Baldones skaistums un posts
|
Weekends-idejas tavām brīvdienām
|
Baldone atrodas tikai 30 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Ir vērts turp doties, ja ir vēlēšanās brīvdienā izkustēties no mājas. Ērta sabiedriskā transporta satiksme nogādās jūs pilsētā 30-45 minūšu laikā. Mēs bijām paši ar savu auto un tas deva iespēju aplūkot arī ceļu caur Ķekavu.
Jau no seniem laikiem Baldone pazīstama kā izcila kūrortpilsēta ar savdabīgu dabu. Baldones kalni, Baldones dūņas, sēravots, cīņu vietas, pieminekļi, observatorija, parks un daudz kas cits liek jūsmot par šo vietu. Ja apceļo Rīgas rajonu, tad noteikti jāiegriežas Baldonē! Baldone ir radīta tūrismam un aktīvai atpūtai. Mēs varam teikt, ka tā ir pievilcīga arī ziemā. Novada apkārtnē sastopami vairāki ezeri un septiņi iespaidīgi kalni. Augstākie ir Riekstu un Morisona kalns (85 m un 82 m virs jūras līmeņa). Divi Baldones kalni ir moderni slēpošanas un snovošanas centri ar vairāk kā 10 dažāda līmeņa nobraucieniem (līdz 350m). Gleznainā meža ainavā pie Riekstu kalna atrodas Lilijas ezers. Uzskata, ka šim ezeram nav dibena. Netālu atrodas arī Observatorija un Mercendarbes pils. Lielākā dabas bagātība ir Baldones sēravoti un dūņas, kuru ārstnieciskās īpašības pazīstamas jau no 15.g.s.. Pilsētas apkārtnē ir sastopami vairāki aizsargājami, kultūrvēsturiski objekti. Baldones sēravota un dūņu ārstnieciskās īpašības pazīstamas jau no 15.g.s..
Baldonieši var lepoties, ka pirms vairāk kā 2 gadsimtiem te radies un attīstījies pirmais balneoloģiskais kūrorts Baltijā. Visi priecātos, ja Baldone reiz atgūtu savu reputāciju kā sakārtots ārstniecības kūrorts. Latvijas vecākais balneoloģiskais kūrorts izveidots 1795. g. pateicoties Baldones apkārtnes labvēlīgam klimatam un bagātīgiem sērūdeņu krājumiem, kas izmantoti jau no 15. gs. Sanatorijas galvenais vannu komplekss celts 1838. g. Ap sapostītām sanatorijas ēkām un Ķekaviņas upīti plešas no 1818. g. veidots parks ar vairākiem skulpturāliem mākslas darbiem. Ķekaviņas labajā krastā Ceriņu parks ar tēlnieka T. Muzikanta skulptūrām.
Agrāk uz Baldones sanatoriju ārstēties vai atpūsties ieradās cilvēki no visas bijušās Padomju Savienības. Tagad Baldones pašā centrā par šo laiku liecina tikai grausti. Senais Baldones goda simbols jau daudzus gadus izskatās pēc spoku pilsētas. Tomer Baldone ir sen pazīstama ar saviem ārstnieciskajiem sēravotiem. Tie minēti jau 15. gadsimta vēstures liecībās. Pirmo vannu māju sēravotu tuvumā uzcēla 18. gadsimta beigās. Vēlāk gan Baldones kūrortu aizēnoja Ķemeru sanatorija, tomēr tas joprojām bija populārs padomju laikos. Sanatoriju slēdza pēc neatkarības atgūšanas, bet tās bijušo spožumu atceras vecākie Baldones iedzīvotāji. Arī mēs parunājām ar kādu kundzi, kas kopā ar savu mazmeitiņu parkā baroja pīles un viņa pastāstīja, ka sanatorija un Baldones dūņas bija brīnišķīgas, agrāk uz šejieni braukuši ārstēties un atpūsties no visām valstīm. Esot bijusi cilvēku jūra.
Tomēr Baldones iedzīvotāji cer, ka beidzot sāksies sanatorijas atjaunošanas darbi, jo sanatoriju ir nopircis jauns īpašnieks ar mērķi to atjaunot. Bet kamēr tas nav noticis Baldonei ir ko likt vietā. Baldone ir daļa no pierīgas „zaļajām plaušām”, kas ceļotāju pārsteidz ar gleznainām dabas ainavām un Baldonē ir pat vieta, kur cilvēks var tikties ar kosmosu. Nevar noliegt Riekstukalna observatorijas devumu Baldones vārda atpazīstamībā. Tur 1966. gadā uzstādīts Šmita sistēmas teleskops, kas ir 7. lielākais šāda tipa teleskops Eiropā, un viena no mazajām Saules sistēmas planētām ir nosaukta Baldones vārdā. Turklāt tā ir pirmā planēta, kura atklāta tieši Latvijā un ar šo teleskopu.
Arī Riekstukalns pazīstams ar plašu ziemas prieku baudīšanas spektru. Tas, ārpus Rīgas, ir tuvākā ziemas atpūtas vieta rīdziniekiem. Pagaidām daba mūs nelutina ar sniegu, bet gan jau būs arī tas!
Mēs apskatījām Mercendarbes muižu, kas ir tikai nedaudz ārpus Baldones. Krāšņa simtgadīgu liepu aleja ved uz Mercendarbes muižu, kas rakstos minēta jau kopš 17.gs. Tās saimnieki un laiki ir mainījušies, bet Mercendarbes muižas vēsturiskais izskats un šarms ir saglabājies. Šīs ēkas lepnums - 18.gs. rokoko stila ozolkoka ārdurvju vērtnes - ir kļuvis par augstvērtīgu vēstures mantojumu un valsts nozīmes kultūras pieminekli. Visur ir pieejami apraksti par vēsturiskajiem apskates objektiem un mēs uzzinājām, ka Mercendarbes muiža ir pieejama apskatei, ekskursiju piesakot iepriekš.
Pašā Baldones centrā lepni izslējusies Baldones evaņģēliski luteriskā baznīca. Baznīca celta 1824. gadā un iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Pie baznīcas iestādīta svētbirzs.
Kopš 1901.g. beigām, sena parka ieskauta un šobrīd renovēta, Baldoni rotā Baltā pils - Baltijas virsmežziņa Mickeviča medību pils, kas laika gaitā bijusi gan I Pasaules kara hospitālis, gan sanatorija, gan kolhoza kopmītnes. 1985.gada 15.oktobrī tika atklāta Baldones mūzikas skola, kas pilī darbojas arī šodien.
Un visbeidzot noteikti jāpastāsta par avotu "Ķirzaciņa". Sēravota brīnumainās spējas dziedēt slimības uz Baldoni gadsmitu gaitā atvedušas tūkstošiem sirgstošo. Vēsturiskos dokumentos atrastas liecības, ka jau 15. gs. pie Baldones sēravota atpūtās un ārstējās Livonijas ordeņa mestrs un Rīgas augstmaņi, dēvējot to par “Jaunības avotu”. Arī mūsdienās ikvienam Baldones iedzīvotājam un viesim ir iespēja apmeklēt un nogaršot sērūdeni. Virs avota “Ķirzaciņa”, kas dabiski iztek zemes virspusē, ir uzcelts paviljons, bet senāk to rotājusi arī ķirzaciņas skulptūra. Šis vēsturiskais objekts ir iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Baldones sēravoti plūst cauri vietām, kur saskaras ar kūdru un ģipsi saturošiem iežiem, tie ir bagāti ar sērūdeņradi un ogļskābi. To sākums meklējams tajos pašos ģipša slāņos, kuros sākas Ķemeru pazīstamie avoti. Avota ūdens ir bezkrāsains, dzidrs, ar rūgtenu piegaršu un stipru, olām raksturīgu smaržu. Sērūdens izmantots peldēm, dzeršanai, skalošanai, inhalācijām un ārstnieciskās fizkultūras nodarbībām baseinā. Sērūdens vannas nozīmēja cilvēkiem ar nervu sistēmas un sirds-asinsvadu, ādas, ginekoloģiskajām u.c. saslimšanām, bet kuņģa un zarnu slimniekiem izrakstīja lietot iekšķīgi.
Mēs nogaršojām Ceriņu parka dziedniecisko minerālūdeni, nomazgājām tajā rokas un seju. Mēs redzējām, ka kāda sieviete iepildīja pudelē vērtīgo ūdeni un paņēma to līdzi uz mājām kā ārstniecības līdzekli.
Parks pie sanatorijas izveidots 1985. gadā. 1935. gada 7. septembrī slaveno Baldones kūrortu un sēravotu apmeklēja tā laika Latvijas valsts Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Savas viesošanās laikā Baldonē, uzkalniņā pie ozola, K. Ulmanis uzrunāja tautu. Ozols tur aug vēl šodien un pie tā atrodas kāpnītes ar piemiņas akmeni. Piemiņas vieta atrodas Baldones sanatorijas parkā, Ķekaviņas upītes labajā krastā.
Staigājot pa Ceriņu parku, var tikai iedomāties, kā šī teritorija izskatījusies kūrorta aizsākumos un mainījusies laika gaitā, kādi cilvēki šeit senāk staigājuši un kādi bijuši viņu sarunu temati. Stāsta, ka parks bija iemīļota satikšanās vieta, dzīve te kūsāja. Astoņas reizes dienā pie avota nākuši kūrorta viesi un, kā izrakstījis ārsts, izdzēruši glāzi sērūdens, devušies tālāk garākā pastaigā. Savulaik parku rotāja trīs skulptūras – "Vāverīte", "Ķirzaciņa" un "Māra". Tās nolemts atjaunot. Pagājušajā gadā Baldonē sāka vēsturiskās sanatorijas parka rekonstrukciju. Kā pirmā atdzimusi 1938. gadā uzstādītā tēlnieka Voldemāra Jākobsona ''Māras'' (tautā dēvētu arī par Mildiņu) skulptūra. Atjaunoto ''Māras'' skulptūru veidojis tēlnieks Valts Barkāns no Iecavas novadā atrasta akmens. Parka rekonstrukciju plānots pabeigt 2017. gadā. Tad arī tiks atjaunota sērūdens ņemšanas vieta pie Māras skulptūras. Jau tagad var to redzēt un mēs patiesi bijām pārsteigti un priecīgi par Baldones attīstību, skaistumu un cerībām. Mājup paņēmām gabaliņu no Baldones sapņa un tās postu gara acīm redzējām drīz izgaistam.
Weekends-idejas tavām brīvdienām
foto - Andris.G
