Atgriešanās pēc 5 gadiem Tatru alās Polijā.

  • 1 min lasīšanai

Braucam skatīties kādi ir kalni rudenī. Tāpēc pēc 5 gadiem atgriezāmies Tatru kalnos, jo tie ir tuvākie un lētākie. Šo reiz mūsu mērķis ir apskatīt vēl neredzētās alas un arī jau redzētās.

Kiry, Dolina Koscieliska. Novietojam mašīnu stāvvietā uz visu dienu 10 zl, nekas nav mainījies. Nopērkot ieejas biļetes parkā, pieaugušajiem 5 zl, bet bērniem, skolēniem 2,50 zl.

Nonākam līdz pirmai norādei uz alu, kura ir 500 m gara, bet šeit jāmaksā jau 4 zl no cilvēka neatkarīgi no vecuma. Uz alu ceļš ved kalnā augšā aptuveni 25 min gājienā. Ala ir apgaismota. Reizēm alas ejas ir šauras, reizēm jāiet, kā bērni teica, kā zosīm . Šeit var nosmērēt arī drēbes. Iziet alu prasa aptuveni 25 min. Alā temperatūra +6, arā arī bija tikpat . No alas uz galveno ceļu ved ļoti glaunas trepes. Kāpjot lejā var baudīt kalna burvību.

Turpinām ceļu uz nākošo alu, kura ir uz dzeltenās takas jeb uz Puķu alu. Visas takas garums ir aptuveni 55 min. Taka iet caur klintīm, mums atmiņā atsauca Slovākijas paradīzi, kāpienus pa upi. Abās pusēs klintis, saule neiespīd, jūtams rudens. Nonākot līdz alai sagaida trepes ar uzrakstu ceļš vienā virzienā . Tākā rudens trepes ir slidenas, kapjam augšā. Šeit ir divi ceļi, viens pa alas iekšpusi, obligāti vajag savu apgaismojumu, lukturīti, jo savādāk neko neredz. Lai izietu cauri alai jāturās pie ķēdēm. Uzvilkuši cimdus, uzlikuši lukturīšus iekarojam alu.

Otrs ceļš ved apkārt alai pa klints ārpusi, cik redzēju, tad arī jāturās pie ķēdēm. Izejot no alas uz leju ved labs skaists ceļš. Nosākuma caur mežu, tad pa pļavu un uz galvenās takas atpakaļ.

Beidzot esam nonākuši, pie mums zināmām alām, kuras arī šoreiz apmeklējam.

Visi, kas grib apmeklēt alas, neaizmirsties lukturīti.

Oktobra beigās cilvēku ir maz, tāpēc varējām baudīt alas skaistumu vieni, nevienu netraucēti.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais