Sirds - esi Tu!
|
Weekends-idejas tavām brīvdienām
|
Ne velti tūristi no visas pasaules dodas baudīt rudeni uz Latviju. Ir gan dzirdēts, ka Latvijā neesot ko redzēt un tāpēc tūristiem tiekot "iztirgotas" krāsainas rudens lapas, bet mūsuprāt tie runātāji nemaz nav bijuši tālāk par savas mājas slieksni, ja tā var runāt, un mēs aicinām visus izkustēties kopā ar Weekend. Līgatne ir ļoti piemērota vieta brīvdienu atpūtai. Tieši tāpēc mēs devāmies uz šo Vidzemes pilsētu Gaujas kreisajā krastā, kas ir arī Līgatnes novada centrs. Pilsētu mēdz saukt arī par "alu pilsētu", jo, var teikt, pašā centrā, netālu no kultūras nama atrodas pilsētnieku izraktas alas smilšakmenī, kas kalpo par noliktavām - pagrabiem. Līgatne iekārtojusies pie Līgatnes upes ietekas Gaujā, no kuras arī cēlies pilsētas nosaukums.
Kā uzzinājām Informācijas centrā, kas atrodas ērtā vietā, ceļa malā - ar 19. gadsimta beigām saistās Līgatnes uzplaukuma laiks. Līgatne ir izslavēta ar savu seno papīrfabriku un papīra ražošanu. Uzplaukuma gados papīrfabrika izvērsa plašu celtniecību - būvēja strādnieku un administrācijas dzīvojamās mājas, kā arī slimnīcu, dzemdību namu, fabrikas klubu, skolu, nespējnieku namu un aptieku. Daudzas ēkas ir saglabājušās un tās var apskatīt. Līgatnes pašvaldība ir parūpējusies, lai pie tūrisma objektiem būtu izsmeļošs to apraksts un tā mēs bez grūtībām iepazinām Līgatni:
Līgatnes kultūras nams celts 1897. gadā, ēku projektējis arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis. To būvēja kā Saviesīgās biedrības namu Līgatnes papīrfabrikas strādnieku vajadzībām. Saviesīgās biedrības namā darbojās teātris, koris, deju kopas, orķestris, kā arī lasāmgalds (bibliotēka), savukārt ēkas pagrabstāvā atradās t.s. „bumbotava” jeb ķegļu spēles telpa (ķegļi - boulinga spēles priekštecis). Bumbotava, iespējams, bijusi pirmā „boulinga halle” Latvijā. 1944. gadā ēku sabombordēja. Fabrikas direktora vadībā līgatnieši klubu atjaunoja, un 1950. gada novembrī ēka tika atklāta pašreizējā izskatā.
Līgatnes bērnudārzs, bijušais Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams- greznā Šveices stila ēka 1914.gadā tika būvēta kā akcents Mencendorfu dzimtas valdījumam pār Līgatni. Mēs uzzinājām, ka pēc Padomju varas ieviešanas Latvijā, kad par papīrfabrikas direktoru tika iecelts Bīlmanis, izmaiņas notika arī viesu nama statusā. Pēc viņa sievas Marijas Bīlmanes, kura tiek uzskatīta par pirmo bērnudārza vadītāju, ierosinājuma Līgatnē tika nodibināts bērnudārzs, kurš darbojas vēl šodien. Pieminēšanas vērts ir fakts, ka bērnudārza ēka savulaik ir uzņemta filmā „Ilgais ceļš kāpās”. Tā ir aina, kur Marta un Rihards aizbrauc uz Vāciju pie viņa paziņas. Bērnudārza ēka filmā ir Riharda drauga vasarnīca.
Līgatnē, Spriņģu kalnā ierīkoti Centra kapi. 1905. gadā Centra kapos pa Līgatnes papīrfabrikas līdzekļiem tika uzcelta Arnolda kapliča jeb „Arnold capella”. Arnolda kapliča veltīta ilggadējam Līgatnes papīrfabrikas tehniskajam direktoram Arnoldam Tillingam.
Pirmās dzīvojamās mājas ir celtas Zaķusalā. Pēdējās koka mājas ir uzceltas līdz 1914.gadam. Papīrfabrikas vadība darījusi visu, lai saviem darbiniekiem radītu labvēlīgus dzīves apstākļus. 20.gs. sākumā līgatniešu sociālais nodrošinājums bija viens no augstākajiem Eiropā.
Parkā pie kultūras nama ir tāds kā spogulis un kad cilvēks nostājas tam priekšā, ir skaidri saskatāms paša attēls un virs galvas uzraksts "Līgatnes sirds", bet pie kājām turpinājums teikumam "esi tu!" Tad jau sanāk, ka Līgatnes sirds esam mēs, ciemiņi un tūristi.Tik ļoti liela cieņa Līgatnē mums tika izrādīta! Noteikti aizbrauciet arī jūs pēc pozitīvām rudenīgi krāšņām emocijām! Un visiem būs pamatoti sakāms, ka Latvijā ir gan ko redzēt!
Weekends-idejas tavām brīvdienām
foto - Andris.G
