Livigno - veca dziesma jaunās skaņās

  • 4 min lasīšanai
  • 75 foto
Šis nebūs stāsts par kādu konkrētu ceļojumu. Diskusijas dažādās interneta pļāpātavās pamudināja uzrakstīt savu skatījumu. Pārāk daudz negāciju un stereotipsku viedokļu pēdējā laikā dzirdēts par ziemas prieku baudītāju vidū vienu no populārākajām vietām - Livigno. Manuprāt, pilnīgi nepelnīti daudzi šo vietu aplēj ar virtuālām samazgām, tāpēc vienā no diskusijām atļāvos neklusēt, bet izteikties... Tad te nu būs... Iespējams, kādam noder, ja nevar izšķirties par sava ziemas atpūtas brauciena galamērķi. "Samērā daudz kur Alpos ir būts, bet tradīcijas paliek gandrīz nemainīgas - katru gadu vismaz martā apciemot šo miestu Domā pats - vai uz to meistu, par kuru dažam labam ir izveidojies "spirtik/vodočka" stereotips , es būtu ar mieru braukt 8 reizes un saglabātos vēlme tur atgriesties vēl un vēl, gan ziemā, gan arī dažreiz vasarā... ? un ne jau tāpēc ka tur parfīms un alko maksātu gandrīz uz pusi un pat lētāk kā dzimtajos platuma grādos Livigno ir sava, īpaša, neatkārtojama gaisotne, kurā iemīlies, ja mācēsi to sajust un izgaršot... jo tas nav vienkārši autentisks un sterils kalnu miests ar senu vēsturi un, piemēram, tiroliešiem piemītošo dvēseles skarbumu vai jautro jodelēšanu, ja ieleja ir gana plata un saulaina, vai austriešiem piemītošo pedantismu un nevainojamu kārtības izjūtu, vai vācu augstprātību un vēsumu pret svešiniekiem... Tas ir kaut kas atšķirīgs, savādāks. Par cik Livigno vēsturiski ir miests, kura ieleja gadu simtiem bija gandrīz izolēta no apkārtējas pasaules un līdz ar to vietējiem cilvēkiem izveidojās niansēta un īpaša mentalitāte, bet ar itālisku piesitienbu, tas ir interesants ar savu kultūru , tradīcijām, ļaudīm. Tajā pat laikā mūsdienās Livigno gaisotnei ir ļoti lielā mērā piešauta internacionālā un es pat teiktu - kosmopolitiskā piegarša, kas padara šo vietu modernu, bet ar jūtamu un es pat teiktu - saožamu vēstures vēsmu. Par Livigno un tuvējās apkārtnes atpūtas iespējām var smelties gana daudz info Livigno un ielejas web resursos. Viens no šeit pieminētajiem "atrakciju" veidiem - Bormio termālo baseinu apmeklēšana (Bagni Vecci), kas atrodas apmēram 1.5 stundas brauciena attālumā no Livigno. Nu, teiksim tā - interesanti, relaksējoši, izklaidējoši, bet nekā pārsteidzoša, jo šādi kompeksi ir ļoti lielā skaitā Alpos. Kas attiecās uz pašu Livigno: ciems ir "izstiepts" pa ieleju un koncentrējas paralēli divām centrālajām ielām apmēram 4-5km garuā. Visa aktīvā rosība koncentrējas tā dēvētajā "centrā", kas daļēji pārveidots par gājēju zonu (Zona pedonale ) apmēram 1.5-2km garumā - tur arī sakoncentrēti visi veikalņi, bodītes, krodziņi, viesnīciņas, apartamenti utt. krodziņu un restūžu skaits es teiktu ir neierobežots, katrs var atrast kaut ko sev piemērotu. Dažos krogos notiek nelieli pasākumi ar vietējo muzikantu piedalīšanos, tematiskie vakari, dažādu pasākumu svinēšana utt utjp, bet tādus izteiktus, milzīgus, skaļus Apre-Ski pasākumus kā lielajos kūrortos (Soelden, Mayerhofen utml.) tur neatradīsi - viss noteik daudz piezemētāk un klusāk, bet ne mazāk jautri, ja vien pats neesi baigais nūģis un esi ar labu kompāniju . ir paliels picēriju skaits, un dažās no tām tiešām taisa izcilas picas, un nav nozīmes - vai tā picērija ir neliela zabegalvoka pie pacēlāja, vai kādas viesnīcas iestāde mazāk turīgiem ļaudīm, kas neietur vakariņas restorānā ar puslīdz smalku apkalpošanu un baltiem galdautiem ir pāris steiku hauzi un vēl šādi tādi iestādījumi, kurus arī brīvajā no slēpošanas laikā būtu vērts apmeklēt un dažāot savu gastronomisko pieredzi Diemžēl, jāsaka, ka tādu izteikti itālisko ēstuvju ar savu neatkārtojamu šarmu un "piedauzīgumu" tur ir palicis maz... Reti kurā ēstuvē var novērot kā ķildojas pārvaldnieks ar oficiantiem tikai itāļiem raksturīgā veidā, vienlaicīgi uzjautrinot apmeklētājus, pievēršot pa laikam katram uzmanību, ar kādu draudzīgi papļāpājot, kādam ar humoru pjokojot, ar kadu arī pakoķetējot... reti kur vari vērot kā gatavo mīklu un kā cep picas… reti kur oficiants pēc rēķina apmaksas atnesīs vēl nogaršot saimnieka mājās pēc īpašas receptes pagatvoto grappu vai kādu uzkodu un uzsauks espesso - vietējiem tur tāda tradīcija, pēc sātīgas maltītes iedzert tasīti ļoooti stipras espresso un mēriņu kaut kā stiprāka - lai kuņģi viss "nosēžas " un nav smaguma sajūta (pārbaudīts - palīdz ) īsāk sakot - Livigno vairs nav tāds kāds tas bija pirms 6-7-8 gadiem, bet tomēr tam ir vēl saglabājies savs īpašais pipariņš... tātad - ar vēdera piepildīšanu un šopingu problēmu tā kā nebūtu vēl ir 1-2 diskotēkas, kas pēdējo 5 gadu laikā ir pamatīgi degradējušās manās acīs... ne tur īsti mūzika, ne tur īsti gaisotne, tādas paprastas disenītes... iespējams tāpēc, ka ir mainījušies saimnieki un DJ... tāpēc personīgi es tomēr ieteiktu izklaidēties gribošos pievērsties krodziņiem un samierināties ar to amosfēru... Livigno viennozīmi nav skaļas naktsdzīves un udzīves mekka ko vēl ir vērts vai var darīt Livigno: noteikti apmeklējiet jauno siera darītavu apmeklēt dievkalpojumu kādā no 3 vai pat 4 vietējām baznīcām izvizināties pa speciāli sagatavoto kalnu trasi ar ragavām izvizināties suņu pajūgos izmēģināt snowbike pa aizsalušo ezeru pagonkot ar sniega močiem, kartiem, bagijiem vai pat, ja paveiksies vai pietiks naudiņas - īsto rallija auto (pēdējos gados neesmu redzējis, bet apmēram 2004.-2005.gadā Bormolini vai Galli ģimene piedāvāja šādas izklaides tā, kas vēl... a, distanču slēpošanas trases - kas ir visnotaļ pieklājīgā garumā, reljefā un tiešām labas kvalitātes. Vēl ir kaut kāds vietējais kino, bet tajā es nekad neesmu bijis nezinu, mož interesanti, ja repertuārā ir kāda itāļu klasika no 60.-jiem Nu un protams – daudz saules, kalnu gaiss, itāļu valoda, itāļu šķietamais “pofigisms” vai drīzāk – vieglums, ar kādu tie atiecas pret ikdienu, itāļu jautrība un humors, kā bieži vien pietrūkst daudzos citos kūrortos, kas paspējuši ļoti unificēties un eiropejizēties… Ja tevi tas viss kaitina – nebrauc uz Livigno. Ja tavas prasības ir virs vidusmēra – nebrauc uz Livigno. Ja po žizņi esi nūģis un tev ir “vsjo ploho, vsjo ploho” – nebrauc uz Livigno, tu tikai sabojāsi sev brīvdienas. Ja tev nez kāpēc patīk tikai tādas vietas kā St.Moritz, Davos, Cortina d’Ampezzo, Courchevel – tev nav ko darīt Livigno, tev liksies ka tavu Phenix vai pat Gucci slēpošanas kostīmu pa 1700 latiem neviens nenovērtē, bet restorānā savā vakarkleitā tu jūties kā baltais gulbis cūku fermā . Ja tev vajag katru dienu savu unikālu trasi un trašu kopgarumu vismaz kā Sella Rondā – Livigno nav domāts tev…. Ak, jā, pareizi, par slēpošanu !!! Ja esi olimpiskās izlases kandidāts – tev nav ko darīt Livigno. Tur nav ne miljons trašu, nav ne 8 ielejas, savienotas vienā pacēlāju sistēmā, tur nav nevienas trases, uz kuras notiktu Pasaules kausa maču posms, tur nav ledāja, tur nav virsotnes, kas slejas 3900 un vairāk metru augstumā, tur nav modernākie un dārgākie pacēlāji pasaulē – ar iespējām pasildīt pēcpusi, kāmēr skaties DVD , tur nav garākais Alpos nobrauciens pa melno trasi (tādus, “unikālus”, starp citu, dīvainā kārtā esmu sastapis vairākās citās vietās… ) … Jā, slēpošanas ziņā nekā “TĀDA” (AHH…) tur, tajā Livigno nav… jā, tur ir ducis vienkāršu un labu nobraucienu, tur ir pāris ļoti labu trašu, kas ideāli der fun jeb extreme-carvingam, tur ir puslīdz normāls snow-park, tur ir normāla un samērā ērta pacēlāju sistēma, tur ir dažas vietas, kur pēc kārtīgas snigšanas var iemēģināt sevi vienkāršajā off-piste nobraucienā… Tas arī viss… Tātad, ja uz kalniem dodies izbaudīt franču virtuvi, smalkas lietas, slīpēt savu čempiona cienīgo meistarību – Livigno nebūs īstā vieta… Bet ja tu uz kalniem brauc paslēpot, atpūsties, izgaršot, vai varbūt vienkārši pabūt ar sevi – šī būs piemērota vieta… un kas zin – varbūt arī tev gribēsies tajā atgriezties vēl un vēl…"


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais