta!

3.diena. Labi izgulējušies, mostamies reizē ar sauli. Jā, aiz loga kalni, slīpjumtu mājas, mājiņas. Tik laba sajūta! Šodien plānā ieraudzīt sniegu, tiekot kādā kalnu virsotnē. Tā kā sniega deficīts ir lielākajā daļā Eiropas, Zakopane nav izņēmums. Slēpošanas trases nedarbojas. Izņēmums ir mini trasītes bērniem, iesācējiem. Taču tūristus līdz Tatru kalnu virsotnēm vizina gaisa tramvajs! Dodamies uz slaveno Kasprowy Wierch, kas atrodas Tatru Nacionālajā parkā. Līdz tramvajam (vagoniņam) vairāk par kilometru, ko tik saulainā un spirdzinošā rītā mērojam kājām. Protams, šeit tiek piedāvāta arī opcija – zirgu rati vai mikriņš.

Kad beidzot esam tikuši vagoniņā, vēderā kas ietrīcas, jo tas pa vairāk nekā 2km garu trošu ceļu ved mūs augšup – pār koku galotnēm, ieleju un aizām. Ausis krīt ciet kā lidmašīnā. Vagoniņa ietilpība – līdz 60 cilvēkiem. Tāds solīds kolektīvs sanāk! Uz sniegiem! Sasnieguši virsotni, no tramvajiņa izbirstam kā cāļi sniegā, ieņemdami pingvīnu pozu, jo ir bezgala slidens. Saulīte gan silda, gan žilbina reizē. Sākam klejojumu pa atļauto virsotni. Sajūsmu un visas iespējamās emocijas nav iespējams aprakstīt! Esam vairāk nekā 2000m virs jūras līmeņa. Zilas debesis, garāmskrejoši mākoņi, baltas kalnu smailes, mikroskopiski ciematiņi, pilsētas ielejās. Ak, šī retā paradīzes tuvuma sajūta! Pa virsotni dzīvojamies pāris stundas. Tad ceļš lejup.

Ieturējuši pusdienas, mazliet atpūšamies. Vēlāk dodamies uz slaveno Zakopanes gājēju ielu. Ir Ziemassvētku vakars. Sākumā iela ir pilna cilvēkiem – bērni, jaunieši, vecāka gada gājuma cilvēki, ģimenes. Veikaliņi vēl strādā, bet tur tāda burzma! Pamazām krēslo, un iela iedegas svētku rotā – perfekts izgaismojums!

Arča ar tēti pagūst uz 7D kino, bet mēs, meitenes, baudām vakaru. Pamazām kņada norimst, cilvēki izklīst. Arī mēs dodamies uz naktsmājām – iededzam sveces, uzsildām karstvīnu un gardām mutēm ēdam Latvijas zirņus. Priecīgus un mīļus Ziemassvētkus!

4.diena. Diena Slovākijā. Atvadījušies no mīlīgās Zakopanes, braucam Slovākijas virzienā. Sak, jāpaskata, kā šiem tur iet. Mūsu mērķis – pierobežas pilsētiņa Liptovski Mikolaša. Šķērsojot robežu, aina burtiski mainās mirklī – mājas, apkārtne un cilvēki. Pieticīgums. Ir otrie Ziemassvētki. Braucot cauri pirmajam ciematiņam, pretim nāk jaunietes un sievietes krāšņos nacionālajos tērpos, citām – baltas blūzes un lakati, arī vīriem svētku kārta. Viņi dodas uz dievkalpojumu. Ar pateicību un mieru.

Šajā pusē Tatri maina savu krāšņumu, mijoties nogāžu pļavām, apstrādātām zemes strēlēm un eglēm apaugušiem kalniem, sīkiem ciematiņiem ielejās, kur katrā noteikti ir balta baznīca. No Zakopanes līdz Liptovski Mikolaša ir 70 km. Ceļš ved no kalna kalnā. Augstākais punkts, kurā man aizspiež ausis – 1073m virs jūras līmeņa. Un tad – aidā – lejā!

Pēkšņi navigators mūs ieved pilnīgā nekurienē – ceļš pļavas vidū - it kā asfalts, it kā nē, necaurredzama migla. Uz mirkli sirreāla sajūta, jo te pat nav gaismas – kā tumīgs mākonis ielejā būtu nosēdies. Pēc brīža viss ir skaidrs – taisnākais ceļš uz izvēlēto vietu ved caur laukiem, lopu fermu un mēslu bedri, kurai līdzās, piedodiet, mētājās liellopa kāja … Ak, navigācija..

Pusdienlaikā kā spārnos lidojam uz izvēlēto atpūtas vietu – akvaparku Tatralandia. Arčam zib acis; arī mums pārējiem gribas paplunčāties siltā baseinā. Cītīgi baudām visu šeit piedāvāto. Vispatīkamākās izjūtas sniedz āra termālie baseini. +34 un +40 grādu silts ūdens un tālumā sniegotu Tatru galotnes. Jā, tas ir to vērts – ir otrie Ziemassvētki, kurus pavadām, plunčājoties baseinos 1500 km attālumā no mājām.

5.diena. Rīta agrumā pakojam somas un dodamies Ungārijas virzienā. Priekšā ~ 270km līdz Budapeštai. Vēl pāris stundas aiz mašīnas loga slīd Slovākijas kalni, lejas, mīlīgi ciematiņi, kalnu strauti un ik pa laikam – migla – kārtējais mākonis, kas nolaidies ielejā un traucē tvert mirkļus. Kaut kādā brīdī braucam tikai piena tunelī. Ak, vai – tā tas turpinās līdz pašai Budapeštai un pašā pilsētā arī. Tas mazlietiņ sarūgtina, bet nav nekāds šķērslis, lai nebaudītu pilsētu miglā! Aizejam līdz operas namam, Parlamentam un Donavas promenādei. Mitrais laiks cenšas iespraukties caur katru mēteļa maliņu. Izbraucam panorāmas ratā. Tiesa, redzamība nekāda. Ieelpojam vakaru un nojausmu, cik visa pilsēta ir skaista. Šajā reizē paliek neuzkāpts Pilskalnā un Citadelē. Taču iespaidu atstāj Kurpes – savdabīgs un tiešs memoriāls Otrā pasaules kara laikā nogalinātajiem ebrejiem. Nu ko - migla ir nopietns iemesls, lai atkal atgrieztos Budapeštā!

Taču lai no šās reizes pilsētas apskates atmiņās nepaliktu tikai migla un dzestrums, vakarā pievēršamies krodziņu un klubu tūrismam. Izdodas! Iespaidu atstāj brīvie, nepiespiestie grauztu klubi.

6.diena. Migla arvien ir mūsu pavadone. Uzmetuši draudzīgu skatu Budapeštai, dodamies Čehijas virzienā. Galamērķis šai dienai – Zlin pilsēta, kuru četrus mēnešus par savu sauca meita. Aiz loga negribīgi atkāpjas migla, mainās ainava, kalniem grimstot aiz horizonta. Atkal šķērsojam Slovākiju. Pēcpusdienā sasniedzam Zlin. Apskatām universitātes teritoriju, pilsētas centra laukumu un ļaujamies gastronomiskiem priekiem restorānā. Čehiem ir ne tikai garšīgs alus, bet baudāma kafija. Zlin ir jauna, moderna, bet klusa pilsētiņa. Vēlo pēcpusdienu ziedojam veikalu “apskatei”. Kaut kad taču tās jādara! 

7.un 8.diena. Sākas mājupceļš jeb dzīve mašīnā ar pieturu - nakšņošanu Laski ciemā pie Varšavas, kur, protams, satiekam gulbeniešus (savā pilsētā jau grūti saskrieties). Pasmaidījuši, cik pasaule ir maza, dalāmies iespaidos, kā nu kuram gājis.

Nākamajā rītā agri izbraucam no Varšavas. Kļuvis krietni vēsāks. Gaisā virpuļo pa skopai sniegpārslai. Pēc 3 stundu braukšanas rīts ataust saulains ar visiem - 7 grādiem. Pirms pusdienlaika šķērsojam Polijas – Lietuvas robežu. Kaimiņi mūs sagaida ar sniegu!!! Šajā mirklī mēs vēl nezinām, ka paši uz mājām vedam ziemu!!!

Ceļojuma bilance Vecgada vakarā – spidometrā 3412 km, vidējais degvielas patēriņš – 5,6 l/100km, visa brauciena izmaksas – ārkārtīgi saprātīgas, mājās pārbraucam 5 cilvēki, emocijas – 100% svaigas. Brīnišķīga nedēļa ar jauniem atklājumiem, iepriekš neskatītām valstīm, pilna ar atkalredzēšanās prieku, humoru un atziņu, ka Eiropā vēl ir valstis, ko iekarot!! Lai visiem jaunas virsotnes!!