Paceļosim pa Puzniekiem. 1. stāsts
|
Skaidrīte Bruhanova
|
Puznieku muižas teritorija atdalīta no Puzes muižas 1641. gadā, kad Puzes muižas īpašnieks Johans Ēvalds Mirbahs nodod to savam brālim Emeriham III Mirbaham. Brāļu draudzībai tiek izveidota aleja, kas šodien mūs priecina ar krāsu gammu gadalaikos. 1847. gadā Puznieku muiža tiek pārdota un no 1854. gada tā piederēja Grotusa dzimtai. Puznieku muižai piederēja Stendes upes labais krasts: Ameļu pusmuiža,Upmaļciems,Rūmciems, Dūmciems,Līcniekciems. Teritorijā atradušies 3 krogi:Raķkrogs, Stendes krogs, Dzirnu krogs. Puznieku un Ameļu pusmuižai tika pakļauti katrā pa 250 dzimtcilvēki. Zemnieku sētas saimes lielums svārstījās no 9 līdz 23 cilvēkiem. 1797. gada tautas skaitīšanā pie Puznieku muižas reģistrēti 673 iedzīvotāji, no tiem 104 bija brīvi cilvēki, bet 569 dzimtļaudis. Pieaugušo iedzīvotāju vidējais vecums 39,16 gadi. pēc tautības Puznieku muižas teritorijā dzīvoja: 598 latvieši, 33 vācieši,33 ebreji,4 zviedri,2 poļi,2 somi,1 lietuvietis. Muižas īpašnieks 1797. gadā bija Frīdrihs Karls Mirbahs, kurš bija salaulājies ar Karolīnu Katarīnu, dzim. fon Bēru. Muižā dzīvoja 45 cilvēki, no tiem 21 dzimtcilvēks. Muižas teritorijā bija ierīkota degvīna dedzinātavas,govju fermas, stiklu fabrika. Darbojās 16 amatnieki - audēji,bisu meistars,krodzinieki,dzirnavnieks,podnieks, sedlinieks, virpotājs, būvmeistars, galdnieks, mucinieks,mūrnieks, muižas pavāri,dārznieks, mednieks,mežsargi.( informācija no Kurzemes un Zemgales hercogistes enciklopēdijas)