Outer banks, Wright muzejs, Myrtle beach
|
Dace Mozg@
|
Otrais piegājiens pēdējo nedēļu aprakstam, pirmo no rīta iesāku, bet nbija laika pabeigt, tāpēc nācās visu sākt no sākuma. Es nezinu,kas notiek ar šo valsti, bet viss ir vienā ielā skriešanā..var jau būt, ka ne valsts vaina
Tātad divas nedēļas atpakaļ pieteicos grupas braucienam uz Outer banks, sen nebiju ar grupu nekur braukusi jo grupas vadītājs visus kā bērnudārzu uzskata un tas reāli kaitina..
Izbraukšana 6:00 no rīta, lai nenokavējam divu dienu tūres, 3 ar pusi stundu brauciens uz Atlantijas okeāna nodalīto salu- Outer banks un nu jau esam galā brāļu Vraitu muzejā. Brothers Wrights ir lidmašīnu izgudrotāji un šo Ziemeļkarolīnas nostūri izvēlējušies savu eksperimentu veikšanai divu iemeslu dēļ- vējš un plaši lauki. Apskatāmi gan pirmo lidojumu (eksperimentu) attālumi, apmeklējams muzejs ar ievērojamākajiem lidotājiem un kalna galā liels piemmineklis par godu brāļiem. Tālāk ceļš veda cauri visai salai uz Cape Hatters bāku, kas ir augstākā Austrumu krastā. 60m augstā bāka ar daudz, daudz pakāpieniem un atvērtu balkonu pašā augšā. Skats uz Atlantijas okeānu un vējš iespaidīgs. Tāpat kā lietus gāziens, kas mūs pavadīja pēc tam
Stundu garš brauciens atpakaļ uz viesnīcu un ballīte var sākties – viļņi, saule, okeāns. Tādu trakošanu pa viļņiem neatceros kopš bērnu dienām, krastā palicējiem bbija iemesls jautroties par manām laimes izpausmem. Vakariņas jūras velšu restorānā un vakara turpinājums okeāna krastā multinacionālā kompānijā ar smiekliem un dzērieniem.
Nākamā diena, tā kā nespēju mierīgi nosēdēt uz vietas līdz autobusa attiešanai, nolēmu pastaigāties līdz tuvējam molam, laikā, kad tiku līdz objektam, sapratu,ka ir pamatīgas auzas, jo es nevaru paspēt laikā atgriezties. Divi varianti- taksis vai skriet. Taksi šajā nostūrī nevar atrast, tā ka nācās vien skriet un ticiet man, šajās smiltīt tā ir nāves smaka. Brīdī, kad domāju būs jāatdod gali, metu kaunu pie malas un gāju skriet gar ceļmalu, skats visai iespaidīgs- blondīne peldkostīmā skrien pa pilsētas centru..viss OK. Paspēju pēdējās minūtēs uz autobusu un neviens neko pat nenojauta Ture uz kārtējo vēstrurisko vietu, no kuras vairs palicis pāri četri pāļi, vēl viena vēsturiska vieta ar dažādiem indiānu priekšmetiem un britu kuģi un tad jau jautrāka atrakcija- Džokeja smilšu grēda. Liela smilšu platība, kas atgādina tuksnesi, diemžēl daudz laika tur nesanāca pavadīt, jo uznāca pamatīgs gāzien s. Kārtējais jūrasvelšu restorāns un ceļš atpakaļ uz māju. Ar jūrasveltēm ir tā, pārēdos tik traki, ka vēl trīs dienas slikti bija, pagaidā tās vairs neprasās.
Nedēļa kā nedēļa- pirmie klasē, pēdējie ārpus klases..citām grupām vismaz ir par ko pasmieties- mēs! Un visi tie paoildus uzdevumiņi, kas ir tikai mūsu grupai un tās obligātās prezentācijas uz kurām manas grupas internacionālajiem jāiet, bet pārējiem nē. Tas viss noveda ik tālu, ka nedēļas nogalē gribēju vienkārši pazust no zemes viras. Atradu dzirdīgas ausis un 5dien neplānots ceļojums uz Myrtle pludmali Dienvidkarolīnā. Nav nekā brīnišķīgāka par atslēgtu telefonu, neplānotu ceļojumu un labu kompāniju. Mirtles pludmale nav īpaši populāra un man nav ne jausmas, kāpēc tā- jo tā vieta ir fantastika!!! Virdžīnijas pludmale salīdzinot ar šo nobāl. Tāda riktīga lauku un lauķu vieta ar kantrī mūziju, atrakcijām, veikaliem, bāriem, daudz ģimenēm ar bērniem un vienkārši jautrība uz urrā!!! Cilvēki visdažādākie un var redzēt, ka daļa uzcirtusi labākās drēbes, kas jau nu skapī atrodamas un tas viss kopā vienkārši super, sila stundas tādas, ka nenobrīnīties! Starp citu, izrādās šajā nedēļā šeit tika organizēts arī baikeru salidojums, tā ka 24/7 ielas pildīja motociklu skaņas un tie motocikli....dažādi riteņi, paštaisīti, ar gaismām, ar mūzikām u.t.t. u.t.j.p. Cenas starp citu arī ļoti demokrātiskas un atmosfēra neaprakstāma, pirmo reizi pēc nedēļas nogales bija tā, ka negribējās atgriezties viesnīcā. Starp citu, pastaigājoties pa molu, kur vietējie makšķerē, pamanīju, lielu zivi..prasu vai tā tiešām ir haizivs uz ko vietējie -protams, te pilns ar viņām!!! Un tikai tad es sāku saprast, ko glābēji svilpj, ja esi pa dziļu okeānā...Nespēju paiet garām arī ūdensmočiem un pilnai laimei nenožēloju naudu lai pakaitinātu haizivis klātienē. Reāli, tās tik ir emocijas lidot ar ūdensmoci pa Atlantijas okeāna viļņiem.
Atpakaļceļā nolēmām, ka jāapskata vieta, kas celta uz upēm, tāds kā dabas/veikalu parks uz salām. Uz tiltiem brīdinājuma zīmes par aligatoriem, kas KOŽ un upes pilnas ar liuelām zivīm un bruņurupučiem. Un tas viss brīvā dabā! Neplānpti, bet izrādās šī bija arī moču pulcēšanās vieta, tāpēc sanāca iespēja atspatīt šdevrus klātienē un pasērfot pa viņu bodītēm. Izdomai nav robežu. Ar lielu nožēlu laika limits sāka spiest tik tālu, ka gribot negribot jādodas atpakaļ uz Fort Lee.
Nedaudz par šo nedēļu pirmdienā bija plānota vēstures brauciena tūre un otrdien (šodien ) visi internacionālie dodas uz sešām dienām uz Vašingtonu, lai piedalītos dažādos prezentāciju pasākumos un apmeklētu muzejus. Bet stāsts par to, ka otrdien man arī eksāmens paredzēts un tā kā nebija citu variantu- nācās piedalīties 9 stundu garajā vēstures tūrē 30 grādu karstumā un pēc tās saņemt spēkus 3 stundu garam eksāmenam. Pēc kura vēl jāpaspēj sakrāmēties Vašingtonai. Tā kā šobrīd atrodos ceļā, tad var secināt, ka uzdevumi izpildīti sekmīgi! Nākamie stāsti jau būs par dzīvi Vašingtonā. Starp citu, mana nākamā zinošanas diena klasē ir 2.jūnijs J Kāpč? Jo amerikāņiem klasificēto sistēmu bloks!
Vēl tāds mazs interesants nieciņš – sakarā ar ISIS aktivitātēm, bāzēs ir pacelta drošības kategorija, kas nozīmē, ka uz katra stūra tiek pārbaudīti ID.
C ya all later!