Pasaules augstākais debesskrāpis, smilšu pludmales un tuksneša romantika AAE. www.lindatravel.lv

Linda Balode 04.01.2016 27 min lasīšanai

Klāt atkal tumšie ziemas vakari un drēgnais, nemīlīgais laiks Latvijā, kas mudina mūs ar dzīvesbiedru doties sasmelties sauli, atpūsties no ikdienas rutīnas, pavadīt laiku divatā un gūt jaunus iespaidus. Tā kā nav daudz galamērķu, kur ziemā par ekonomiskām izmaksām varētu aizceļot un nedēļu pasildīties saulītē (Ēģiptē, Tenerifē un Marokā jau esam bijuši), tad šoreiz izvēlamies izmantot VRK tūroperatora piedāvāto čārterceļojojumu uz Arābu Emirātiem- gan piedāvātās pievilcīgās cenas dēļ (599 eiro par personu par lidojumu + 4 zvaigžņu viesnīcu Dubaijā ar brokastīm), gan tiešā reisa Rīga- Raselhaima dēļ. Kā Lindatravel tūrisma aģentūras pārstāvjiem, VRK mums piedāvā iespēju bez maksas izmantot arī viņu organizētās ekskursijas pa Arābu Emirātiem. Diemžēl bezmaksas transfēru līdz viesnīcai gan nedēļu pirms ceļojuma VRK mums atsaka, jo, kā izrādās, mēs esam vienīgie, kas izvēlējušies apmesties viesnīcā Dubaijas centrā. Citi tūristi devuši priekšroku VRK piedāvātajām viesnīcām turpat Raselhaimā, kas atrodas 100 km no Dubaijas. Taču mēs vēlamies būt neatkarīgi no tūroperatora piedāvāto ekskursiju grafika un tuvāk centrālajiem apskates objektiem (jo pludmales atpūta nav mūsu vienīgais mērķis), tādēļ arī esam gatavi piemaksāt par viesnīcu Dubaijā.

1.diena. 7.12.2015. Ceļā uz Dubaiju.

Un tā 7. decembra rītā 6:00 ar Smart Linx lidmašīnu uzsākam 6 stundu garo lidojumu līdz Emirātiem. Par Smart Linx nodrošināto servisu nesūdzamies, viss norit gludi un laikā. 13:50 nolaižamies Raselhaimas lidostā, kur VRK pārstāve grupu sadala pa autobusiem atbilstoši rezervētajām viesnīcām, bet mūs iesēdina taksī, kas aizved mūs līdz Hilton viesnīcai Raselhaimas centrā, kur esam pasūtījuši Budgetcar nomas auto ar manuālo ātrumkārbu. Jāpiebilst, ja Raselhaimas lidosta ir neliela un tajā pagaidām vēl nav auto nomas ofisu (bet janvāra sākumā Budgetcar sola atvērt savu ofisu lidostā). Kā arī neviena no lielajām auto nomām nepiedāvā iespēju auto piegādāt uz lidostu. Tādēļ šobrīd varējām vai nu maksāt ap 400 eiro par nedēļu par auto, ko VRK sadarbības partneri piedāvā nogādāt mums lidostā, vai arī par 155 eiro uz nedēļu norezervēt Budget car Opel Corsa, saņemšanai Raselhaimas centrā Hilton Al Hamra viesnīcā.

Iepriekš esmu ar e-pastu starpniecību sazinājusies ar Budget car auto nomu un noskaidrojusi, ka viņi pieņem Latvijā izdotās auto vadītāju tiesības, jo forumos esmu lasījusi, ka lielās auto nomas pieprasot internacionālās auto vadītāju tiesības un sekojoši- latvieši varot mēģināt iznomāt auto tikai vietējos mazajos auto nomas ofisiņos.

Saņēmusi apstiprinājumu, ka šobrīd Latvija ir to valstu sarakstā, kuru iedzīvotājiem tiek atļauts pa AAE braukt ar savā valstī izdotajām tiesībām, mierīgu sirdi rezervēju auto.

Tomēr Raselhaimā Budget car darbinieks man prasa Internacionālās tiesības… Tieši šādam gadījumam esmu paņēmusi līdz izprintēto saraksti ar Raselhaimas Budget car pārstāvi, kur viņš apliecina, ka Internacionālās tiesības netikšot prasītas. Tad nu arī šo saraksti rādu Budget car darbiniekma, kurš sazvanās ar kādu augstāk stāvošo personu un saņem akceptu, ka manas Latvijas tiesības esot derīgas. Tātad tieku cauri tikai ar nelielu stresiņu, bet auto saņemam, piemaksājot vēl 210 dirhamas (ap 52 eiro) par Kasko apdrošināšanu, kā arī uz manas kredītkartes tiek nobloķēti 1300 dirhami (ap 300 eiro) drošības nauda.

Mums tiek iedots melns Opel Corsa, kas ir nedaudz saskrāpēts, bet Budget Car darbinieks rūpīgi atzīmē līgumā katru skrāpējumu un izskaidro, ka par tiem mums nav jāsatraucas, jo srambas sedz Kasko apdrošināšana. Mēs nesam materiālu atbildību tikai par riepu un stiklu bojāšanu, ja tāda rastos.

Tā nu ap 16:00 uzsākam 105 km garo ceļu līdz Dubaijas viesnīcai Raintree Hotel, kas atrodas 3 km no Dubaijas lidostas. Labi, ka esam vēl Latvijā esot iegādājušies navigācijas programmiņu Arābu Emirātiem, ko ielādējam aifona navigācijā un jūtamies droši, ka līdz galamērķim tiksim bez maldīšanās. Ceļi ir labā stāvoklī, un braucot pa vidējo joslu, jūtamies samērā droši, lai gan redzam arī pāris gadījumus, kad uz šosejas automašīnas veic apdzīšanu pa labo pusi.

Tā kā bijām lasījuši informāciju, ka Emirātos jaunajiem turīgo ģimeņu pārstāvjiem patīkot uz šosejām rīkot „dragreisus”, tad bijām nedaudz satraukti, par to, kā nu būs braukt pa Emirātu ceļiem. Taču pirmā pieredze nokļūšanā līdz Dubaijai ir samērā pozitīva. Uz autostrādes ik pēc neliela attāluma ir ceļa radari un ļoti ātri braucam manām vien dažus sporta auto (lambordžini un ferrari, piemēram). Taču tie brauc pa iekšējo „ātro” joslu un satiksmi netraucē.

Ceļš ved mūs cauri smilšu kāpu tuksnešiem, kur vietām ceļa malās vērojam kā vietējie izbraukuši „pie dabas” piknikā- turpat ceļa malā iebraukuši kāpās un sarīkojoši sev maltīti smiltīs. Tas viņiem droši vien asinīs- tāpat kā mums vēlme aizbraukt uz mežu sēnēs- tā viņiem- aizbraukt uz tuksnesi piknikā vai ar džipiņiem pa smilšu kāpām izārdīties.

Ap 17:00 jau esam viesnīcā, kur recepcijā mūs sagaida smaidīga administratore no Maskavas un laipni mums ierāda numuriņu 8.stāvā. Skats gan nav iedvesmojošs- no logiem paveras būvlaukums un lielā šoseja. Mums gan tiek apsolīts, ka rīt mums mēģināšot ierādīt numuriņu ar labāku skatu, ja tāds atbrīvosies.

Tā kā esam saguruši pēc tālā ceļa, tad dodamies atpūsties un pilsētas iepazīšanu atstājam uz nākamo dienu.

2. diena. 8.12.2015. Ekskursija pa Dubaiju.

Tā kā VRK Travel mums kā tūrisma aģentūras pārstāvjiem piedāvā bezmaksas ekskursijas, tad izlemjam pirmajā ceļojuma dienā izmantot viņu piedāvājumu un kopā ar grupu no Latvijas un Lietuvas apskatīt Dubaiju. Vairāk gan tādēļ, lai gūtu priekšstatu par VRK piedāvāto ekskursija kvalitāti, jo Dubaiju, protams, ļoti labi varam apskatīt arī pašu spēkiem. Tā nu pēc bagātīgām brokastīm savā viesnīcā (brokastīs varam izvēlēties no bufetes galda gan siltās uzkodas, gan dārzeņus un augļus, gan kēksiņus un kornfleikus, gan pankūkas), izņemam no bankomāta AAE dirhamas (1 dirhama- ap 0.25 EUR) un dodamies uz nepilnu 10 min attālumā esošo Deira City Center metro pieturu, lai brauktu uz norunāto tikšanās vietu pie Emirate Towers, kur VRK grupa ar autobusu ierodas no Raselhaimas, kur viesnīcās apmetušies pārējie tūristi. Gide ir kāda krievu dāma, kas dzīvo Dubaijā un labi pārzin gan šīs valsts vēsturi, gan dažādus interesantus faktus par strauji augošo Dubaiju un tās arhitektūru. Kopumā gides stāstījums (krievu valodā) ir tiešām interesants, lai gan neesam grupu ekskursiju piekritēji. Autobusā tiekam vesti pa Sheikh Zayed Road ielu, kur gide pievērš mūsu uzmanību interesantākajiem no debesskrāpjiem. Tad autobuss mūs pieved pie Burj Al Arab, jeb tā sauktās “Buras” viesnīcas Jumeirah piekrastē. Te pirmo reizi izmēģinu, kāds ir ūdens Persijas līcī un ar prieku konstatēju, ka tas ir patiešām silts (gide saka, ka ap 23 grādiem). Vējainajā un mākoņainajā dienā gaiss šķiet pat aukstāks par ūdeni. Diemžēl spēcīgais vējš ūdeni pamatīgi saviļņo un peldēšanai šī diena nav piemērota gan lielo viļņu, gan arī saules trūkuma dēļ. Atliek cerēt, ka pārējās ceļojuma dienas būs saulainākas. Pati Burj Al Arab viesnīca, kas ir centusies pretendēt uz 7 zv. novērtējumu, tomēr oficiāli nav saņēmusi vairāk par 5 Delux klasifikāciju, no iekšpuses droši vien ir daudz iespaidīgāka nekā no ārpuses taču tajā iekļūt var tikai par maksu- vai nu nakšņojot viesnīcā, vai apmeklējot kādu no restorāniem, vai piesakoties uz tējas ceremoniju, kas izmaksā no 100 eiro par personu...

Par manu favorītu kļūst nākamais apskates objekts- Madinat Jumeirah tirugs, veikalu, restorānu un viesnīcu komplekss, kas ieguvis Dubaijas “Venēcijas” apzīmējumu daudzo kanālu un šauro ieliņu dēļ. Te valda romantiska gaisotne un no viesnīcām un restorāniem šajā kompleksā paveroties īpaši skaisti skati uz „Buru” un jūru saulrieta stundā.

Mums gan līdz saulrietam vēl daudz laika. Tālāk autobuss mūs ved apskatīt slaveno Palma Jumeirah salu un Atlantis viesnīcu tās pašā galā. Jāsaka gan, ka pa autobusa logu neko daudz no salas redzēt nevar, jo autobuss brauc pa galveno ceļu, kuru ieskauj dzīvojamās mājas un pie Atlantis viesnīcas autobuss piebrauc pa tuneli. Pie pašas Atlantis viesnīcas apstāties nedrīkst, tādēļ viesnīcu varam apskatīt vien pa autobusa logu. Diemžēl arī tad, ja mēs šeit atbrauktu ar savu auto, neko daudz vairāk neredzētu, jo parkingi ap viesnīcu ir slēgti. Labāks skats uz Palmu un Atlantis viesnīcu paveroties tad, ja uz to brauc ar monorail vilcienu, kas kursē pa sliedēm 15 m augstumā un ļauj saskatīt arī Palmas „zarus”, ne tikai Atlantis viesnīcu (šāds brauciens maksājot 25 dirhamas). Protams vislabākais skats uz Palmu paveras tiem, kas tai pāri lido pa gaisu- tiek piedāvāti gan lidojumi gaisa balonos, gan ar helikopteru, gan paraplānu u.t.t. Bet tas viss mums šoreiz nav pa kabatai.

Vēl gide mums parāda Dubai Marina debesskrāpju panorāmu un tad jau braucam prom no Jumeirah piekrastes uz Dubai Mall iepirkšanās centru un tam līdzās esošo augstāko celtni pasaulē- Burj Khalifa (828 metri).

Celtne ir patiešām iespaidīga, lai gan tā īsti tās augstumu nespējam aptvert. Iespējams, ka to būtu vieglāk izjust, uzbraucot uz skatu platformas Burj Khalifa 125. stāvā, bet tas, kā jau viss Dubajā, nav lēts prieks- pati ekonomiskākā cena ir ap 30 eiro par personu (ja pērk biļeti iepriekš internetā). Uz vietas tanī pašā dienā pērkot, biļetes cena varētu būt ap 125 eiro par personu, pēc gides teiktā. Nolemjam, ka atliksim šo iespēju uz pēdējo ceļojuma dienu un, atvadījušies no grupas, ienirstam Dubai Mall labirintos. Vispirms, protams, apskatām izslavēto akvāriju ar haizivīm (tiek piedāvāta arī iespēja par 25 eiro doties pastaigā pa tuneli zem akvārija un apskatīt mini Zoo dārzu tepat molā). Mēs gan nospriežam, ka gana daudz esam staigājuši pa šādiem akvāriju tuneļiem, tādēļ dodamies tālāk. Vēl šeit ir interesanti apskatīt milzu ūdenskritumu, kas plūst lejup pa kādu no veikala sienām un tradicionālajā arābu stilā veidoto segto “tirgu”, kas greznots ar skaistām arkām, kollonām, kamieļiem un austrumnieciskām lustrām. Šeit nodegustējam arābu tradicionālos saldumus- baklavu dažādos variantos.

Staigājot pa lielveikala labirintiem, vērojam kā ģērbušies vietējie arābi- sievietes tērptas melnajās abaijās ar nikāba lakatiem ap galvu, kas atsedz tikai acis, savukārt arābu vīrieši visur redzami savos elegantajos baltajos dišdašu tērpos un baltajās galvas segās.

Tā kā noteikti vēlamies redzēt muzikālās strūklakas, kuras katru vakaru laikā no 18:00 – 23:00 ik pēc pusstundas ir iespējams vērot pie Dubaijas Mola ar skatu uz Burj Khalifa un citiem apkārtējiem debesskrāpjiem, tad laiku īsinām ar pusdienām kādā no lielveikala kafejnīcām (iztērējam ap 20 eiro par karstmaizēm un frī kartupeļiem diviem), kā arī ar pastaigām pa apģērbu un rotaļlietu veikaliem, kur gan dārgo cenu dēļ neko nenopērkam. Salīdzinājumam- te piemēram Lego klucīši maksā 2 reizes dārgāk nekā Latvijā un pat H&M man šķiet dārgāks nekā pie mums. Protams, preču izvēle te ir nesalīdzināmi plašāka un arī brendu skaists iespaidīgs. Staigājam pa molu kā pa muzeju, jo par skatīšanos jau nav jāmaksā

Tā arī pienāk 18:00 vakarā, kad dodamies uz strūklaku šovu, kas priecē mūs ar kādu arābu melodiju, kuras pavadībā strūklaku šaltis attēlo mums austrumniecisku deju ar vijīgām „roku kustībām”. Priekšnesums ir tiešām iespaidīgs, lai gan ilgst tikai dažas minūtes. Ap šo laiku ir arī satumsis un apkārtējie debesskrāpji izgaismoti, tādēļ skats ir tiešām skaists. Šķiet, strūklaku šovs ir bijis arī šīs dienas skaistākais brīdis man, tādēļ sagaidām vēl arī nākamo šovu pēc 30 minūtēm, kas savukārt priecē mūs ar strūklaku „dejām” Sāras Braitmanes izpildītās dziesmas pavadījumā.

3. diena. 9.12.2015. Dubaijas ziedu dārzi un smilšu pludmales.

Šorīt beidzot Dubaija mūs iepriecina ar zilām debesīm, spožu sauli un 25 grādu siltumu, pēc kura tā esam izslāpuši. Diena šķiet ļoti piemērota pludmales atpūtai, bet pirms tās vēlamies aplūkot izslavēto Dubaijas ziedu dārzu- Miracle Garden, tādēļ pēc viesnīcas brokastīm, kāpjam savā auto un braucam uz 38 km attālajiem dārziem. Izvēlamies braukt pa autostrādi, kas ved mūs apkārt pilsētas centram, tādēļ sastrēgumos neiekļūstam un galamērķī veiksmīgi nokļūstam pusstundas laikā.

Ieeja dārzos maksā 30 AAE (ap 7.50 eiro) katram, kas šķiet pieņemama cena par aptuveni stundu ilgo pastaigu pa šo tuksneša vidū radīto ziedošo paradīzes stūrīti, kuru pamatoti var nosaukt par brīnumu. Jo ziedošo petūniju kalni patiešām liek apbrīnot dubaijiešu uzņēmību apūdeņot katru ziedošo puķu grozu, lai ziedi karstajā saulē nenovīstu.

No ziedu groziem te izveidotas arku alejas, ieliņas ar ziedošiem romantiskiem namiņiem, milzu sirdis, ziedoši pakalni un dažādas figūras. Aiz katra stūrīša paveras kāds pārsteidzošs un foto cienīgs skats, tādēļ aizrautīgi meklējam labākos kadrus. Patiešām ļoti labi pavadām laiku un pastaiga pa ziedošo pasauli ir patīkama pārmaiņa pēc Dubaijas pelēcīgās pilsētvides baudīšanas iepriekšējā dienā.

Tālāk braucam uz Jumeirah Beach Park baudīt pludmales atpūtu, jo pēc lasītās informācijas spriežu, ka šeit atrodas vienas no Dubaijas labākajām pludmalēm, taču ar galamērķa atrašanu viss neiet tik gludi kā gribētos. Vispirms jau navigācija mūs ieved būvlaukumā, kur ceļi vēl nav uzbūvēti un paiet labs laiciņš, kamēr pašu spēkiem atrodam ceļu uz autostrādi. Nākamais pārsteigums ir fakts, ka Jumeirah Beach Park faktiski vairs nav- tā vietā ir milzīgs būvlaukums, kur notiek rekonstrukcijas darbi. Tātad plāni jāmaina un jābrauc uz kādu no Jumeirah piekrastes publiskajām pludmalēm. Nogriežamies no Jumeirah Beach Road pa pirmo nobrauktuvi uzreiz aiz rekonstrukcijas būvlaukuma beigām pa celiņu, kur norāde vēsta „Beach”. Atrodam bezmaksas publisko autostāvvitu pie plašās smilšu pludmales un jauku līcīti ar mierīgu ūdeni bez viļņiem. Skats gan no šīs pludmales nav pats romantiskākais, jo tepat netālu var redzēt Beach Park būvlaukumu. Toties pludmale ir laba mierīgai peldei pietiekami siltajā ūdenī. Pēc iznākšanas no ūdens, gan ir vēsi un domu par sauļošanos atmetam vējainā laika dēļ. Tā vietā izlemjam doties 6.5 km garajā pastaigā pa Jumeirah Beach Promenādi līdz tālumā redzamajai „Buras” viesnīcai (Burj Al Arab), jo šķiet, ka tā gūsim labāku priekšstatu par Jumeirah piekrasti un pludmalēm. Pastaigas laikā secinām, ka faktiski te visas pludmales ir samērā vienādas- kādā mazāk, citā vairāk viļņu, visām maksas auto stāvvietas (izņemot pašu pirmo, kur mēs atstājām savu auto). Ir gan dušas, gan tualetes, gan nelieli pludmales krodziņi. Bet kopumā es neesmu sajūsmā par šo piekrasti, jo plašā smilšu pludmale man nedaudz atgādina mūsu Jūrmalu. Mani vairāk uzrunātu romantiski līcīši ar palmām fonā, bet palmu te maz. Pārsvarā otrpus promenādei rindojas privātās villas. Pludmales viesnīcu arī te gandrīz nav. Atpūtnieki ir gan tūristi bikini peldkostīmos, gan vietējās sievietes savās melnajās abaijās.

Saulrieta laikam tuvojoties, esam aizstaigājuši līdz pašai “Buras” viesnīcai un pludmalei pie tās, kur, tāpat kā iepriekšējā dienā, ir lieli viļņi, kas vairāk patīk sērfotājiem, ne mierīgos ūdeņos peldēt tīkotājiem. Toties majestātiskā Buras viesnīca šai pludmalei sniedz īpaši maģisku fonu un rietošās saules gaismās ir aizraujoši vērot viļņu un kaiju rotaļas uz šīs pašpasludināto septiņu zvaigžņu viesnīcas fona.

Lai vakars izdotos īpaši romantisks, vēlos saulrietu sagaidīt kādā no Madinat Jumeirah (Dubajas “Venēcijas”) restorāniem ar āra terasi ar skatu uz jūru. Tādēļ dodamies uz aptuveni 15 min pastaigas attālumā esošo Madinat Jumeirah kvartālu, kur labākais skats uz Persijas līci saulrietā esot no Bahri Bar, taču, tā kā negribas nokavēt skaistākos saulrieta mirkļus šī bāra meklējumos, tad ejam iekšā pirmajā no 5. zv. viesnīcām Madinat kompleksā- Mina A'Salam, un jautājam pēc restorāna ar āra terasi. Mums paveicās, jo esam atraduši lielisku āra terasi restorānā ”Al Samar Lounge” ar fantastisku skatu- uz jūru, “Buras” viesnīcu, kanālu ar tajā kursējošajām koka laivām (abrām) un Palm Jumeirah salu ar Atlantis viesnīcu tālumā. Un tas viss saulrieta gaismās. Viens no maniem mazajiem sapnīšiem ir piepildījies.

​ Pasūtam dzērienus un austrumu saldumus (125 EEA jeb 32 EUR uz abiem) un, iekārtojušies ērtajā dīvāniņā, baudām šos saulrieta maģiskos mirkļus un romantisko gaisotni. Viesmīļi te ir neiedomājami laipni un smaidīgi, un mēs jūtamies gluži kā nokļuvuši kādā arābu pasakā, klausoties viļņu šalkās, vērojot kā tālumā Palmas salas ēkas pamazām tiek izgaismotas ar tūkstošiem gaismiņām un mūsu terasē tie iedegti senlaicīgi lukturi. Manuprāt, Madinat Jumeirah komplekss ir romantiskākā atpūtas vieta Dubaijā, jo mani vairāk piesaista šeit atveidoto senatnīgo māju dizains ar koka balkoniem, „vēja torņiem” (kādreiz, kad vēl nebija izgudroti kondicionieri, šos torņus izmantoja gaisa atdzesēšanai ēkās), kanāliem un laiviņām tajos. Protams šajā kompleksā esošajām viesnīcām cenas arī ir atbilstošas luksam- no 500 eiro par nakti par numuriņu ar skatu uz Persijas līci. Bet jauki, ka arī ekonomiskais ceļotājs var izbaudīt šī kompleksa burvību, klīstot pa Madinat Souk (tirgus) ieliņām, dodoties izbraukumā ar koka laivu (abru) pa kanāliem (75 AAE jeb 19 EUR par pieaugušo), vai arī izbaudot kādu dzērienu uz restorāna vai bāra terases ar skatu uz jūru un suģestējošo “Buru”.

Tā kā noiet 7 km atpakaļ līdz auto mums vairs nav spēka, tad ņemam taksi un ceram pavisam ātri tikt līdz savai mašīnītei, bet iekļūstam vakara sastrēgumā uz Jumeirah Road un rezultātā par braucienu nākas maksāt 47 AAE (ap 12 eiro). Arī tālāk, pašiem ar savu auto braucot, no sastrēgumiem neizvairīties, pietam navigācija mūs atkal ieved būvlaukumā, no kura izmaldīties nākas pašu spēkiem, jo navigācija ir pārliecināta, ka te jābūt ceļiem, taču Dubaijas šeihi te izlēmuši “nonest” veselu parku, lai izbūvētu kanālu, kas savienotos ar Dubai Creek līci un izveidotu Dubajai pašai savu „Manhetenas” salu. Jā, ar to jārēķinās tiem, kas vēlas pa Arābu Emirātiem pārvietoties ar auto- te būvniecības darbi norit nemitīgi un ļoti strauji mainās ceļu izvietojums.

Vakarā, kad beidzot esam laimīgi nokļuvuši savā viesnīcā, tuvējā Deira City Center molā Carrefour veikalā nopērkam austrumu saldumus (lukumu un baklavu) un vakaru noslēdzam ar tēju un saldumiem, skatoties arābu mūzikas kanālus viesnīcas numuriņāJ

4. diena. 10.12.2015. Abu Dabi Lielā Mošeja un Emirātu Pils.

Šodien esam izlēmuši doties izbraukumā ar savu auto uz 140 km attālo Abu Dabi, kur nokļūstam 1.5 st. laikā. Braukšana notiek pa 7 joslas plašo autostrādi un sastrēgumi ceļā negadās. Te jāpiebilst, ka Emirātos uz dažām no autostrādēm ir ieviesta maksas ceļu sistēma- SALIK. Auto iznomājot, pie priekšējā stikla tiek piestiprināts čips, kurš fiksē katru reizi, kad ar auto tiek izbraukts cauri kādam no maksas autostrāžu vārtiem. Divi šādi vārti ir uz Sheikh Zayed autostrādes. Katru reizi nākas maksāt 5 dirhamas, izbraucot cauri šiem vārtiem. Ja vien uzmanīgi nemeklē virs ceļa norādi “Salik”, tad faktiski var arī nepamanīt, ka esi iebraucis maksas ceļa zonā. Bet faktiski šī sistēma ir ļoti ērta, jo nav pašam jāuztraucas, vai būs pietiekami skaidras naudas, ar ko samaksāt par autostrādes izmantošanu. Pietam kopsumā ceļojuma laikā par maksas ceļiem iztērējam vien 50 dirhamas jeb ap 12.50 eiro (šo naudiņu mums ceļojuma beigās auto noma novelk no nobloķētās drošības naudas no kredītkartes).

Abu Dabi apskati sākam ar Šeiha Zaīda Lielās Mošejas (Sheikh Zaiyd Grand Mosque) apskati, jo šī mošeja ir ievērojamākais Abu Dabi apskates objekts un lielākā mošeja visos Emirātos. Kā arī tā, atšķirībā no vairums citu mošeju, ir atvērta publiskai apskatei, ne tikai musulmaņiem. Mošeja jau no attāluma pārsteidz mūs ar saviem iespaidīgajiem izmēriem un sniegbalto marmora apdari.

Mošeja ir veltīta Šeiha Zaīda bin Sultana Al Najana, Apvienoto Arābu Emirātu izveidotāja un pirmā prezidenta piemiņai. Neskatoties uz to, ka šī mošeja ir tikai astotā lielākā pasaulē, tā ir pārspējusi divus pasaules rekordus. Šeit ir iespējams pastaigāties pa pasaulē lielāko rokām darināto austo paklāju (to auduši 1200 amatnieki no Irānas un tā kopējā vērtība ir ap 8 miljoniem dolāru). Un te iespējams apbrīnot pasaulē lielāko lustru (9 tonnas smaga un 15 metrus plata, ar Svarovska kristāliem rotāta lustra zem centrālā kupola, tās vērtība arī tiek lēsta ap 8 miljoniem dolāru).

Ieeja mošejā ir bez maksas, bet ir jāievēro ģērbšanās noteikumi- sievietēm jābūt ar nosegtām galvām, garos svārkos (vai abaijās), ar garām piedurknēm, vīriešiem- garās bikses vai šortos pāri celim.

Mošeja ir patiešām skaista- apkārt balto marmora kolonāžu arkādēm marokāņu stilā, ir izveidoti ūdens baseini un strūklakas. Galvenās lūgšanu zāles griesti veidoti milzīga marmora kupola veidā, katrā mošejas stūrī slejas pa 100 m augstam minaretam. Logus grezno skaistas vitrāžas ar ziedu ornamentiem, arī kolonas apgleznotas ar ziediem. Milzīgās lustras gan man šķiet bezgaumīgas, jo tajās mirguļojošie Svarovski kristāli un bumbas šķiet pārāk raibas, bet austrumnieku gaume jau kopumā ļoti atšķiras no tā, kas latviešiem šķiet gaumīgs. Lēnām staigājot pa mošejas gaiteņiem un galveno lūgšanu zāli un fotografējot interesantākos rakursus, pavadām te stundu.

Tālāk braucam uz slavenāko Abu Dabi viesnīcu- Emirates Palace, kas ir otra izmaksu ziņā dārgākā viesnīca pasaulē (ap 3 biljoni dolāru). Viesnīca, kas celta tradicionālajā arābu arhitektūras stilā, uzņem viesus 394 istabās, to ieskauj 85 hektāri ziedošu dārzu un zālāju, viesnīcu grezno 114 kupoli un tā atrodas pie 1.3 km garas privātās pludmales un patiešām atgādina skaistu māla nokrāsās veidotu arābu pili.

Viesnīcas priekšā karstajā dienā patīkamu veldzi sniedz strūklakas, apkārt ir zālāji un ziedoši krūmi, uz viesnīcas galveno ieeju ved plašas kāpnes.

Tās galvenais kupols, kas paceļas 72.5 m virs foajē, ir apdarināts ar zeltu un grīdu klāj skaistiem arābu stila ornamentiem greznotas marmora plāksnes. Zem kupola vestibila vidū par ziemassvētku tuvošanos atgādina milzīga un ļoti grezni izrotāta egle, piāno bārā spēlē čelliste, no restorāna milzu logiem paveras skats uz gaišo smilšu pludmali un dārziem. Jā, gluži vai kā pasakā. Arī cenas numuriņiem pasakainas- sākot no 370 eiro par nakti. Jā, ja mēs tā varētu atļauties dzīvot….

Atstājam šo pasaku valstību un tālāk braucam uz Abu Dabi pludmali- Saadiac Beach, kur vēlamies pēcpusdienā vēl paspēt nopeldēties. Izvēlamies Saadiyat West Public Beach, ar domu, ka te droši vien ieeja būs par brīvu, bet esam nepatīkami pārsteigti, kad pie ieejas pludmalē, mums paprasta 25 dirhamus (ap 6.50 eiro) par personu. Neko darīt, ir jau 16:00 pēcpusdienā un citu pludmali meklēt vairs negribas, tādēļ ejam iekšā un iekārtojamies uz savas piknika sedziņas smiltīs, kur uzrīkojam sev pēcpusdienas maltīti ar skatu uz jūru. Diemžēl līdz peldei tā arī netiekam, jo pludmalē pūš stiprs vējš, jūra ir viļņaina un man pat ar garo kleitu un vējjaku ir vēsi. Citi tūristi laikam ir aukstum izturīgāki par mani, jo daudzi sauļojas un daži pat peldas. Kopumā jau pludmale ir laba- tīra, nepiemēslota, tāpat kā iepriekšējā dienā redzētās Jumeirah pludmales. Šajā ir arī pludmales zviļņi un saulessargi (par atsevišķu samaksu), kā arī glābēji. Te ir arī kafejnīca, ģērbtuves, tualetes un dušas. Pludmale nedaudz atgādina Ventspils pludmales ar savu plašo smilšu jomu. Tālumā gan, tipiski Emirātiem, redzami debesskrāpji, blakus, kā parasti, norit celtniecības darbi. Bet pie tiem jau sākam pierast

Tā kā negribas ilgi lielajā vējā „sauļoties”, tad braucam mājup uz Dubaju, kur vēlamies vakaru pavadīt Ibn Batutta iepirkšanās centrā, kas izslavētas ar savu interesanto dizainu. Katra veikala zāle veltīta kādas citas valsts arhitektūrai- pirmā mūs sagaida Andalūzijas zāle ar skaistiem sienu un griestu arkveida rotājumiem, kas atgādina Kordobas mošeju un ar strūklaku ar lauvām- kopiju no Alhambras pils Granādā. Nākamā zāle ir veltīta Tunisijai- te izveidotas smilškrāsas un baltu mājiņu ieliņas uz zilu debesu fona. Tālāk mūs priecē Ēģiptes, Indijas, Persijas un visbeidzot Ķīnas zāles. Katra ar savu pārsteigumu un „odziņu”. Tiešām ļoti interesanti un skaisti.

Laikam jau interjera iedvesmota es iegriežos vairākos vakarkleitu veikalos un pateicoties pašam labākajam dzīvesbiedram pasaulē, tieku pie trim ļoti skaistām vakarkleitām no La Chateau firmas (Kanādas ražojums). Kleitas iegādājos ar 50% atlaidi un nu jau man pat vairs nešķiet, ka Arābu Emirātos viss ir pārlieku dārgs, jo līdzīgas kleitas Latvijā (ja vispār tik skaistas atrastu), es nebūtu varējusi nopirkt par tik pieņemamu cenuJ Tā kā esmu ļoti priecīga un Dubaija man sāk iepatikties arvien vairāk, jo kas gan cits var tā iepriecināt sievieti, kā iespēja pucēties un kļūt vēl skaistākaiJ

Vakaru noslēdzam Irāņu restorānā “Hatam” Ibn Battuta mola Ķīnas zālē. Te piedāvājumā ir persiešu virtuves ēdieni. Nobaudu marinētās vīnogu lapās ietītus rīsus, humusu ar riekstiem, gardo irāņu maizi un marinētus dārzeņus, bet Jānis mielojas ar jēra šašliku un rīsiem, kas gatavoti kopā ar rozīnēm un pupiņām. Man jau patīk šādi tradicionālie ēdieni, jo to baudīšana ļauj vairāk izjust konkrētās valsts raksturīgo virtuvi. Un AAE virtuve ir multikulturāla- tā sastāv no indiešu, pakistāniešu, irāņu, marokāņu u.c. citu valstu iecienītākajiem ēdieniem. Jo AAE dzīvo un strādā ap 200 dažādu valstu pārstāvji.

5. diena. 11.12.2015. Saulrieta vērošana no AAE augstākā kalna.

Šorīt laiks ir nedaudz dūmakains un vējains, tādēļ izlemjam, ka pludmales atpūtai tas droši vien nebūs piemērots. Pēc rīta peldes viesnīcas baseinā un brokastīm, dodamies ar savu auto uz 140 km attālo Al Aina pilsētu, kur vēlamies apskatīt palmu oāzi uz tuksneša kāpu fona, kā arī sagaidīt saulrietu AAE augstākajā virsotnē- Jebel Hafeet kalnā. Pa ceļam uz Al Ainu pabraucam garām Ras Al Hora dabas rezervātam, kurā redzam rozā flamingo pulcējoties lagūnās.

Tālāk ceļš ved caur iesārtu kāpu tuksnesim un palmu oāzītēm, kur vietām redzam apmetnes ar kamieļu aplokiem. Braucam šīm ainaviskajām vietām garām, jo domāju, ka Al Ainā redzēsim vēl lielākas palmu oāzes, kā arī lielo kamieļu tirgu. Diemžēl tirgu Al Ainā mums neizdodas atrast, jo nekur neredzam norādes uz to un mūsu navigācija šādu apskates vietu nepiedāvā. Tikai vakarā viesnīcā izpētu, ka Camel Souk atrodas aiz Bawadi Mall nedaudz uz austrumiem no Zayed Bin Sultan ielas. Ieeja maksājot 20 dirhamas par personu un tirgus esot atvērts līdz 19:00 vakarā. Varbūt vismaz citiem noderēs šī informācija, jo otrreiz uz attālo Al Ainu nebrauksim.

Al Ainā atrodam un apskatām Mubazzara Parku, kas atrodas Jebel Hafeet kalna pakājē un kurā, pateicoties šeit esošajiem termālajiem pazemes avotiem, ir iekopti plaši zālieni un palmu apstādījumu. Kā arī šeit ir izveidoti termālie baseini- diemžēl atsevišķi sievietēm un vīriešiem. Ieeja tajos maksā 15 dirhamas par personu. Ielūkojos pa baseinu ēkas durvīm un secinu, ka es tajos nemaz negribētu iet iekšā- te ir tikai viens noplucis iekštelpu baseins ar tvaikiem piepildītā nelielā ēkā. Manai izlutinātajai Eiropas termālo baseinu apmeklētāja acij tas nešķiet vilinošs pasākums. Un vienai pašai mirkt baseinos arī negribētos. Taču tepat no pazemes plūst ārā karstā termālā ūdens avots, kas pa betonētiem kanāliem tek cauri visai oāzei. Mēs, tāpat kā daudzi citi vietējie atpūtnieki, apsēžamies kanāla malā un kādu brīdi mēģinām tajā pamērcēt kājas, kaut arī ūdens ir ļoti karsts un ilgi tajā noturēt pēdas ir grūti.

Pēc šī parka apskates, braucam augšā 1050 m augstajā Jebel Hafeet kalnā uz augšējo skatu platformu, lai izbaudītu skatus uz apkārtējo tuksnesi un Omānu, kuras robeža sākas tepat aiz šī kalna.

Šo vietu iecienījuši ļoti daudz vietējo tūristu. Tā kā šodien ir piektdiena- brīvdiena AAE, tad te, tāpat kā lejā Mubazzara parkā, netrūkst piknikotāju. Ir interesanti pavērot, cik daudz dažādu nacionalitāšu pārstāvji savos tradicionālajos tērpos te draudzīgi atpūšas līdzās cits citam. Kādu brīdi baudījuši skatu no vairāk kā 1000 m augstā kalna uz plašo Al Ainas pilsētu un tuksnešaino līdzenumu ap to, nobraucam nedaudz zemāk līdz Grand Mercure viesnīcai, jo esmu lasījusi, ka te varot iemalkot tēju restorānā ar āra terasi ar skatu uz tuksnesi saulrietā. To tad arī vēlamies izbaudīt. Viesnīca it kā pietiekoši lielā, bet restorāns un pludmales bārs tādi noplukuši, saulē izbalējuši un viesmīļi arī vairāk atgādina kamieļu tirgotājus nekā oficiantus. Taču skats uz tuksnešainajiem plašumiem ir labs un saule jau arī pamazām laižas tuvāk horizontam (ir 17:00). Tādēļ pasūtam tējas un riekstiņus (jo austrumu saldumi esot izbeigušies) un, iekārtojušies mīkstajos krēslos, nesteidzīgi izbaudām saulrietu tuksnesī.

Jo tuvāk horizontam laižas saule, jo šķietami ātrāk tā „piezemējas”. Vēl tikai daži mirkļi un 17:33 saule pazūd pavisam aiz tuksneša horizonta. Tad pamazām ielejā iedegas tūkstošiem gaismiņu. Mēs gan dodamies uz savu auto, lai nebūtu pavisam pa tumsu jābrauc lejā no kalna, bet secinām, ka droši varējām izbaudīt arī naksnīgos skatus no restorāna, jo līkumotais kalnu ceļš lejup uz Al Aina ir ļoti labi izgaismots un braukšanai drošs arī tumsā. Apstājamies pāris pieturas vietās, lai izbaudītu suģestējošos skatus no Kalifa debeskrāpja augstumā esošajiem kalna skatu laukumiem uz pilsētu lejup. Lai gan sākumā šķita, ka Al Aina ir neliela pilsētiņa un apkārt tai plešas tikai tuksnesis, tad tagad nakts tumsā secinām, ka patiesībā visa apkārtne, cik vien tālu redzam, šeit ir apdzīvota, pa ko liecina izgaismotās ielas un ēkas. Jā, šo skatu dēļ tomēr bija vērts atbraukt uz šejieni, lai gan šodien esam vairāk braukuši kā redzējuši un nemaz negribas atkal 1.5 st. pavadīt mašīnā atceļā uz Dubaiju.

Lai uzlabotu sev omu, izlemjam palutināt sevi ar Dubai Outlet Mola apmeklējumu pa ceļam uz viesnīcu. Pēc pārpildītajām auto stāvvietām mola apkārtnē, secinām, ka šis mols ir ļoti iecienīts vietējo un arī tūristu vidū. Taču iegriezušies vairākos mūs interesējošo brendu veikaliņos, secinām, ka cenas te, kā jau parasti dizaineru veikalos, nav mums pa kabatai (vakarkleitas te ir cenās no 500 eiro un dārgākas, uzvalki tāpat), bet ikdienas apģērbs savukārt šķiet nekvalitatīvs un pircēju nevīžīgi izmētāts pa veikaliem. Tad jau iepriekš apmeklētājos molos Dubaijas centrā valdīja daudz lielāka kārtība un arī cenas precēm, manuprāt, bija labākas. Tā nu nopērkam vien arābu saldumus, lai palutinātu sevi vakarā un braucam uz viesnīcu.

6. diena. 12.12.2015. Pludmales atpūta un Dubaijas vecpilsēta.

Šodien esmu ieplānojusi dienas pirmo pusi pavadīt pludmalē. Izvēlos pēc aprakstiem un bildēm sev tīkamāko publisko pludmali- Al Mamzar Park Beach (30 dirhamas par auto un tā pasažieriem). Tā atrodas Deiras pusē un sastāv no 4 jaukiem palmu ieskautiem līcīšiem ar baltajām smiltiņām. Beidzot tas, ko vēlējos ieraudzīt un izbaudīt. Pietam palmu apstādījumi aizsedz skatu uz debesskrāpjiem un Dubaijas panorāmai ierastajiem celtņiem, kas man neasociējas ar romantisku pludmales atpūtu.

Arī viļņi šeit gandrīz nav, jo pludmales veidotas kā līči ar moliem, kas tās norobežo vienu no otras. Lai gan gaisa temperatūra ir 26 grādi un ūdens droši vien ap 20 grādiem silts, tomēr Dubaijai jau ierastajā vēja, pēc peldes ir vēsi, tādēļ atrodu kādu mazāk vējainu vietu pludmalē un uz līdzi paņemtās piknika segas, iekārtojos uz pāris stundu sauļošanos. Šeit var arī izīrēt pludmales krēslus par 60 dirhamām gabalā, bet uz segas gulēt ir pat siltāk, jo tuvāk zemei mazāk pūš vējš.

Šī pludmale noteikti ir mans favorīts, jo ūdens uz gaišo smilšu fona izskatās smaragdzaļš, dateļpalmas piešķir pludmalei eksotiskumu, peldēt ir viegli, jo nav lielu viļņu, atmosfēra mierīga, jo te pārsvarā atpūšas ģimenes vai pārīši. Vietējie īpaši man uzmanību nepievērš, lai gan arābu sievietes te iet peldēties pilnībā ķermeni nosedzošos peldkostīmos, vai arī vienkārši pikniko pludmalē. Blakus man atpūšas gan angļi, gan ukraiņu pāris, gan indietes. Cilvēku pludmalē nav daudz, bet ir glābēji un neliels pludmales bārs.

Kamēr es peldos un sauļojos, Jānis dodas pastaigā pa pludmales plašo parku ar palmām, zālājiem, ziedošiem krūmiem un skatu torni, no kura, kā vēlāk pārliecinos, var pārredzēt visu parku, ar debesskrāpjiem apbūvēto piekrasti un jūru.

Tiešām idilliska vieta pludmales atpūtai Dubaijā. Noteikti daudz skaistāka pa Jumeirah publiskajām pludmalēm.

Pēcpusdienā aizbraucam līdz turpat netālu esošajai Deiras vecpilsētai ar zelta un garšvielu tirgiem. Izstaigājam tos, bet sajūsmā neesam- gan uzbāzīgo tirgotāju, gan netīrības dēļ. Tāds mūsu centrāltirgus, nekā īpaši skaista vai ievērības cienīga, ja neskaita neaptverami bagātīgo zelta rotas lietu piedāvājumu, sākot ar mazām ķēdītēm un beidzot ar zelta kroņiem, vestēm un milzīgām rotām.

Saulrieta mirkļus dodamies baudīt uz Deiras krastmalu, kur koka laivās (abrās) vietējie un tūristi šķērso Dubaijas kanālu (creek), lai nokļūtu no Deiras uz Burj Dubai un otrādi. Saulrieta gaismās stiklotie dvīņu torņi Deiras pusē laistās gluži vai zeltā un ir aizraujoši vērot lielo rosību ap koka laivām, kā arī kaiju haotisko lidināšanos ap laivām zivju meklējumos. Izlemjam izbaudīt braucienu ar „abru” un par 1 dirhamu par personu pārceļamies uz līča (Creek) otru pusi, kur dodamies pastaigā pa Burj Dubai tirgu, kas ir sakoptāks un acij tīkamāks par Deiras tirgu, taču arī šeit traucē tirgotāju uzbāzība, pietam visi piedāvā tikai trīs preces- pulksteņus, somiņas un kašmira šalles.

Atrodam kādu restorānu kanāla malā, kur pasūtījuši tēju un baklavas, mierīgi izbaudām vakara atmosfēru kanāla malā. Apkārt mirdz gaismiņas, pa kanālu kursē abras. Ir labi tā mierīgi vērot visu no malas, lai gan izjūtas nevar salīdzināt ar to noskaņu, kuru pirms dažām dienām izbaudījām Madinat Jumeirah kompleksa restorānā ar āra terasi ar skatu uz jūru un „Buru”.

Vakaru noslēdzam pie mūsu viesnīcas esošajā Deira City Center molā, kur pavakariņojam kādā libāniešu restorānā “Ahwak”, kas sākumā ēdiena ziņā mūs īpaši nesajūsmina, toties lieliska ir oficiantu viesmīlība un draudzīgā attieksme. Pēc pamatīgām vakariņām mēs tiekam pārsteigti ar „komplimentu” – gardu tradicionālo saldo- austrumu „saldajā vatē” ietītu vaniļas saldējumu, dekorētu ar svaigām zemenēm. Patiešām gardi un negaidīti. Tādēļ jo īpaši patīkami. Kad ceļos no galda, viesmīlis pasteidzas atvilkt manu krēslu un es „izkūstu” no šīs laipnības un sirsnīgās attieksmes. Tiešām jauki.

7. diena. 13.12.2015. Dubaijas panorāma no pasaules augstākās ēkas skatu laukuma, flamingo rezervāts un saulriets tuksneša kāpās.

No rīta izlemjam, ka pēdējā ceļojuma dienā beidzot uzbrauksim pasaules augstākajā ēkā Burj Kalifa uz skatu laukumu, lai paskatītos uz Dubaiju no putna lidojuma augstuma. Nopērkam biļetes internetā Burj Khalifa mājas lapā, izvēloties uzbraukšanu plkst. 12:00 uz 125. stāva skatu laukumu un samaksājot par katru biļeti 130 dirhamas (ap 32.50 eiro). Kā vēlāk, nonākot pie Burj Khalifa biļešu kasēm Dubaijas molā, noskaidrojam, tad arī uz vietas varējām nopirkt biļetes par 124 dirhamām un vietu bija pietiekami. Taču, tā kā no VRK grupas vadītājas bijām dzirdējuši, ka uz vietas ierodoties biļešu var nebūt, vai arī tās var būt ievērojami dārgākas, tad drošības pēc biļetes pirkām internetā. Ir iespējams uzbraukt arī vēl augstāk- 148. stāvā, taču tad biļetes izmaksā 350 dirhamas (87 eiro) par personu ar cenā iekļautām uzkodām Sky laundžā. Vai arī uz 125. stāva skatu laukumu var uzbraukt laikā no 17:00-18:00 (saulrieta laiks)- tad biļetes izmaksā 150 dirhamas (37.50 eiro) par personu.

Ierodoties Dubai Mall, auto novietojam bezmaksas pazemes autostāvvietā zem lielveikala, un, sekojot veikalā izliktajām norādēm „To the Top Burj Khalifa”, nonākam pie ieejas debesskrāpī. Šeit jau izveidojusies rinda, bet tajā stāvēt nav nekādas nepieciešamības, jo tāpat visi, kas biļetes nopirkuši, tiek ielaisti Kalifā, ja vien nav nokavējuši vairāk kā 30 min pēc savā biļetē noteiktā laika. Izejot drošības pārbaudes, tiekam ielaisti liftā, kas aptuveni 45 sekunžu laikā paceļ mūs 452 metru augstumā. Nonākam slēgtā stiklotā skatu laukumā, no kura mūsu skatam paveras fascinējoša panorāma uz apkārtējiem debesskrāpjiem, jūru, tajā izveidotajām mākslīgajām salām (vislabāk pārskatāmas ir „Pasaules” salas), un tuksnešainajiem plašumiem visapkārt Dubaijai. No Kalifa ēkas augstumiem, apkārtējie debesskrāpji šķiet pavisam niecīgi, tomēr ir interesanti vērot galveno pilsētas ielu- Sheikh Zayed Road ar mums jau labi pazīstamajiem debesskrāpjiem tajā („Big Bens”, „Delfinīņi” u c.). No šejienes labi var redzēt arī „Buru” un Dubai Beach viesnīcu jeb „Vilni”. Īpaši mani suģestē skats uz smaragdzaļo strūklaku baseinu pie Dubai Mall, kuru ieskauj skaistas tradicionālā silā celtas viesnīcu un veikalu ēkas. Šis komplekss nedaudz atgādina manu favorītu- „Madinat Jumeirah” kompleksu ar tā kanāliem un peldošajām laivām (abrām) tajā. Arī pa baseiniem ap Dubaijas Molu lēni slīd laivas ar tūristiem, kas apbrīno Burj Khalifa.

Stāvu zemāk no 125. uz 124. stāvu noejam uz stiklotu atvērto terasi, kur sajūtam dienas vidū karsto sauli un varam arī pa nelielu atvērumu stiklotajās sienās kvalitatīvāk nofotografēt skatus uz Dubaiju.

Kopumā Burj Khalifā esam pavadījuši aptuveni stundu un šķiet, ka nu jau visu apkārtni esam gana izpētījuši, tādēļ apmierināti ar šo piedzīvojumu, braucam lejā uz molu. Noteikti iesaku šo iespēju izmantot, jo izjūtas ir īpašas un aizraujošas.

Tālāk esam nodomājuši aizbraukt līdz Dubaijas vienīgajam dabas rezervātam- mangrovju audzēm nedaudz ārpus Dubaijas, kur brīvā dabā var vērot rozā flamingo. Ras Al Khor Wildlife Sanctuary atrodas tikai nepilnus 10 km no Dubajas Mola, piebraucam tam no 44. ceļa un veiksmīgi atrodam auto stāvvietu pie vienas no novērošanas mājiņām. Rezervātā ieeja ir bez maksas, bet brīvi staigāt pa rezervātu nedrīkst. Putnu vērošanai ir ierīkotas 2 koka būdiņas, kur pa atvērtajiem lodziņiem interesenti var mierīgi vērot tepat dažu metru attālumā esošos flamingo un citus eksotiskus putnus. Pirmajā skatu vietā flamingo ir mazāk, tādēļ aizbraucam uz otru vietu, kur arī ir autostāvvieta un skatu mājiņa. Te valda tāds klusums un miers pēc trokšņainās pilsētas. Un putni te dzīvo savu neviena netraucētu dzīvi, kuru mums ir iespēja pavērot no malas. Īpaši suģestējošs šķiet skats uz flaminingo bariem ar Dubaijas debesskrāpjiem fonā. Neparasti….

Plkst. 16:00-16:30 šeit notiekot flamingo barošana, kas noteikti ir interesanta, bet mēs vēl šo pēcpusdien vēlamies paspēt aizbraukt līdz tuksneša kāpām un izbaudīt saulrietu tuksnesī. Tādēļ braucam tālāk pa 44. ceļu līdz Big Red Sand Dunes kāpai, jo esmu lasījusi, ka te varot noīrēt bagijus vai pievienoties kādai safari džipu tūrei. Taču, ieejot pāris aģentūrās 44. ceļa malā lielās kāpas tuvumā, secinām, ka cenas te pārlieku dārgas- 500 dirhamas (125 eiro) par bagiju par 2 personām (1 st.) vai 200 dirhamas (50 eiro) par safari džipa tūri par personu (30 min ilgs brauciens pa kāpām). Pietam apmeklētāju te ļoti daudz un visas apkārtējas kāpas ir džipu un bagiju izbraukātas un apkārt valda īsta tirgus atmosfēra. Bijām iztēlojušies ko citu- mierīgu saulrieta sagaidīšanu skaistās vēju appūstās tuksneša kāpās. Tādēļ izlemjam braukt pēc iespējas tālāk no šīs tūristu populārās vietas, tā arī netikuši klāt lielajai kāpai, jo uz to iespējams tikt tikai ar džipu vai bagiju pāri tuksnesim.

Nogriežamies no 44. šosejas pa sānu ceļu (55.) un meklējam, kur būtu kāda nobrauktuve ar iespēju piekļūt tuksnesim. Diemžēl visur tuksnesis norobežots ar žogu (kā jau ierasts AAE) un klāt kāpām netiekam. Tad pie pašas Omānas robežas nobraucam no lielā ceļa uz kādu nelielu ciematiņu Al Shuwaib pie palmu oāzes un tuksneša kāpām. Te pamanām, ka vietējie bērneļi pa caurumu izlīduši cauri nožogojumam un slidinās pa smilšu kāpu. Novietojam ielas malā auto un, sekojot vietējo piemēram, lienam cauri žogam. Saule jau pamazām tuvojas horizontam, tādēļ aši rāpjamies augšā smilšu kāpā, lai varētu izbaudīt vēl pēdējos brīžus tuksneša kāpās skaistajās vakarā gaismās. Uzrāpjoties pirmajā kāpā, mūsu skatam paveras īsts smilšu kāpu tuksnesis ar Omānas klinšainajiem kalniem fonā un idillisko palmu oāzi un mazo ciematiņu lejā. Tieši šādu vietu bijām meklējuši, tādēļ jūtamies pacilāti un ķeram skaistos tuksneša skatus gan ar acīm, gan ar fotoaparātu. Sēžot uz augstākās no kāpām, vērojam kā apaļā saules ripa pamazām pazūd aiz horizonta, iekrāsojot kalnus maigi rozā nokrāsā. Pamazām lejā ciematā tiek iedegtas laternas, mošeju skaļruņos atskan aicinājumi uz vakara lūgšanām. Visapkārt valda miers un ir tik romantiski tā divatā sēdēt tuksnesī un vērot šo apkārtējo burvību.

Pēc saulrieta strauji paliek tumšāks un saceļas vējš, tādēļ mēs ar „septiņjūdžu zābakiem slēpojam” lejā pa kāpām atpakaļ uz ciematu, kur vietējie bērneļi sapulcējas ap mums un brīnās, kur mēs te pēkšņi esam uzradušies vietā, kur tūristus droši vien reti kad redz. Toties bērni labi runā angliski un mēs pārmijam pāris teikumus, apjautājoties, vai šajā ciemā ir kāda ēstuve. Bet nekā tāda te nav, tādēļ braucam atpakaļ uz Dubaiju, kur jau pēc stundas esam Dubaijas Molā, atrodam savu jau iecienīto Irāņu restorāna Hatam ķēdes ēstuvi un atkal izbaudām svaigi cepto gardo maizi, marinētos dārzeņus, jēra sašliku un es šoreiz pagaršoju arī Irāņu tradicionālo sautējumu Gormeh Sabzi no jēra gaļas, pupiņām un dažādu zālīšu mērces. Klāt tam visam tiek pasniegts šķīvis ar bagātīgu rīsu porciju.

Pēc pamatīgajām vakariņām nopērkam dāvanas bērniem, austrumu saldumus sev pašiem un tad vakara noslēgumā vēl noskatāmies strūklaku šovu pie Kalifa torņa. Šoreiz skan kāda rokmūzikas melodija un strūklakas atkal pārsteidz- šoreiz ar ļoti labu kulmināciju. Lielisks pēdējās AAE ceļojuma dienas vakars un spilgtas emocijas.

Kopumā secinām, ka Apvienotie Arābu Emirāti ir patiesi laba vieta atpūtai- saule, jūra, gaišo smilšu pludmales, burvīgas tuksneša kāpas, tīra, sakārtota pilsētvide, plašas izklaides un iepirkšanās iespējas, neuzbāzīgi, jauki un sirsnīgi cilvēki. Un, ja gribas baudīt sauli ziemā, nelidojot 10 stundas pāri okeānam, tad AAE ir ļoti laba alternatīva Latvijas tūristu iecienītajai, bet šobrīd ne tikai drošajai un individuālai ceļošanai nepiemērotajai Ēģiptei.

Atminoties visu piedzīvoto, sakārtoju domās savu apskates vietu topu:

Tēriņi abiem kopā (neskaitot iegādātos apģērbus un suvenīrus):

Aviobiļetes+ viesnīca= 599 EUR katram jeb 1198 EUR abiem kopā.

Auto noma: 208 EUR

Ieejas biļetes: 100 EUR

Krodziņos: 135 EUR

Pārtika veikalos: 118 EUR

Degviela: 35 EUR

Publiskais transports: 24 EUR

Ceļu nodokļi: 12 EUR

___________________________________________

Kopā par abiem: 1830 EUR jeb 915 EUR katram.