Tartu 2008. novembris

  • 2 min lasīšanai
  • 19 foto
Jau 6 esam Juglas Statoil, kur bez kavēšanās Maijī tiek sabučota un saņem jaunu govi savai kolekcijai, dodamies tālāk uz Priekuļi, paņemt vēl vienu ceļotgribētāju. Pa ceļam cīnoties ar tumsu, peļķēm un lietu, kas dāsni sitas logā, spriežam, ka īsti normāli neesam. Priekulē naski iekārtojamies vienā auto un dodamies ceļā. Valkā konstatējam, ka lepni plīvojošais LV karodziņš ir kaut kur aizplīvojis, atlicis vien plastmasas āķītis ar vēl lepnāko "Made in China". Pārbraucot robežu nogriežamies pa labi, kas pēc sagrābstīta info sola ko apskatāmu. Un ilgi nav jāgaida, sasniedzam Sangaste loss, pils celta sarkaniem ķieģeļiem, skaistu parku. Iekšā gan netikām, bet ārpusi apstaigājām. Ceļvežos minēts, ka Sangaste loss ir historicisma pierādījums Baltijā, šodien piedāvā naktsmājas un maltīti. Braucot ieraugam norādi uz kaut ko un griežamies mežā to meklēt, tas ir skatu tornis Harimägi, 28m augsts. Šodien gan miglas dēļ neko tālu redzēt nevarēja, bet vietiņa bija ideāla rīta līdzpaņemtai kafijai un brokastīm. Turpinam ceļu uz Otepää, pilsēta kas ir Igaunijas ziemas galvaspilsēta, šeit atrodas Vaike Munamägi (Lielā kalna mazais brālis). Savu vārdu, kas nozīmē "lāča galva" pilsēta ieguva no īpašā formā būvēta pilskalna. Izpētam arī Enerģijas stabu, pie kura aug divi lepni koki, starp kuriem pastāvot gūstam enerģiju Tartu iekarošanai neskatoties uz draņķīgo laiku. Esam pēc 30min.Tartu, no auto apskatam interesantas celtnes, pie tirgus esošu sivēna pieminekli, kā arī alus darītavu A.le Cog un tad jau vecpilsēta. Metamies iekšā interesantajos antikvariātos un foršos sīkumiņu, rokdarbu veikaliņos. Tālāk Rātslaukums, kuru kopš 1998.g.rotā strūklaka- studentu pārītis, kas zem lietussarga skūpstās. Rātsnams, šis jau ir trešais, iepriekšējie tika nopostīti ugunsgrēkos, tajā atrodas pilsētas dome, katru dienu 12, 18 un 21 skan zvanu spēle, ko atskaņo 18 Vācijā izgatavoti pulksteņi. Tepat ieraugam arī Tartu Pizas torni, šķībo māju, kurā atrodas mākslas muzejs. Mana topogrāfisma idiotisma pēc aizvedu visus pāri upei. Pa ceļam aplūkojām 1784.g.celtā Akmens tilta maketu, pašu tiltu 1941.un 44.gadā kaujās iznīcināja, šobrīd esošai Loka tilts ne tuvu neatgādina to skaistumu, ko attēlo makets. Pastaigājam pa Emajögi (Mātes upe) otru krastu un sapratuši, ka es neatpazīstu ciparus kartē, dodamies atpakaļ uz vecpilsētu. Kur mūs sagaida plikņu "Tēvs ar dēlu"skulptūra. Kā arī rakstnieku īru Oskara Vailda un igauņu Eduarda Vildes skulptūra, kurā attainota viņu saruna, interesanti, ka dzīvē viņi nav tikušies. Uzkāpjam kalnā, kur atrodas Zvaigžņu tornis, paveras fantastisks skats uz pilsētu, siltā vakarā to varētu baudīt un baudīt. Šķērsojot Velna tiltu nonākam pie Doma baznīcas pilsdrupām, iespaidīgas, tiesa daļa no tām ir saglabājusies. Tepat atrodas arī Upuru akmens, es to sauktu par akmeņu krāvumu, kura aliņveidīgās arkas tā tik vilina paložņāt. Piemineklis igauņu dzejniekam Kristjan Jaak Peterson, kas dzimis Rīgā, ar kājām gājis no Tartu uz Rīgu! Ja jau dzimis Rīgā tad pēc manas saprašanas pareizāk būtu Latviešu dzejnieks, kas dzīvoja Igaunijā. Apskatam arī Eņģeļa tiltu, iespaidīgi izskatās šie tilti, kas savieno Doma kalnu. Šaujampulvera pagrabā aizraujas elpa, ieraugot 12m augstos griestus, kas ir iekļauti Ginesa rekordos. Apskatam arī Tartu lepnumu Universitātes galveno ēku. Tālāk apmeklējam KGB cietuma kameras, pēc Karostā redzētā šeit šķiet pārāk sakopti, atjaunoti, daudz vēsturiska info. Iespaidīgs karcera manekens, apzinies ka lelle, bet sajūta, ka tulīt sāks kustēties. Tartu otra lielākā Igaunijas pilsēta, bet mājīguma, sakoptības sajūta nepamet ne mirkli. Ielās sastaptie studenti, piešķir izslavēto Tērbatas universitātes studentu pilsētas sajūtu. Šī pilsēta pievelk, man tajā noteikti gribētos atgriezties vasarā, lai Rātslaukumā izdzertu vietējā alus pudeli, lai satumstot uzkāptu kalnā un vienkārši lai paklīstu pa vecpilsētas ielām.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais