Par skatīšanos uz debesskrāpjiem nauda nav jāmaksā

18.02.2009
4 min lasīšanai
23 foto

Ceļojuma piezīmes Īss ieskats vēsturē  Pērļu zveja un tirgošanās -šie divi rūpali bijuši galvenie Arābijas pussalas ienākumu avoti. Tikai pēc naftas ieguves uzsākšanas 1965. gadā šeit sācies ekonomiskais uzplaukums. Pati valsts dibināta 1971. gadā, vēl pēc gada tai pievienojies Raselheimas emirāts. Sākotnēji uz Emirātiem aicināti pārvākties citu valstu pilsoņi, un ja biji musulmanis, tika piedāvāta arī pilsonība. To gan daudzi „neņēma nopietni”- neticēja jaunās valsts nākotnei. Emirāti  Šarža. Pilsētā lialākā daļa ēku savstarpēji līdzigas, bez reklāmām un lieliem uzrakstiem – pēc ārējā izskata vien grūti atšķirt, vai tas ir tirdzniecības centrs, šeiha pils vai universitāte. Par celtnes funkciju parasti liecina tikai neuzkrītoši uzraksti. Mājas tuksneša smilts vai debesu (ūdens?) krāsā. Spoguļlogi, kuros atspīd debesis. Ļoti maz reklāmplakātu – patīkami.  Abū Dabī ir ne tikai AAE galvaspilsēta, bet arī plāno kļūt par vienu no pasaules kultūras galvaspilsētām. Ambiciozi plāni – izveidot veselu salu ar kultūras objektiem, tai skaitā otru Luvru. . 2007. gada 6. martā pat parakstīta vienošanās par Luvras muzeja nodaļas atklāšanu šeit. Tiks uzcelts 24 000 kv.m. liels muzejs ar nosaukumu „Louvre Abu Dhabi”. Par licenzi Francija saņems 700 miljonus eiro, un aizdos daudzus Luvrā esošos mākslas darbus uz 20 gadiem. Projekta celtniecība jau uzsākta, un tiks pabeigta 2012. gadā.  Dubaija dalās divās daļās. Deira ir vecākā pilsētas daļa. Jaunākā – Džumeira arī ir tā vieta, kur koncentrējas slavenākie debesskrāpji, luksusa viesnīcas piekrastē, iepirkšanās centrs ar slēpošanas trasi ieksā un citi cilvēka roku radīti arhitektūra sbrīnumi. Pie tiem laikam jāpieskaita arī Palmas sala – brīnums, kam īsti neviens neticēja, ka tas iespējams. Šodien, protams, tā vēl nav pabeigta, taisnību runājot, tas ir vairāk vens liels būvlaukums ar atsevišķām iekoptām un zaļojošām apdzīvotām, hmm, lapām uz palmas zariem. Uzbūvēta arī pirmā viesnīca uz Palmas – pašā tās galā, par kuras pompozo atklāšanu pavisam nesen lasījām presē – „Atlantis”, sapnis par nogrimušo Atlantīdu.  Debesskrāpji un satiksme Dubaijā. Pašlaik Dubaijā uzsākta vairāk kā 600 debesskrāpju (augstums virs 200 m) . Amerikāņu arhitekts Toms Meins apgalvo, ka Dubaija pēc pāris gadiem būs īsta ekoloģiskā katastrofa, jo nav skaidrs, kā šī straujā būvniecību tiks galā pilsētas satiksmes infrastruktūra. Šobrīd tiek būvēts metro, drīz atklās tā spirmo līniju, pēc gada – otro. Tomēr – šī ir autobraucēju valsts, Dubajā uz 1000 iedzīvotājiem ir 541 automašīna, sabiedriskā transporta intrastruktūra ir mazattīstīta, taksometru trūkst. Jau tagad pat pusnaktī var viegli iestrēgt kārtējā „korķī”. Iepriekšminētais arhitekts prognozē, ka drīz Dubaija kļūs gandrīz neizbraucama. Pilsoņi un iebraucēji  Īstais valsts uzplaukums sākās tikai deviņdesmitajos gados pēc Irānas – Irākas kara beigām. Tagad iebraucējam iegūt šīs valsts pilsonību vairs nav iespējams. Vienīgi sievietei tas ir iespējams – ja tā nodzīvo laulībā 15 gadus... Arī nepilsoņu bērni, kaut arī šeit dzimuši, nebūs Emirātu pilsoņi. Tā kā šī ir beznodokļu valsts, iebraucējiem nepienākas arī pensija – nodokļi maksāti netiek. Turklāt nepilsoņi par vienādu darbu saņem apmēram 2x mazāku algu kā vietējie. Iebraucējiem nav viegli, jo nav likumu, kas tos sociāli aizsargātu. Tomēr – ar labu izglītību atbraukušie dzīvo labi, kompānijas apmaksā dzīvošanu, automašīnu u.t.t. Valstī ir divas skolas ar krievu mācību valodu (diploms gan nebūs Emirātu, bet Krasnojarskas vidusskolas). Emirātos dzīvo 365 nacionalitātes. Tikai ap 15% ir vietējie, AAE pilsoņi. Pārējie – iebraucēji.  Vietējie bauda arī citas priekšrocības, ne tikai lielākas algas. Piemēram, zemi mājas celtniecībai valsts iedala bez maksas. Vēlies kredītu? Lūdzu – ar 0,5% gadā. Pensija pienākas pēc 25 gadu nostrādāšanas, un pirmos divus gadus ir algas apmērā. Minimālā alga Emirātu pilsoņiem – 3-4 tūkstoši amerikāņu dolāros, par mazāk neviens nestrādā. Dzīvesveids vietējiem ir ļoti noslēgts, ļoti pakļauts ticība slikumiem. Precētas sievietes nestrādā, nedara neko patiesībā – katrā mājā ir kalpotāji – parasti tie ir šoferis – pakistānietis, bērnaukle – filipīniete, pavārs – indietis utt. Jautājām nūsu pavadonim – kā tad sievietes aizpilda savu dienu? Tā arī nesapratām... iepērkas. Iet ciemos viena pie otras. Un tagad gluži neticams fakts: Emirātos 33% laulību tiek šķirtas! Un tas ir mīts, ka sieva paliek tikai ar savām zeltlietām uz ielas. Patiesībā viņu aizsargā ļoti nopietns laulību līgums. Bērni gan parasti paliek pie tēva. Ko sievietes dara pēc šķiršanās? Nu – pastradā kādā valsts iestādē...Apprecoties otrreiz tikai nedaudzas. Transports  Šoferi piespŗādzējušies ar drošības jostām pat autobusos! Mašīnas baltas, pelēkas, smilšu toņos, ļoti reti melnas, sarkana sun citās krāsās. Un visas – jaunas...  Dubaijā ir likums, kas aizliedz pašiem mazgāt automašīnas. Par to var uzlikt krietnu naudassodu  Jautājums - ”cik tālu līdz tirdzniecības centram?”. Esot tuvu, 10 minūtes. Uz jautājumu – „kājām?” par atbildi nesapratne spilns skatiens. Nē taču, vai tad kāds iet uz tirdzniecības centru kājām...:)  Satiksmes autobusi – pirmās 12 vietas – sievietēm. Vīrieši sēž aizmugurē. Ja vīrietis apsēdīsies sieviešu vietā, šoferis nebrauks un palūgs pārsēsties. Biļete maksā 3 dirhamus, var apbraukt kaut visu Dubaju. Autobusu būdiņas – ar kondicionētu gaisu.  Mašīnu īre – no 30$ dienā, benzīns – 1 dirhams litrā (ap 15 santīmi)  Tuvākajā laikā Dubaijā būs jau apmēram 1000 ceļa radari. Jaunākie radari spēs fiksēt pat vairākus pārkāpumus reizē. Viens radars paredzēts uz katriem 2 ceļa kilometriem. Galvenā uzmanība tiks pievērsta pārkāpumiem saistītiem ar ātruma pārsniegšanu un distances neievērošanu.  Ļoti stingri soda tos, kas brauc dzērumā – ja tas ir iebraucējs, pēc pieķeršanas seko deportācija. Satiksme snoteikumu pārkāpumus fiksē ar radatiem, videokamerām – šeit uz ielas nevienu neapstādina. Vienkārši fiksē pārkāpumus un nosūta mašīna sīpašniekam soda kvīti.  Vēl pirms 40 gadiem valstī nebija ceļu. Pārvietojās ar ēzelīšiem un kamieļiem. Tagad šī ir autobraucēju valsts. Dažviet pat nav tāda sīkuma kā ietvju – kam gan tās vajadzīgas. Gar visiem ceļiem tuksnesī – žogi, lai uz ceļa neklīstu kamieļi.  Taksometri – galvenais pārvietošanās līdzeklis, ja nebraucat ar savu mašīnu. Iekāpšana maksā pāris dirhamus, un katrs nobrauktais kilometrs – vienu dirhamu. Nu ļoti lēti, un ērti – ja vien šoferītis zina ceļu uz vietu, kurp jums jānokļūst. Tā, piemēram Šardžā no tirdzniecības centra „Sahāra”līdz viesnīcai „Golden Tulip”var aizbraukt gan pa 8, gan 15, gan 30 dirhamiem – tas atkarīgs no šofera – pakistānieša (citus nesastapām) dzirdes, valodas prasmes un saprašanas, kā uz jūsu izvēlēto galapunktu nokļūt. Gadījās arī, kad šoferis ietiepīgi uzstāj uz savu, ka esam vēlējušās nokļūt pavisam citā vietā (pie viesnīcas „Tulip inn” namdurvīm). Rādīju dusmīgu seju un pareizi darīju – veda vien uz pareizo ar izslēgtu skaitītāju un visu ceļu atvainodamies. Tāpēc labāk vienmēr ņemiet līdzi viesnīcas vizītkarti, lai takša šoferim būtu nepārprotami skaidrs, kurp jums jānokļūst. Secinājumi Tikai sauļoties – peldēties braukt nav vērts. Tam ir lētākas vietas. Tāpat nav vērts braukt kompleksainiem cilvēkiem – jo šeit visur ir nauda, nauda, nauda... labas viesnīcas un labi pakalpojumi arī dārgi maksā. Ļoti dārgi, jāpiezīmē. Šī valsts ir tiem, kas prot baudīt atpūtu, apkārtni, cilvēku labvēlību un visu to, ko var nopirkt par naudu (gan tikai ar acīm, gan pašiem tērējot). Runā, ka vienam otram Latvijas turīgajam pilsonim tur esot uznākuši kompleksi, jo viņš nav varējis „neko” atļauties, un sajuties nabags. Hmm. Par skatīšanos tur nudien neviens naudu neprasa. To es jums apsolu.

Par skatīšanos uz debesskrāpjiem nauda nav jāmaksā

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem