Divu dienu velobrauciens pa Bauskas pusi
|
zane grava
|
Kad līdz brauciena datumam vairs palikušas dienas, jau nedēļu iepriekš sākas potenciālo braucēju atbirums - darbi, nedarbi, laikapstākļi...es esmu nobriedusi braukt, un štukoju dažādus variantus, lai šis brauciens tomēr notiktu, jo ir sarunātas ekskursijas, degustācijas, nakšņošanas utt...un, galu galā pašai ļoooooooti gribas izbraukt ar velo pie dabas!Sarakstos ar Regīnu un izštukojam, ka brauksim uz Bausku ar viņas mašīnīti...sākas plānošana-kā iedabūt divus velo viņas mazajā auto, bet pēc izmēriem un tīri tehniski vajadzētu iedabūt tos iekšā! Bet pārbaudīšanu atstājam uz izbraukšanas dienas rītu...kā būs tā būs-jauks ārā tik, cik vajadzēs!
24.oktobra rīts... jau pirms modinātāja esmu augšā, laikam mans ķermenis un smadzenes ir sagatavojušās baudīt rudeni uz velo, ka vairs nespēj gulēt horizontālā līmenī!
Sagaidu Regīnu pie Latvijas keramikas, lieko auto riteni ieripinām nomas telpās. Normunds palīdz ar velo izjaukšanu un ielādi...viss čikiniekā, kā teiktu jaunā paaudze! Izbraucam pirms 8:00 uz Bausku.
Bauskā esam 8:40. Mašīnu atstājam Velosētas pagalmā un sazvanamies ar Juri, kurš arī neesot braucis ar autobusu, bet ar velo no Iecavas. Ejam iepirkties, iepriekš nedaudz apspriežoties, ko un kā pirksim, ko vakarā gatavosim. Kopējās pārtikas izmaksas: 10 EUR (pārtikas krājumi 4 cilvēkiem).
Dodamies pa gājēju tiltiņu pāri Mūsai Bauskas alusdarītavas virzienā. Tur mums tikšanās paredzēta 10:00. Arī Sandis ierodas minūte minūtē-atminās no Iecavas.
Aelita mūs sagaida, pieslēdzam velo un dodamies ekskursijā pa alusdarītavu. Visupirms mēs nonākam zālītē, kurā notiks degustācija...stāsts par alus tapināšanu, galvenajiem ingredientiem (apiņiem, iesalu,ūdeni un raugu), meistariem, īpašniekiem, alus pudelēm un traukiem, kuros alu iepilda, dažādajām etiķetēm un produktiem, kas arī ražoti Bauskas alusdarītavā.
Apskatām alus darītavas godalgas, apbalvojumus, saņemtos sertifikātus. Arī oriģināli atstāto grīdu telpā, kur agrāk degustēja alu...sēdējām uz krēsliem, kas vēl no tiem laikiem...un tad gājām baudīt un degustēt alus dažādās šķirnes.
Sākām ar saldākajiem un negrādīgajiem dzērieniem -iesala dzērienu "Porteri", "Veselību", "Kvasu", tad viegla pāreja uz stiprākajiem - "Bauskas gaišais Senču", "Bauskas gaišais speciālais", "Meistara alus gaišais", " Bauskas alus nefiltrēts", "Bauskas tumšais speciālais", "Bauskas tumšais Premium".
Kā mēs degustējām? Kā visi...no katra dzēriena glāzē tiek ielieti 3 cm (ja negribam putas, tad straujāk, ja gribam putas, tad lēnām un glāzi turot slīpi). Klāt bija trīs veidu uzkodas jeb angliski vienkāršoti snacks...mazsālīti cepumiņi, cepumiņi ar sieru... tad devāmies ekskursijā pa telpām.
Tā eksursija pēc 1,5 stundām tuvojās biegām, bet mēs tādi enerģiskāki devāmies savā plānotajā braucienā pa Bauskas pusi.
Apskatījām Mūsas trasi jeb sporta kompleksu "Mūsa", kura aizsākumi meklējami 1978.gadā. Apskatām trasi, kas izskatās diezgan pamesta, paslēpņojam, iekožam kādu kārumu, ko Jurim līdzi sadevusi sieviņa...un tad turpinām braukt gar Mūsas krastu...tikai mājās, pētot karti, sapratu, kāpēc mūs tik ļoti vilka uz to pusi - tur bija apdzīvota vieta ar nosaukumu Pīrāgi. Jā, kas tad kārtīgam latvietim iet pie dūšas baudot alu!?
Jā, jau mašīnā kāpjot atcerējos, ka esmu aizmirsusi paņemt līdzi karti, bet Bauskā info centrs vēl bija slēgts. Braukšanai bez kartes ir savas priekšrocības - ir veselīgi un pat vajadzīgi apmaldīties, pakontaktēties ar vietējiem un nobraukt liekus, nē, neplānotus kilometrus
Tad nu kaut kādā brīdī tomēr esam pāri Mūsai...jā, braucām atpakaļ, jo nākamais tilts pār Mūsas upi ir tikai Lietuvas teritorijā!
Veiksmīgi nonākuši Mūsas otrā krastā, dodamies virzienā uz Cerauksti, bet līdz tai neaizbraucot..nolemjam paēst Rožmalās. Izstaigājam Ribbes vējdzirnavas, kas celtas no 1867.-1869.gadam, iepazīstamies ar ekspozīciju "Grauda ceļš"- lauksaimniecības attīstība laika griežos, kā tika apstrādāta zeme, kā novāca ražu, kā pārstrādāja...kā tapa maize!
Te var pieteikties ekskursijām: http://www.rozmalas.lv/lv/ribbes-dzirnavas
Tālāk dodamies Brunavas virzienā, vēl pirms tās gribam atrast Aužeļu pilskalnu, un Brunavas muižu...
Ripinot pa ceļu, pamanām uzrakstu "viesu nams PILSKALNI". Nolemjam iebraukt, jo pēc atmiņas atceros, ka Aužeļu pilskalns kartē bija mazliet pirms Brunavas, un nosaukums liecina, ka "gan jau saimnieki zinās"!
Piebraucam pie netipiskas koka ēkas, īstenībā uzreiz nodomāju, diez kā tur iekšā izskatās, jo māja atgādināja kādu ēku, kas sen jaunībā redzēta kādā šausmu filmā...es pat iedomājos, ka te riktīgi labi kādu spoku pasākumu uzrīkot, bet tas noteikti nākamās nedēļas Halloween Karaokes rīkošanas iespaidā..un tikai!
Saimnieks ar trim jauniešiem cītīgi strādāja pie mājas uzkopšanas, krāsošanas darbiem. Pats ģērbies baltā kreklā, atrotītām piedurknēm...un uz mūsu jautājumu sākumā atbildēja tā vienaldzīgi, negribīgi...kad redzēja, ka mēs dodamies norādītajā virzienā, tad tik nopakaļus noteica: tad tik uzkāpiet līdz pašai augšai!
Izstaigājuši pļavu pie pirtiņas un, meklējot kā tikt ērtāk lejā pa gravu, attopamies jau lejā...1998.gada pilskalna apraksts galīgi nekam neder-tagad pilskalnu vairs veido trīsstūra zemesrags starp Mēmeli un izbijuša strautiņa grava, un noaugusi ar kokiem ir ne tikai pret Mēmeli vērstā kalna nogāze...ja te roku pieliktu saimnieki un sakoptu, tad droši arī skats no kalna pavērstos plašāks, un arī uz upes pusi.
Iepriekš kalnu apkopuši viesu nama saimnieki, bet tad uzradušies citi, kas te vairs neko nav ļāvuši aiztikt...tad nu paslaik neaiztiek neviens-aizaudzis pamatīgi. Kalna galā vēl jāņuguņu masts un mučele...
Atgriežamies pie viesu nama saimnieka, jo te atstājām savus riteņus. Tagad viņš runīgāks, pastāsta, ka šo vietu pārveidos par pansionātu, cilvēkiem būs pieejams arī savs stūrītis zemes, kur pašeptēties...tā runājot, vārds pa vārdam un mēs jau tikām aicināti arī apskatīt...izstaigājām...smaržo pēc koka. Te noteikti vajadzētu atbraukt vēl...paksatīties, kas no tā visa te iznācis. Atvadamies ar laba vēlējumiem: lai darbs sokas!
Pirms Brunavas iebraucam apskatīt izbijušas muižas vietu. Saskaitu ap 14 ēkām -vecas, sabrukušas, pussabrukušas, jaunākas, jaunas. Muižas komplekss bijis. Pamanu arī vecu koku aleju, kas ved Brunavas virzienā, tuvāk gar Mēmeles upi.
Brūnava ...kā teica Sandis... viņam liktenīga. Pēc muižas apskates, viņš salauž riteni...sākas zvanīšanās, paldzības meklēšana, un lēna virzīšanās uz priekšu. kad saprot, ka būs pakaļ uz Jaunsauli, temps palielinās...starp kokiem un krūmājiem no ceļa pamanām Brunavas katoļu baznīcu...pēc 3 km Sandis izdomā noņemt ķēdi un to salauzto uzparikti, un atgriežoties bērnībā sāk braukt kā ar "samakatu", ar kājām atsperoties...es pat teikšu, tīri pieklājīgā tempā!
Tā mēs izbraucam cauri Ērgļiem (pat kartē gps rakstīts-Bauskas Ērgļi), un, pārripinājuši pāri gājēju tiltiņam pār Mēmeles upi, nonākam Jaunpilī, kur Sandi ar visu velo savāc jeb noņem no trases kāds viņa paziņa ar auto.
Mums vēl jābrauc līdz Vecsaulei...vēl kādi 18-20 km...sāk saule kāpt pār mežu galiem uz leju, bet vēderi kurkst...piestājam tos piemānīt ar Regīnas gatavotajām Tortillām....mmm, mēli var norīt, labas gan!
Pēc tam braucot un pētos kartes telefonā izdomājam ceļu saīsināt pa kādiem maziem ceļiem...viens tāds mūs ievedina lauku sētā..tupiks? Priekšā izskrien liels suns, pār ceļu pārvilkts striķis un tajā karājas kāda lupata...ar velo zvaniņu Regīna sasauc saimnieci, kas bija pie lopiņiem kūtī...
Saņēmuši atļauju turpināt, lienam zem striķa un dodamies pa tādu kā lopu ceļu tālāk...pēc pāris kilometriem uzbraucam uz lielākas nozīmes ceļa, tuvojamies Vecsaulei un nakšņošanas vietai.
Pagalmmā mūs sagaida Zemnieku saimniecības saimnieks Ainārs...pamet traktoristu kompāniju, kas te šovakar pirtiņā svin ražas novākšanu un dabūšanu zem jumta, un pieslēdzas mums-trīs velotūristu kompānijai. Arī Jeļena atbraukusi ar auto, un pievienojas mūsu kompānijai.
Taisam vakariņas - griķi ar "tušonku", cīsiņiem...daudz jau nevar ēst, jāiet uz pirti!
Pirtiņa riktīgi karsta...saimnieks neļauj mums uz lāvām sēdēt-fiksi visiem atrod vietu horizontālā stāvoklī...tad sākas pirtošanās pēc saimnieka ieskatiem-pagalvī auksta pirtsslota, uz galvas auksta pirtsslota...sildamies, tad atvēsināmies, tad atkal, tad ledains dīķis un karsta balļa...ehhh, relax!!!
Turpinājums sekos!
Vēlāk 2.dienas apraksts.