Īrijas mīts un realitāte

  • 2 min lasīšanai
Īrija ir viena no interesantākajām valstīm ES. Tā sevī slēpj tik daudz noslēpumu un sajūtu. Iepazīstoties ar nostāstiem par Īrijas rūķiem un viņu apslēptiem zelta podiem, rodas nepārvarama vēlme šo zemu apskatīt. Īrijas daba un laikapstākļi sniedz veldzi laikā, kad Latvijā no karstuma nav kur dēties (vēlams dodoties pa Īriju paņemt līdzi lietusmēteļus). Taču galvenais dzinulis man bija draugi, kuri tur dzīvo un var kaut ko par šo valsti pastāstīt. Savu ceļojumu uz Īriju sāku 2004. gada augustā ar AirBaltic lidmašīnu. Pie lidostas sagaidīja draugi ar noīrētu takstobusu mūsu daudzajām, daudzajām somām. Tā kā ielidojām naktī, tad valsts apceļošanu atlikām uz nākošo dienu. Pirmais ko jāizdara ierodoties kādā valstī - ir jāiepazīstas ar tās galvaspilsētu. Tas ir kā goda izrādīšana saimniekiem. Tā nu mēs pirmo dienu pavadījām Dublinas centrā un aplūkojām tās ievērojamākās vietas: Guinness alusdarītavas muzeju, Trinatri koledžu, pieminekļus, pasaulē augstāko pieminekli-"spici", kas atrodas uz O`Konelstrītas un kā gan bez Šopingcentriem. Otrais ceļojums bija uz Dublinas tuvumā esošo kalnu. Brokastis, enerģijas dzēriens un ceļojums var sākties. Jau no pirmās dienas mūsu somās bija lietusmēteļi, jo laikapstākļi ir neprognozējami te sāk līt un tad pēkšņi tas pāriet un uzspīd saulīte. Kalns bija lēzens, tāpēc uzkāpšana tajā bija ilga un nogurdinoša. Apmēram kalna vidusdaļā no galvenā ceļa atzarojās kāds cits ceļš, pa kuru ejot nonācām Dzīvnieku patversmē. Tur varēja apskatīt pamestus, noklīdušus, kā arī uz laiku atstātus dzīvniekus (kamēr saimnieki ir prom). Tur bija no vismazākajiem (piem.: pundurtrusīšiem) līdz pat lielākiem dzīvniekiem (piem.: zirgiem). Kad beidzot nonācām kalna virsotnē, skatam pavērās visa Dublina un tās rajoni. Ja vēlaties redzēt īru melngalvainās aitas, tad tās jums jāmeklēt tieši šajos kalnos, jo visā čeļojuma laikā pa Austrumīriju mēs tās vairs neredzējām. Trešajā dienā nolēmām iekarot vēl vienu kalnu. Šoreiz tas bija Krusta kalns pilsētā Bray, tās virsotnē bija liels krusts. Šis kalns bija stāvs, tāpēc uzkāpšana tajā prasīja mazāk laika, toties daudz lielāku piepūli. Pirms kāpšanas tajā noder kādu brīdi pasēdēt kalna pakājē esošajā akmeņainajā liedegā un pasmelties spēku no spēcīgā jūras vēja. Pēc šo divu kalnu iekarošanas jums noteikti gribēsies kaut ko vieglāk aizsniedzamu. Tāpēc nākošajā dienā ar Dublinas autobusu devāmies uz pilsētu Hofta, kur var apskatīt mazus zvejas kuģīšus un lielu Jahtu klubu. Dabas un putnu pētniekiem lieti noderēs brauciens uz salu - Īrijas acs. Taču lai tur nokļūtu būs jāpārvar ļoti, ļoti spēcīgs vējš, tāpēc noteikti bruņojieties vējjakās ar kapucēm. Dvēseles mieru un ceļojuma harmoniju mums sniedza pastaiga gar Hoftas klinšaino piekrasti. Taciņa veda tuvu pie kraujas malas, tāpēc ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Par to liecināja arī uzraksti "Warning dangerous cliffs". Burvīgi skati, elpu aizraujošs vēja un saules sajaukums, atsaucīgi vietējie iedzīvotāji mūs pavadīja visu Īrijas apceļošanas laiku. Pat šur tur dzirdējām latviešu valodu, jo Īrijā ir ļoti daudz latviešu. Pilna sauja īru jūras izskalotu gliemežvāku un piepildīta sirds ar Īrijas kalnainajiem apveidiem sniedz gandarījumu par braucienu un es neko nenožēloju... tikai rūķus nekur nemanījām un uz Latviju atvedām vien rūķus kā suvenīrus par liecību tam, ka paši īri tic šiem nostāstiem. Un kāpēc gan ne? Mēs taču ticam, ka papardes zied!? Pirms došanās prom finālam mēs izvēlējāmies vakaru pavadīt Dublinas naktsklubā, kurā pašas dancojām un baudījām īru deju burvību. Pat atceļā uz mājām ausīs skanēja dejotāju soļu ritms, bet prātā zibēja doma: kā var tik ātri un augstu pacelt taisnu kāju; un rokas gar sāniem, ne tā kā pie mums - sānos. Bet tā jau bija Īrija un es noteikti tur vēl atgriezīšos!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais