Es gribu braukt uz Ķīnu....

  • 7 min lasīšanai
Es gribu braukt uz Ķīnu, pirms vecums vēl nav klāt! Šoreiz viss notika tik ātri, īsti attapos tikai nokļuvusi lidostā.( Informāciju pētīju atgriežoties mājas.) Kā radās iespēja, drudžaini sāku meklēt, kur varu aizbraukt. Ļoti jau gribējās uz Ķīnu, bet īsti neticēju, ka būs brīva vieta. Fantastiski paveicās. Tā nu pirmdien manā pasē ir Ķīnas vīza, otrdien saņemu apstiprinājumu, ka ir biļetes lidojumiem, un trešdien pēcpusdienā izlidoju. Ir maija beigas.Grupā esam 18+ gide- Ilze. 13 dienās var apskatīt kādu no Eiropas valstīm, nevis Ķīnu, tomēr maz mazītiņš priekšstats radās. Ķīnas tūrisma biroji piedāvā samērā plašas ceļojumu programmas. Detalizētu informāciju var apskatīt inrernetā. http://lv.wikipedia. Mūsu maršruts 15 dienu ceļojumam ir:Rīga-Stambula-Pekina-Xi’an-Chongging-Jandzi upes kruizs-Yichang- Shangshai - Suzhou-Wuzhen-Hangzhou-Shangshai-Stambula-Rīga. Apskatījām 10 no 100 Ķīnas brīnumiem. Labi saprotu, ka mums rādīs to pozitīvo, skaisto, bet es jau arī braucu, lai atpūstos. Negribu nekādu stresu, nekādus ekstrēmus piedzīvojumus. Vienkārši izbaudīšu visu to jauko un skaisto, ko piedāvā ceļojuma programma. Paldies ceļabiedriem un Ilzei, kas šīs dienas ļoti interesanti papildināja. 2.diena Dzao šan hao Beijing! Lielie baltie cilvēki ieradušies.Lidosta īsta milzene. Kā nekā, pasaules lielākā. Uz bagažas saņemšanu braucam ar metro. Saņemam to 38.( kopā to bija ap50) izsniegšanas vietā. Kur tad mazie ķīnietīši zilajos kamzoļos- nav pavisam eiropizējušies. Ak šie stereotipi! Mūs sagaida vietējā gide, studējusi Maskavā, ļoti atraktīva un smaidoša. Mainām naudiņu( Rīgā to darīt nav izdevīgi) un dodamies uz busu. Šoferītis pavisam neķīnisks, slaids garš, ļoti simpātisks baltos cimdos. Veselība svarīgāka par visu! Mūs ved paēst. Pirmais pārsteigums, vēlāk to bija daudz, sakoptās ceļa malas, nu ne vienkārši nopļautas un tīras, bet puķu dobēm apstādītas, kilometriem. Jo tuvāk pilsētai, jo veidojumi krāšņāki. Tādus skatus redzējām visās pilsētās, kurās bijām., gar visiem ceļiem, pa kuriem braucām. Iestādītie kociņi un pat lieli koki nostiprināti ar balstiem, lai vējā nenolūztu. Pavisam negribot atceros mūsu parkos izrautos košuma krūmus un puķes, paliek kauns. Otrs pārsteigums: nekur neredzēju aprakstītas sienas, varbūt analfabēti? Pirmās ķīniskās pusdienas. Ak, šie kociņi! Jutrības netrūkst, pat atturīgie oficianti pasmaida.Visbeidzot izvēlējāmies pārbaudītus instrumentus, negribējās palikt tukšiem vēderiem. Laika gaitā gan apguvām prasmi ēst ar irbulīšiem itin veikli, nu ļoti lepojāmies paši ar sevi... Neteikšu, ka ķīniešu virtuve man ļoti garšoja. Garšīgas bija zivis, dažādas gaļas, pelmeņi. Ļoti daudz lieto soju, bambusa dzinumus,cīsiņus-neēdām. Negaršīgas bija zupas. Dažādi sagatavoti gurķi, spināti, pupas, banāni. Neiztrūkstoša ēdiena sastāvdaļa ir rīsi un olas, un dažādas mērces. Bija arī ēdieni, kuri izraisīja īstu ugunsgrēku mutē. Pēc pirmās apdedzināšanas kļuvām uzmanīgāki. Lielā ēdienu dažādība ļāva izvēlēties katram pieņemamāko.( Bieži bija bufetes galds). Kādu laiciņu jau var ķīniski baroties, bet... Kafiju, kafiju, ņemiet līdzi! Cilvēki, kur jūs rodaties? Pēdējo reizi tik daudz redzēju Rīgas Centrāltirgū pirms svētkiem. Esam brīdināti par pazušanas iepējām. Turamies kopā pa frakcijām. Nedod dievs pazust! Gides praksē esot bijuši gadījumi. Bars savu galveno avi cenšas paturēt acīs un nenoklīst. Mūsu orientieris ir gides Ilze pēkšķošā dzeltenā pīle. Dodamies uz Debesu templi- imperatora parku, uzbūvēts pirms 500 gadiem. Un tad, ” Veselā miesā mājo vesels gars!”, parkā mūzikas pavadījumā pulciņš dāmu, ar lakatiņiem rokās, dejo. Nu nav tā izrāde, nav. Ķīniešu sievietes vienkārši aktīvi atpūšas. Tālāk citi spēlē šahu, ada, muzicē. Netrūkst arī skatītāju. Nekādu kompleksu. Visi apmierināti. Ar šādām akivitātēm sastapāmies itin bieži gan no rītiem, gan vakaros. Siaņjā ļaudis pat pulcējas uz vakara dziedāšanu. Gribi, vari pievienoties! Centrālo vietu ieņem Ciaņdaņ pāviljons- apaļas formas celtne,diametrs 30m, augstums 38m, ar zeltītu kupolu, kuru balsta 28 koka kolonas. Pamatu veido balta marmora plāksnes uz kurām izgiezti raksturīgās Ķīnas ainas un simboli. Simboliem ķīniešu dzīvē ir liela nozīme, to ir visur. Telpas ar šiem pūķīšiem un citiem mošķīšiem izrotātas kā Ziemassvētku eglītes. Svarīgākās krāsas ir sarkanā, zelta, zilā( zeme, saule, debesis). Man tā sarkanā un dzeltenā ar citiem laikiem asociējās, teikšu kā ir, krita uz nerviem. Bet tā jau ir mana, ne viņu problēma. Viņiem tā simbolizē labklājību un bagātību. Ķīnā imperators tika uzskatīts par Dieva vietnieku zemes virsū, par Visuma valdnieku, tāpēc uz baltajā marmorā būvēto Visuma centru varēja doties tikai viņš. Uzkāpjam pa 3x9( kārtējais simbols) pakāpienu kāpnēm un katrs uz mirkli nostājamies „Visuma” centrā. Tagad Debesu templis iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Parkā daudz simtgadīgu ciprešu. Klikšķinām fotoaparātus un cenšamies neatpalikt. Beidzot uz viesnīcu. Sakarsusī miesa alkst dušas. Brauciens līdz viesnīcai samērā ilgs, kā nekā Pekina aizņem turpat pus Kurzemi ( 200 km vienā, 100 km otrā virzienā).Vajadzētu būt nogurumam pēc nakts pārlidojuma, bet nav, Pekina tā „traumējusi” mūsu nervu sistēmu, ka miegs ne vienā acī. Zvans. O- atvesta bagāža..Tik vien atliek laika, kā nodušoties, izpētīt numuriņu, apčamdīt segas un spilvenus, tie ar zīda pildījumu, neko teikt! Ir čībiņas, halātiņš! Ne prusaku, ne citu radību! Tīri vai sašutums! Vakariņās slavenā Pekinas pīle. Visi tauciņi iztecināti, vēders tukšs, neviena ābolīša, nu mūmija ne pīle. Pavārs ar seju aizsedzošu masku, lielu tuteni rokās griež plānas kā pergaments šķēlītes. Pīles čipši. Bija gana garda. ( vietējai gidei aizliegts sēdēt pie viena galda ar grupu- nu i likumi!). Tagad uz Ķīnas operu skatīties „Leģendu par kun-fu”. Ievelkam elpu un sagatavojamies klausīties dziedāšanu nesaprotamā valodā. Kā satumsa tā galva sāka klanītie, baksti sērkociņus acīs cik gribi. Glābiņš nāca ar fantastisku pirotehnikas šovu. Tas bija šovs, kas apvienoja dziedāšanu, dejas ar kon-fu elementiem un pirotehnikas brīnumus. Sižets līdzīgs kā Kim Kim Duka filmā „ Pavasaris, vasara, rudens un ziema” ( skatīt varēja vienā no filmu festivāliem Latvijā). Fantastiski. Filmēt un fotografēt bija aizliegts, kas mēģināja, tiem tūlīt aizrādīja. Pār mēru disciplinētie ķīnieši, viņu paklausību likumiem var apbrīnot, šķiet, ka lielā vadoņa ietekme joprojām darbojas. Var jau būt, ka citādi nemaz nevar, kaut kā jau kārtība jāuztur. Ir sākusies nākamā diena, kad pēc vakarēšanas, kas kļuva par tradīciju, slīgstam zīda palagos. Dusa bij saldu saldā. 3. diena. Imperatora Vasaras pils, Aizliegtā pilsēta, pērļu ražone un veikals Tjanaņmeņas laukums, brauciens ar rikšām pa vecpilsētu, ar vienu privātmājiņas apmeklējumu. Pirmās divas ir 100 slavenāko vietu sarakstā. Aizliegtajā pilsētā patiešām filmētas filmas par Ķīnas imperatoru. Šodien kļūstam par fotomodeļiem. Mēs bildējam pamatiedzīvotājus, viņi mūs. Daži mūsējie, īpaši raženāka auguma, uz izķeršanu. Lūdz nofotogrāfēties kopā ar viņu bērniem. Nedaudz apjukām no tādas uzmanības, pat sakautrējāmies. Brauciens ar velorikšām ( apm. 40 min) gana amizants. Dažbrīd gan nejutāmies visai omulīgi, kad mūs, vidēja izmēra latvietes, vizina tāds pasīks ķīnietītis( brauciens maksāja 5 juaņas = 35 sant.) Velorikšotāji tā sacentās rikšošanā, ka nācās turēties itin stingri, īpaši līkumos. Vecpilsētā dzīves līmenis, vai var vispār runāt par kādu līmeni, liela nabadzība. Jaunatne cenšoties izrauties no šīs šaurības un pelēcības( lielākā daļa mājiņu pelēkas, maziem lodziņiem, nu ļoti nabadzīgas. Bērneļi spēlējas uz ielām, Ievietošu dažas bildītes, jo to nevar aprakstīt. Neiedomājams kontrasts ar to, ko redzējām jaunajos rajonos. Apmeklējam vienu privātmāju ( vairāk kā 100g. veca), mūs sagaida pavisam vienkāršs, smaidīgs pāris. Ar tēju gan ciena vīrs, viņš arī izstāsta ģimenes vēsturi un atbild uz mūsu jautājumiem. Sievai ir sava vieta. Vecāki tiek īpaši cienīti, viņiem dzīvošanai atvēlēta labākā mājas daļa, tad dēliem un sliktākā meitām. Meitām pat neļāva iziet no iekšējā pagalma. Ja imperators bija Debesu dēls Ķīnā, tad vīrietis bija Debesu dēls savā mājā. Nesen uzzināju, ka vienā no Ķīnas provincēm ir pastāvējis un pastāv matriarhāts. Visu ievērojamāko apskates objektu tuvumā ielu tirgotāji riņķo ap potenciālajiem pircējiem, kā lapsenes ap zaptes katlu, atgaiņājies cik gribi, mazāk nepaliek.Var jau saprast arī viņus. Lai tirgojas, ka tikai nezog ( kā viens no gidiem stāstīja, tad šis netikums neesot izplatīts). Tjanaņmeņas milzīgo laukumu skatām no Aizliegtās pilsētas puses ( tā pat kā to darījis lielais vadonis), apsardze neļauj šķērsot ielu, izrādās, ka Krievijas prezidents Medvedjevs ieradies vizītē -drošība „previše vsego”! Toties varam vērot kā ar birstītēm tiek tīrīts gājēju celiņš. Pārsteidzoši, ka valstī ar tik attīstītu tehnoloģiju tiek izmantots roku darbs tādos apjomos! Pat ķieģeļus augstceltnēs stiepj uz muguras, zāli ar šķērēm apgriež, nebūtu redzējusi. nerunātu. Tā varot nodrošināt ar darbu lielāku cilvēku skaitu. Mārkentings šajā valstī darbojas fenomenāli. Visās ražotnēs, kuras apmeklējām (pērļu, zīda, nefrīta, kašmira, tējas, mēbeļu un Ķīnas vāžu) ir izstāžu zāles( papildus par apskati nav jāmaksā), veikals un restorāns, kurā ekskursanti tiek ēdināti. Vietējais grupas gids saņem procentus no ietirgotā. Man, šķiet, bez komentāriem. Visur var un vajag kaulēties , trešdaļu noteikti var nokaulēt. Ir vietas, kur kaulēties nevar. Pērles un zīdu ir vērts pirkt šajos veikalos, ir lielāka izvēle un labāka kvalitāte un garantija. Piem. Izcili skaistu pērļu kaklarotu var nopirkt par 700-800 juaņam, [vienkāršākas var nopirkt nelielos veikaliņos par smieklīgu cenu( 15-20 j), bet izvēle būs ļoti ierobežota] zīda lakatu par 200 juaņam, segu ar zīda pildījumu par 450 juaņam. Tēja ir ļoti dārga. Apm. 120 gr. Baltās tējas, pavisam svaigi žāvētas, maksā 300 j.( 21 Ls). Melnā tēja 150 juaņas. Šanhajas tējas veikalos daudz lētāk. ( Mazpilsētu veikaliņos svaigi žāvēta 50 j.). Joprojam eksitē, nezinu, kā, lai pasaka, melnais tirgus vai? Veikali, kuros var nopirkt slaveno brendu preces, kā jau zinām, daudzas ražo Ķīnā. Laikam jau iznestas no rūpnīcām. Valdība cīnoties ar šo pagrīdes tirdzniecību, īpašu rezultātu neesot. Uz vienu tādu mūs aizveda. Somas, pulksteņi, apģērbs. Mūsējie arī šo un to nopirka. Lielajos veikalos visur var norēķināties ar kredītkartēm. Var izņemt arī naudu no bankomātiem, tur gan summa ir ierobežota..Ar valūtas maiņu var rasties problēmas, ne visās viesnīcās maina. Stāstot par šo valsti nevar nepieminēt velosipēdistus. Visīstākais gājēju bieds. Ir viņiem sava iela, bet satiksmes noteikumi nav priekš viņiem. Kā tāds siseņu bars. Lielais Ķīnas mūris, tempļi, imperatoru kapenes, vecpilsētas, Janzi upes kruizs,Trīs aizu dambis, Lielās pandas, Terakotas armija ,3 izrādes, iekšējie pārlidojumi, brauciens ar vilcienu un pasaules ātrāko vilcienu- Megalev un daudz kas cits šajā neaizmirstamajā ceļojumā. Pārējais bildēs. Braucienu organizēja Jēkaba aģentūra. Ja kādu ineresē kas konkrēts, varu padalīties ar informāciju. P.S. Daoisms( burtiskā tulkojumā – ceļš, taču praktiski ķīniešu filozofijā tā nozīme ir daudz abstraktāka ) Konfūcijs „To, kurš nespēj paredzēt grūtības tālā nākotnē, tās sagaida vistuvākajā laikā” „To, ko nevēlaties, lai citi darītu jums, nedariet to citiem.” Budisms. Autoritatīvais krievu budologs F.Ščerbatskojs saka: "Pārliecība, tieši pārliecība, ka pasaules dzīves process ved uz pilnveidošanos un galīgu atbrīvošanos no sāpju važām, kuras uzliek cēloņu un seku likums, - šī pārliecība ir vienīgā budisma ticība, vienīgais dogmatiskais postulāts" Visas šīs mācības pastāv līdzās viena otrai, papildinot viena otru nevis noniecinot.( Man vismaz tāds priekšstats radās.) Pārsteidz tas kā cilvēki cenšas sava dzīves laikā tās ievērot. Kad sāc izprast, kaut nedaudz , šo mācību filozofiju, sāc izprast šīs fantastiskās valsts cilvēkus. Īsi video manā portālā.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais