Satikt ziemeļbriedi jeb ātrā atgriešanās.
|
Laila Bergsone
|
Tieši sešus mēnešus pēc Norvēģijas 2014. gada brauciena, plānojot savu nākamās vasaras atvaļinājuma tūri, mums nepieciešamas vien desmit minūtes, lai nolemtu atkal atgriezties Norvēģijā. Un secinājums arī pēc šī brauciena - ka nepietiks arī ar Šo. Protams, nav man tādas pasaules apceļotāja pieredzes, bet tik daudzveidīgu dabu un pilnīgi atšķirīgu ainavu, iepazīstot vien vidus Norvēģiju - tas sajūsmina un domās liek atgriezties tur vēl un vēl. Ir jau pagājis pāris mēneši pēc brauciena un nolemju ar to dalīties. Varbūt kādam noder plānojot savu braucienu.
Brauciens tiek veidots un maršruts pārskatīts simtiem reižu. Ja pirmoreiz neko nezinājām par šo zemi, un pēc tā radās secinājumi, ka par daudz skriets, lai to apskatītu, tad šoreiz ir daudz vieglāk. Jau zinam ko gribam redzēt vēlreiz, un ko apskatīt no jauna. Ceļa plānošana ir vīra ziņā, manējā piedāvāt un atrast vietas, kur mēs vēlētos būt. Strīdu nav, un cik labi, ka ar otru var rēķināties kā ar sevi pašu. Plānojam ekonomisko braucienu, Ar nakšņošanām mašīnā (90%), ēdiena gatavošanu uz gāzes plītiņas no līdzpaņemtā (90%), un personīgo higiēnu sev nodrošināsim ar līdzi paņemto bļodu un ūdens kannu. Mūsu VW pasātiņš būs gan viesnīca gan restorāns . Desmit dienās plānojam vismaz vienreiz nakšņot kempingā ar kārtīgu dušu. Un galvenais - tikai nekādas steigas un stresu. Tas ir tik labi, ka nav jāskrien uz kādu izraudzītu nakšņošanas vietu, bet vari apstāties,kur vien sirds kāro, un palikt arī cik vien sirds kāro. Vienmēr jau nav ideālais variants, bet šāds ceļošanas veids patīk vislabāk. Būt tuvāk dabai, baudīt ko tā sniedz un smelties enerģiju "pāri pa malām". Un saprast, ka "ceļot" ir pamatīga atkarība. Neārstējama.
Tālāk pārāk neizplūdīšu sīkumos, vairāk foto ar to vietu aprakstu, ko apskatījām.
Ceļojums 12-26 jūlijs. Jau sākumā izpētam , ka plānojas auksts laiks ~10-14 grādi C, kas nu priekš mūsu jūlija ir auksti. Pilnas somas ar siltām drēbēm un aidā. Prāmis un Zviedrijas pārbrauciens pats par sevi saprotams. Norvēģija mūs sagaida ar vakaru un pamatīgu lietu.17.5 C, tas jau nu liekas pat pieņemami.
Rīts - atkal lietus Ir tikai 11.5 C, tā kā veram somas un meklējam pienācīgas drēbes. Salt un par velti samirkt jau nu negribas. Pirmais mūsu apmeklējums.
Jutulhogget kanjons
24 km garš, 240 m dziļš,150-500m plats. Iespaidīgi, vien žēl ka ir lietus un migla, un nevar pārāk tālu redzēt, toties nav cilvēku. Jūtamies kā skudriņas pret milzu dabas veidojumu. Pabraucam un pasoļojam augstāk gar malu. Man skatoties uz leju "reibst" vēders
Cik tālu plešas skats - baisi un reizē skaisti.
Tālāk pārbrauciens uz Gjendesheimu caur Langsua NP (iebraukšana 100 NOK). Saglabāt nacionālās vērtības jau nav grūti ar tādām platībām zemes, un tik mazu apdzīvojamību. Vietām tikai zemes ceļš, bet nu labāks nekā mūsu asfalts gan. Braucam un abiem nav vārdu. Baudam.
Gana braukts un ir nolemts iet kalnos. Nakšņojam pie Gjendesheimas stāvlaukumā(100 NOK), lai no rīta ar pirmo kuģīti dotos uz Memurubu(140 NOK )un tad garš pārgājiens pa (Āžu muguru) Besseggen kalnu. Lietus, vējš un migla mūs nespēj nobaidīt. Km rūk, izpaliek iespaidīgie dabas skati, viss ir savādāk kā redzēts bildēs, bet sajūtas- tās ir mūsu pašu. Tās nāk arī ar grūtiem brīžiem, sviedriem un galīgi slapjām drēbēm...un paldies mūsu kalnu apaviem. Bez tiem pa slapjajiem akmeņiem un klintīm nezinu kā būtu.
Mākoņi uz brīdi pašķiras, bet tikai uz brīdi..lai redzētu burvīgo Gjendes ezeru no augšas..Esam gandarīti, ka to izdarījām.
Vakarā nogurums, nav jau vairs tas treniņš...kas jaunībā
Nākamais rīts ar 5.5 C, atkal līst. Plānā mums Vermafossen, Kyllingbrua, Mardalfossen
59m augsts virs upes vienreizīgs akmens tilts, celts 10 gadus no 1913.g. Tālāk gar skaisto Eresfjordu uz Eikesdali un Mardalsfossen. Tiešām ļoti gleznaini.
Eiropas augstākais - 665m, brīvais kritiens 295m, var pieiet gluži klāt, bet mēs negājām, jo atkal lija, un pietika ar to pašu. Taka uz turieni 2 km ~ 45 min. Šogad ar ūdeņiem viņi īpaši bagāti.Tālāk uz Kristiansundu un Atlantijas ceļu.
Urrā, nākamais rīts ir bez lietus un ar saulīti 16.0 C
Izbraucam un izbaudam Atlantijas ceļu pilnībā līdz Budei, kaut gan tās skaistākās vietas ir salīdzinoši mazu ceļa gabaliņu
Nav vētras un izpaliek atkal cita rakstura piedzīvojumi, bet tiešām esam priecīgi par dienu bez lietus.
Gana esam atkal sēdējuši, vajag pakāpt kalnos un ceļš mums uz Troļlu baznīcu ~4 km kāpiens kalnā~4 stundas
Dažu minūšu gājiens pa alā nobrukušiem akmeņiem un var apskatīt ūdenskritumu kalna iekšienē. Sakarā, ka daudz ūdens arī viņš ir ļoti iespaidīgs. Man gan vīrs minēja, ka laikam jau tie akmeņu nobrukumi kalna iekšienē ir kaut kad radušies...?? Tiešām Norvēģijā drošība tiek pilnībā atstāta pašu rokās.
Ja nu troļļu baznica, kā tad bez slavenā troļļu ceļa.
To pieveicam īsi pirms tumsas iestāšanās. Bailīgi, bet forši, ka nav daudz transporta.Speciāli šo ceļu izbraucam pretējā virzienā (tas ir augšup) nekā iepriekšējo reizi. Nakšņojam turpat agšā, lai no rīta to vēlreiz no augšas apskatītu. Auksti gan 8.5C.
Pēc tam padzīvojušies pa Geirangeru nolemjam apskatīt arī Dalsnibbu - virsotni netālu no skaistās Geirangeras pilsētas.
Uzbrauciens ir 110 NOK bet ir to vērts....tur tālu tālu pavisam maziņs, kalnu skāvienā, lielais tūristu laineris fjordā pie Geirangeras. Beidzot esam arī satikuši lausku. Ezeri kalnos, kuru pakājēs pagājušo gadu ganījās aitas, ir ledū skauti.
Ja jau ledi, tad der arī ledāji. Mums plāniņš uz Nigardsbreen ledāju. Pirms tam gan izbraucot veco ceļu "Gamle Strynefjellsveg" (iesaku nenožēlosiet) Neviena bilde to nevar patiesi parādīt- tas nu ir fakts.
Samaksājot 40 NOK piebraucam pavisam tuvu. Vien viegls gājiens pa akmeņiem~40 min. un esam klāt. Par to, ka tas tiešām samazinās, vēsta akmeņu vidū palikušais tilts. Pieejam , cik ļauj ķēdes, bet, ja nu kas bruks, tāpat nekur nespruksim...Varēja jau arī ar sniega kurpēm iet uz ledāja, ko neizmantojām. Vai nu sniegs mums trūka...
Kā jums šķiet, cik šis lielākais sniega biezums ceļa malās bij sastopams?? Dažviet bija pat 3.5 C, apledojuši ceļi. Mierīgi, it kā nebūtu jūlijs, trenējas slēpotāji pa īstu sniegu. Nav brīnums. ka norvēģiem tik labi padodas šis sports. Stūrējam uz Vosu.
Šis objekts gan bij grūti atrodams. Beidzot palīdzēja tūristu informācijas punkta apmeklējums.
Esam ceļā uz Rondanes parku, ko attālināti jau manījām pa lielu gabalu. Taču pa ceļam ir
jāpiestāj aplūkot arī skaistulis Voringfoossen ūdenskritums. 145 m brīvais kritiens ar skaistu skatu. Bija iespēja arī doties tam tuvāk pa taku, kuru diemžēl bijām pabraukuši garām. Nolēmām atpakaļ nebraukt. Tāpat jau tuvojas vakars.
Rondanes NP. 10.5 C no rīta, bet ir saulīte. Nu gan esam nolēmuši izlocīt kājas un atkal doties pārgājienā. Izvēlamies maršrutu ~4-6 stunas gājienam. Laiks dievīgs, nav ne karsti ne auksti. Darba dienā arī gājēju nav sevišķi daudz. Vispār norvēģu ģimenēm ir populāri vairāku dienu gājieni pa kalniem. Un ar pavisam maziem bērniem...
Baltām sūnām rotājas kalni un pļavas.Ja es būtu māksliniece... , bet diemžēl...nēesmu. Palīdz tikai foto.
Joprojām bieži atceros šo apbrīnojamo vietu, tāpat kā daudzas citas, kur braucot mijas tik atšķirīgas ainavas, ka liekas, kā tik krasi un ātri viss var mainīties.
Stūrējam uz pēdējo pieturvietu mūsu plānā - Gutulias NP
Bez steigas, saprotot, ka tas jau ir ceļš uz māju pusi, manī nerimstoši urd viena vienīga vēlēšanās - "satikt kaut vienu ziemeļbriedi".
Iztakojot pēdējo maršrutu Gutulias rezervātā bez cerībām griežmies uz zviedru pusi. Urrā - mūs sagaida jauka satikšanās.
Vairākas mātes ar saviem teliņiem droši soļo pa ceļu mums tieši pretī.. Ak tu gan man bij raizes, ka nevarēju ātrumā atrast fotoaparātu...
Un šis skaistulis mūs patiesi cienīgi pavadīja klanot un locot savu krāšņo ragu rotu ( tikko iebraucot Zviedrijā).
Kopā ~ 4440km