Viena diena Peipusā

  • 2 min lasīšanai
Laiks - šoziem Personas: Valdis - kaislīgs bļitkotājs, kas nav bļitkojis 18 gadus, mans sievastēvs Kārlis - mans dēls, 8 gadi Vikijs - 6 mēneši vecs kucēns Toļiks - vēl viens kaislīgs bļitkotājs no Cēsīm priekšvēsture - Valdis vienmēr stāsta savus makšķernieku stāstus, ka nolemju veco aizvest uz Peipusu, un pats paskatīties, kā tas notiek. Bļitku rokā neesmu turējis. Kārlim brīvlaiks, suni vienu mājās atstāt nevar. Braucam visi. Izbraucam vienos naktī. Suns brīnās, kur mēs ar tādām paunām nakts vidū? Kārlis nevar vien pamosties. Snieg. Piestājam Cēsīs, iekrāmējas Toļiks, arī kaislīgs bļitkotājs. Valdis tūlīt sāk visas parastās bļitkotāju sarunas par copi, motuļiem utt. Braucam, snieg, un stirnas vazājas pa ceļu. Jau aiz Valkas uz ceļa ir beigts aļņa teļš, laikam smagais notriecis. Valdis kādu stundu paguļ, Kārlis un Vikijs guļ visu laiku, Toļiks nemaz. Aiz Tartu piestājam benzīna stacijā iedzert kafiju. Turpat arī pagrieziens uz Kolkja ciematu, pie kura Toļiks zina īsto vietu. Pie ezera esam pussešos. Tumšs, kaut ko ieēdam, un gaidam gaismu. Drīz redz zibam mašīnas starmešus, un viena pakaļ otrai ezermalā iebrauc ap 10 mašīnām. Sākam posties gājienam ezerā. Vikijs domā, ka visi nu šeit ir draugi, un vienai kompānijai aizjož līdzi, bet drīz jau skrien atpakaļ mums pretī. Var redzēt, ka Toļiks ir īstais bļitkotājs - viņa mantas visas kompakti saliktas mazās ragaviņās. Valdis velk savu veco kasti uz sliecītēm, es Kārļa ragaviņas ar mūsu mugursomu. Lēnām svīst gaismiņa. Ledus vietām nelīdzens, salūzis, atkal sasalis. Uz ledus svaigs sniegs, izskatās pirmatnīgs sasalums. Auksts nav, bet saulei lecot mākoņi izklīst, un paliek jūtami vēsāks. Kādus 2 - 3 kilometrus no krasta sākam urbt caurumus. Ledus ap pusmetru biezs. Valdis sāk purpināt, ka dārgie tārpi motuļi ir puspuvuši, un tos nevar uz āķa uzlikt. Vikijs skraida no Toļika pie Valda un visur cenšas iebāzt savu šņukuru. Kārlim arī tiek bļitka, bet viņam ātri apnīk, jo nekas neķeras. Man arī ātri apnīk, paurbju vienu, otru caurumu, pamainam vietas. Kārlis paziņo, ka iešot uz Krieviju. Abi ar Vikiju aizskrien pa ledu. Pēc kādas stundas man pieķeras viena zivtele, maza raudiņa. Redzu, ka Vikijam salst, sunītis sāk sēsties uz astes, klusi smilkstēt. Kārlim arī puņķis pie degungala piesalis, ejam malā. Valdis ar Toļiku un vēl kādi 30 vīri gar apvārsni paliek lai visu dienu sēdētu uz ledus, par spīti vējam un aukstumam. Mala ir tālāk, kā izskatās. Mašīnā tikuši abi mazie uzreiz aizmieg. Lai mašīna iesilst, lēnām braucu caur mazajiem galvenokārt krievu apdzīvotajiem ciematiņiem Peipusa krastā. Kallaste, Lielā un Mazā Kolkja, Nina, Kasepaa, Varnja, visi miesti savlaik ir bijuši ļoti darbīgi, mazas ostas katrā miestā, tagad tikai krastā izvilkti laivu vraki, tik pa retam kāds labāks zvejas kuģītis. Varnja ostā netālu no laivu vrakiem vecs vīs zāģē nost piestātnes pāļus, laikam jau malkai. Kolkjā redzu vienu sievieti ar bērnu ratiņiem nākam no skolas puses. Da;zi skolnieki skrien, laikam basto stundas. Pie skolas jauns uzraksts, Internet. Skola ir arī ciema bibliotēka un bērnu dārzs. Citur piekrastē skolas nemana, arī bērnus ne. Vecu, šķību māju rindu pa retam pārtrauc kāda jaunāka. Lai vecas šķības, visas mājas krāsotas dzeltenas vai zaļas. Pārsvarā koka, pa kādai mūra, bet visas no aizpagājušā gadsimta. Kartā miestā sakopta baznīciņa. Reti gājēji, kāds vecītis uz mopēda. Vecs sarūsējis žigulītis blakus jaunam BMW džipam. UAZ ar kravas kasti, kurā sasēduši trīs makšķernieki. Pie vai katras mājas dīvaini transportlīdzekļi uz lieliem ratiem, tie paredzēti braukšanai pa ledu. Ciema veikaliņā pārdevāja labprāt runā krieviski. Nopērku kafiju. Atpakaļ pie ezera, pats arī paguļu kādu stundu. Ap diviem ejam atkal iekšā ezerā pie bļitkotājiem. Vikijs labi atrod mūsu pēdas un aizved mūs pie Valda un Toļika. Abi stāsta, ka copes neesot bijis, tik kādu stundu, pusotru ap divpadsmitiem labi kodies. Kastes tomēr abiem gandrīz pilnas ar raudām, kāds asarītis arī esot. Vēl kādu stundu pagrozamies turpat, Kārlis arī izvelk zivi. Tad ejam malā, saule jau arī laižas lejā. Valdim grūti, sāp kājas. Lēnām visi citi veči sāk iet malā. Ap četriem izbraucam, un astoņos jau esam mājās. attēli: http://www.flickr.com/photos/klivins/sets/72157614141797605/


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais