Mārcis Pļaviņš: Atpakaļ uz Mušas
|
Latvijas Sabiedriskie mediji
|
Pēc trim nedēļām slimnīcā pārvācos uz mazo pilsētiņu Sapanču, netālu no vietas, kur notika negadījums. Mērķis – sagaidīt palīdzību, jo īsi pirms negadījuma ceļojumam ir nolēmis pievienoties draugs no Latvijas. Ar viņa palīdzību ceļš var turpināties.
No slimnīcas līdz Sapančai mani aizved Ahmeds – lēnīgs, nosvērts un ļoti pozitīvs, aptuveni 40 gadus vecs vīrietis, ar kuru iepazinos slimnīcā. Viņa māte gulēja blakus palātā un, izdzirdējis, ka es esmu no Latvijas, atnāca iepazīties un piedāvāja palīdzēt ar visu, kas nepieciešams. Viņš no kāda Latvijas uzņēmuma iepērk kūdru, tāpēc Latvijas vārds tam izraisīja papildu emocijas jau tā turku viesmīlīgajam garam.
Pa ceļam uz viesnīcu piestājam policijas iecirknī, lai sakārtotu dokumentus. Apskatu motociklu – tam viss kārtībā, vien nolūzis aizmugurējais lukturis. Priecājos pēc tik ilgas prombūtnes atkal ieraudzīt Mušu. Iedzeram tēju ar laipnajiem policistiem, sarakstām dokumentus un sarunājam, ka moci savāksim, kad ieradīsies otrs Mārcis.
Pāris dienas pirms negadījuma viņš man zvanīja: “Šis tas te Latvijā sagājis greizi, gribas aizbraukt paceļot ar moci,” viņš stāstīja. Uzreiz piekritu, lai arī ar mazliet divējādām sajūtām, jo ceļošana vienatnē ir tas, ko es zinu, un tas, kas man īpaši vilina. Saprotu, ka Mārcis ir foršs čalis un kāpēc gan nepamēģināt kaut ko jaunu – kā tad īsti ir ceļot ar kādu kopā. Trīs dienas vēlāk, kad Mārcis jau kravāja mantiņas, piezvanīju ar jaunumiem par lauzto potīti.
Tanī mirklī apzinājos, ka bez viņa ceļojumu turpināt būtu tuvu vai neiespējami.
Mārcis ieradās vēl aptuveni pēc nedēļas. No policijas paņēmām Mušu, Ahmeds atrada vietu, kur labajā pusē piemetināt cauruli, uz kuras uzlikt kāju, lai tā nekarātos uz leju.
Pāris dienas pirms negadījuma viņš man zvanīja: “Šis tas te Latvijā sagājis greizi, gribas aizbraukt paceļot ar moci,” viņš stāstīja. Uzreiz piekritu, lai arī ar mazliet divējādām sajūtām, jo ceļošana vienatnē ir tas, ko es zinu, un tas, kas man īpaši vilina. Saprotu, ka Mārcis ir foršs čalis un kāpēc gan nepamēģināt kaut ko jaunu – kā tad īsti ir ceļot ar kādu kopā. Trīs dienas vēlāk, kad Mārcis jau kravāja mantiņas, piezvanīju ar jaunumiem par lauzto potīti.
Tanī mirklī apzinājos, ka bez viņa ceļojumu turpināt būtu tuvu vai neiespējami.
Mārcis ieradās vēl aptuveni pēc nedēļas. No policijas paņēmām Mušu, Ahmeds atrada vietu, kur labajā pusē piemetināt cauruli, uz kuras uzlikt kāju, lai tā nekarātos uz leju.
Autors: Mārcis Pļaviņš, Piedzīvojumu meklētājs.
Citus Mārča Pļaviņa piedzīvojumu stāstus lasi ziņu portālā LSM.lv.