Porto [3]
|
Anita Ruža
|
22.07.2015.
Oksana šodien ir paņemusi brīvu dienu, lai mēs trijatā dotos uz Porto. Viņai šis pasākums liekas ļoti savāds, jo ir pierasts šādās tūrēs vadāt savas skolēnu grupas un laiks paiet stāstot ko skatīties, kam pievērsts uzmanību un pārbaudot, vai kāds nav noklīdis. Tāpēc arī iekāpjot Transdev’a busiņā viņa nemitīgi raugās pa logu – ak, nav redzēts ceļš, un re kur eikaliptu mežs! Pēkšņi kāds nelielas pilsēteles vidū busiņš apstājas un visiem liek kāpt ārā. Mēs neko nesaprotam, bet Oksana uzzina, ka jāiet pāri lūūūk tai ielai un jāpārsēžas citā busā, kurš tad mūs izvedīs uz Porto.
Īsti nemācēšu pateikt, kurt tad atrodas galvenā Porto autoosta, jo mūs izlaiž kādas ielas mazītiņā autoostā, kas turklāt atrodas labi ieslēpta aiz kādiem arkas vārtiņiem, tā ka nezinātājs vienkārši paiest tai garām. Sabīne mēģina izkratīt naudu no vietējā bankomāta, bet šis piedāvā tikai 6-ciparu PIN kodu. Var izlīdzēties ievadot 4 ciparus un 2 nulles. Ielienam blakus nelielā kafeškā pēc bulkām un varam kustēt uz centru.
Viens nu dien jāsaka par Porto – pilsēta ir ļoti skaista, nu īsta bauda acīm, bet....katastrofa kājām. Ielu slīpums šķiet vietām pārsneidzt 30 grādus un daudzviet uz ietvēm ir kāpnītes. Tās bija kolosālas mokas apstaigāt visu pilsētas centru.
Sākuma bija doma pirkt metro biļetu uz dienu, bet cents būtībā nav tik liels. Pa Av. dos Aliados dodamies Ribeira rajona virzienā. Šeit ir neliels ukraiņu veikaliņš, kur var iegādātiet mums pierasto pārtiku un skābpiena produktus. Galvā ielieku ķeksi, ka te būs jāatgriežas. Av. dos Aliados ielas galā atrodas Sao Bento stacija, kas ir viens no must see Porto. Kādreiz stacijas vietā bijis klosteris, no kā arī aizgūts nosaukums. Klosteris cietis ugusgrēkā, un jaunā ēka uzcelta vien 20.gs. sākumā, taču neba uz vilcieniem te jānāk skatīties, bet gan uz milzīgajiem Azulejos, kas attēlo Portugāles vēstures svarīgākos notikumus.
Kustamies tālāk līdz Porto katedrālei, kas paceļas uz ievērojama kalniņa jau tā stāvajās ielās. Romāņu stilā veidota, tā nudien ir fantastiska arī iekšā, turklāt riņķojot apkārt katedrāles laukumam, paveras lielisks skats uz Douru upi. Ņem un knispē!
Oksana mūs izlīkumo pa mazītiņām ieliņām, laikam jau nabagu kvartāls, kur mazliet nošņurkuši puišeļi dzenā bumbu, dienās vēloties kļūst par futbolistiem. Ceļš tik uz leju un leju un voila! esam pie Douru upes Ribeira rajonā. Apkārt restorāniņi, suvenīru lavkas, veco tirgoņu ēkās dažādi ofisi. Un fonā super augstais Ponte Dom Luis primeiro, ko būvējis Gistava Eifeļa māceklis. Ir jau arī stilistiski līdzigs Eifeļa tornim. Tilts ir ap 45 m augsts un to var škērsot divējādi – tiem, kam bail atrasties tuvāk debesīm – lūdzu, līdzas automāšīnām izmantojiem zemāko ceļu, bet trakajiem un metro pieder ceļš tilta virsotnē. Savādā kārtā, lai cik bieži Oksana ir bijusi Porto, vēl viņai nav gadījies tiltu pāriet pa augšu. Es atkal esmu sajūsmā, Sabīnei nekas cits neatliek – sak, kad tev vēl būs tāda iespēja. Lai paceltos augšā, var izmantot funikulieri, taču mēs kāpjam. Un kāpjam. Un vēl kāpjam starp nabagu mājām. Tilta augšā ir nenormāls vējš, ka mūsu brunči uzlido gaisā, visa konstrukcija dreb arī metro vilcienu dēļ, bet nu skats ir vienreizējs - var redzēt pat okeānu.
Tilts beidzas rajonā ko sauc Vila Nova de Gaia, kas būtībā ir atsevišķa pilsēta. Šeit atrodas lielāko portvīna firmu ofisi un restorāni (Calem, Ferreira, Sandeman). Pašu portvīnu ražo vairāk nekā 100 km attālajā Douru ielejā un senāk mucas veda uz Porto speciālās laivās rabelo. Tagad šīs laivas, kuru ir daudz Vila Nova de Gaia upmalā, lielo tūrisma vajadzībām un sākotnējās funkcijas tās vairs nepilda.
Gribas ēst un ielienam nelielā restorāniņā upmalā. Apkārt notiek andele, Oksana piedāvā pabraukt nelielā kruīzā pa Douru upi. Cena ap 12 eur, turklāt tajā iekļauta arī glāze Portvīna. Taču viņa satik savu paziņu, kas organizē šos braucienu Oksanas studentiem, un viņa pielauž mūs ielais ar atlaidi. Mēs protams, laimīgas, nu velns ar to portvīnu, taču bēc brīža Oksana atnāk smaidot līdz ausīm – mēs braucam par brīvu! Salienam laivā līdz tā pielasās pilna. Mazs ieteikums – nodrošinieties ar saules aizsargkrēmu ar vismas 30 SPF. Apdegšana saulē garantēta. Douru kruīzs iet caur vairākiem tiltiem, līdz okeānam. Var klausīties g, tāpēcidē vai vienkārši baudīt sauli un vēju.
Dodoties atpakaļ neviena no mums vairs negrib līzs augšā uz tilta, tāpēc ejam pa leju. Porto pusē uz tilta salasījies prāvs tautas pulciņš un blenž kā bars sīko lec no tilta upē. Pagrozāmies mazliet pa centra suvenīru bodēm, obligātajām pastkartēm mājieniekiem un saldējumam. Uz vienas no ēkām, balkonā ir uzstādīts kails sieviešu manekens, kas pieķēdēts pie margām. Sievišķim nudien ir teju nepieklājīgi pievērtas acis un Oksana domā, ka te laikam ir bordelis.
Kā pēdēja atrakcija mums ir paredzēta bibliotēka. Hm, un ko ta mēs bibliotēkā neesam redzējušas, taču Oksana uzstājīgi mūs bīda tālāk. Johaidī, sāku aizdomāties kas tā par bibleni, ja pie tās durvīm ir gara rinda un čalis ielaiž tautu noteiktiem intervāliem. Un bars pusaudžu bildējas uz tās fona. Tā ir “Livraria Lello&Irmao” un būtība grāmatu veikals. Ažiotāžu ap šo grāmatnīcu ir radījusi Džoanna Roulinga, kas kā runā, tieši šeit ir smēlusies iedvesmu Harija Potera radīšanai kamēr 10 gadu dzīvojusi Portugālē. Nu tagad te var ne tikai iegādāties grāmatas un pat kosmētiku, bet iedzert kafiju vai vīnu. Ieejot iekšā, grāmatnīcas arhitektūra ar spirālveida kāpnēm, vitrāžām un koka grebumiem paneļos nudien rada iespaidu, ka jūs esat nonākuši Burvju skolā, kas Livraria Lello&Irmao piešķit kulta vietas statusu.
Iekšā ir pat grāmatas krievu valodā taču Oksana man rāda brīnišķīgu “Os Lusiadas” specāltirāžu tieši šai grāmatnīcai. Os Lusiadas ir Luis Vaz de Camoes sarakstīt eposs par portugāļu tautu, jeb lusitāņiem, kas lielākoties aptver lielo ģeogrāfisko atklājumu laiku 15-16.gs. Starp citu, tiešu ar Os Lusiadas palīdzību Paganels domājās mācām spāņu valodu pa ceļam uz Dienvidameriku.
Diena iet uz beigām, un attceļā uz autoostu, ielienam ukraiņu bodē. Te sapērkos kefīru, Laimas piparkūku torti un nožēlojamu kvasa pakaļdarinājumu. Atkal mums ir jāgaida pārsēšanās reiss Povoa de Varzim, kurš kavējas. Sasodītais dienvidnieku trasports!