Burtnieka pasaule
|
Weekends-idejas tavām brīvdienām
|
Ja kāds vēlas apskatīt Latvijas nepieradinātās vietas, tam jādodas uz Burtniekiem. Tur jūtama gan gadsimtu senā elpa, gan dabas savdabīgais skaistums. Sena tautas teika vēsta, ka "sensenos laikos Burtnieku ezera krastos bijusi pils. Ļaudis dzīvojuši mierā un laimē. Kādā dienā pili apsēduši svešnieki un pils nogrimusi. Skaidrā laikā pils atspoguļojoties ezera dibinā un esot skaidri redzama".
Patiesi Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā. Burtnieku pilsdrupas atrodas 19. gadsimta sākumā izveidotajā Burtnieku parkā bijušās Burtnieku pilsmuižas kungu mājas priekšā. 19. gadsimta vidū parkā iekļāva arī kādreizējos pils aizsardzības grāvjus ar dīķiem.
Senās teikas par viedajiem ļaudīm un grimušo pili zem lidojoša ezera iedvesmoja arī Andreju Pumpuru radīt nacionālo eposu "Lāčplēsis". Tajā Burtnieki tēloti kā baltu garīgais centrs, vieta, kurp Lāčplēsim jādodas smelties senču gudrības:
"Izrīkots šādi ceļā tu dosies
Uz mūsu slaveno Burtnieku pili
Pie mana agrākā jaunības drauga
Vecaja kuniga Burtnieku pilī.
Sveicini viņu, sacīdams viņam,
Ka esi vecaja Lielvārda mantnieks,
No tēva sūtīts še mācīties ziņas
Slaveno Burtnieku gudrības skolā.
Laipnīgi Burtnieks vecajā pilī
Tad tevi uzņems un izrādīs arī,
Kur šķirstos glabājas svētajie burti,
Dodami ziņas par likteni tumšo.
Svētajie burti tikumus māca
Un stāsta teikas par austruma zemi,
Un apdzied latviešu varoņus dziesmās,
Dievības, ticības dziļumus atklāj.
Visas šās ziņas un vēl daudz citas,
Tur būdams, mācīsies septiņos gados".
(Andrejs Pumpurs)
Lūk, kāda brīnumu un svētuma pilna vieta ir Burtnieki! Tā ir vesela teiku pasaule! Arī daba tur ir savādāka un noslēpumainas nojautas pilna.
Burtnieku ezera palieņu pļavas ir dabas liegums 432 ha platībā, kas izveidots 2004.gadā. Lieguma izveidošanas galvenais mērķis ir saglabāt pēdējās atklātās pļavas Burtnieku ezera krastā un tajās dzīvojošās retās putnu sugas. Palieņu pļavas ir vienas no apdraudētākajām pasaulē. Auglīgās zemes dēļ tās apdraud gan nosusināšana un intensīva lauksaimniecība, gan grūtās apsaimniekošanas un nepieejamības dēļ pamešana un aizaugšana. Dabas lieguma nozīmību apstiprina fakts, ka tas ir iekļauts Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.
Burtnieks (ezers) ir viens no lielākajiem Latvijas ezeriem, tā ir iecienīta atpūtas un makšķerēšanas vieta. Ezers ir vairāk nekā 13 km garš un maksimāli 5,5 km plats. Interesanti, ka Burtniekā ietek daudzas upes, bet iztek tikai viena – Ziemeļvidzemes skaistule Salaca.
Ideāla vieta izzinošai atpūtai dabā visai ģimenei ir Vīsraga 2,7 km garā dabas taka. Šī kultūrvēstures izziņas taka sākas pie Burtnieku muižas parka vārtiem, stāsta par Burtnieku muižas un parka vēsturi, un ved līdz putnu vērošanas tornim Burtnieku ezera palieņu pļavā. Takas garums nav liels – kopā nedaudz vairāk kā divi kilometri. Speciāli veidoti stendi ļaus iemācīties pazīt gan palieņu pļavās un ezerā dzīvojošos putnus, gan dabas procesu norises pārplūstošajā Ēķinupes palienē.
Burtnieku pagastā 1,2 km no Burtnieku baznīcas, 150 m no Dambjiem lauka malas krūmājā pie Mieļu mājām nelielā gravā, tāpēc nav redzams no ceļa, aug milzīgs ozols. Dambju ozols ir sestais lielākais Latvijā (apkārtmērs 8.6 m, sakņu apkārtmērs 20 m). Koks aug nogāzē, kur atsedzas neparasti milzīgs sakņu kakls. Tik lielu ozolu patiesi nebijām redzējuši. Ne velti to aptvert nemaz tik vienkārši nevar un vajadzīga lielāka cilvēku grupa, lai to apkamptu un samīļotu.
Un visbeidzot - unikāla, šķiet, Burtnieku luterāņu baznīca. 13.gs. beigās celtā, Livonijas kara laikā nopostītā un 17.gs. atjaunotā un pārbūvētā luterāņu baznīca meklējama Burtnieku ezera austrumu krastā.
Netālu no baznīcas atrodas Burtnieku vecie kapi, kuru nosaukums visnotaļ atbilst tur redzētajam, jo vietām tie ir pamatīgi aizauguši. Šī savvaļas nekārtība liekas ļoti mierpilna un apveltīta ar savu burvību. Un šo sajūtu var atrast tikai vietās, kuras lielākas sabiedrības acīs jau sen kā aizmirstas.
Burtnieku baznīca ir viens no vēlīnās gotikas un baroka paraugiem. Savukārt Burtnieku draudze pieder pie vecākajām draudzēm Vidzemē. Mūra baznīca uzcelta laikā no 1283. līdz 1287. gadam un veltīta Svētajai Marijai. Laika gaitā baznīca, kā jau lielākā daļa, Latvijas kultūras mantojuma, cietusi, un pārcietusi arī ugunsgrēku. Padomju laika 60. gados baznīca bijusi atsavināta, stāvējusi tukša un tikusi demolēta, savukārt 1988. gadā lietas sākušas atkal uzlaboties, jo baznīca nonākusi draudzes aizgādībā un jau drīz uzsākti atjaunošanas darbi. Maza ticīgo kopiena mācītāja Gunta Kalmes vadībā atjaunoja draudzi un pārņēma baznīcu, kļūstot par pirmo atjaunoto draudzi Padomju savienībā, kurai sekoja daudz citu. Tas notika 1988. gadā, divus gadus pirms krita Padomju okupācija un Latvija atkal tapa brīva. Kopš 1992. gada baznīca ir draudzes īpašums. 2012.gadā ar altāra iesvētīšanu, ko veica Burtnieku ev. lut. draudzes mācītājs Aldis Kalcenavs, LELB arhibīskaps Jānis Vanags un Valmieras prāvesta iecirkņa prāvests Arnis Bušs, tika oficiāli pabeigts altāra restaurācijas četru gadu process. Mākslinieks Andris Začests 2007. gadā izgatavoja trīs jaunas altārgleznu kopijas. Burtnieku baznīcas altāri oriģinālizpildījumā savulaik greznojušas Pētera Pāvila Rubensa (1577 — 1640) gleznas Krustā sišana 1863. gadā baltvācu mākslinieka Karla Augusta Portena darināta lielāka izmēra kopija (centrā), kā arī divu nezināmu autoru darbi — Svētais vakarēdiens (apakšējā) un Augšāmcelšanās (augšējā).
Blakus baznīcai atrodas Burtnieku mācītājmuiža - celta 18.gs. otrajā pusē un 20.gs. deviņdesmitajos gados atjaunota. Ar augstu māksliniecisko izpildījumu izceļas galvenās ieejas durvis (ap 1820.g.). Pie Burtnieku baznīcas 1934. gadā tika ierīkota Varoņu birzs. 1937. gada 15. augustā tur atklāja Nikolaja Maulica darināto pieminekli, kas veltīts 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Burtnieku draudzes dēliem.
Weekends-idejas tavām brīvdienām
foto - Andris.G
