Vidusāzijas ekspedīcija. 9 iemesli, kādēļ jāredz Austrumkazahstāna

  • 4 min lasīšanai
  • 9 foto

Kazahstāna, jeb Borata zeme ir milzīga valsts, devītā lielākā pasaulē. Ja paskatās kartē un salīdzina ar Eiropu, tad liekas, ka Kazahstāna aizņem pusi no mūsu kontinenta. Tās teritorija nudien ir lielāka par Rietumeiropu un veselas 5 reizes pārsniedz Eiropas lielāko valsti Ukrainu. Pateicoties naftas, gāzes un derīgo izrakteņu resursiem, tā ir arī bagātākā, attīstītākā un dārgākā zeme Vidusāzijas reģionā. Independent Traveller ceļvedis, kas novērtējis Kazahstānu ar ļoti zemo atzīmi 4 (no 10) par Borata zemi raksta: "Šķiet vispārsteidzošākais Kazahstānā ir tas, ka tik lielā zeme ir tik maz ko redzēt un darīt". Jau kārtējo reizi pārliecinos, ka ceļvežu autori vairāk bāros pie aliņa sēž, nevis kārtīgi pēta valsti, kurā atrodas, jo šim apgalvojumam nekādīgi nevaru piekrist. Es drīzāk teiktu, ka pārsteidzošākais par Kazahstānu ir tas, ka zemē, par kuru tik maz zinām, atrodas tik daudz vietas, ko redzēt. Un tā tiešām ir, jo latviešiem Kazahstāna ir liels noslēpums. Veicot mazu aptauju par Kazahstānu, izkristalizējās divas lietas - jaunākai paaudzei šī zeme asociējas vienīgi ar Boratu, bet vidējā un vecākā paaudze, kā vienīgo vērā ņemamo apskates objektu min Medeo ledus apli, pieminot dažreiz arī jauno galvaspilsētu Astanu, Baikonura kosmisko staciju un stepi. Mans saraksts noteikti būtu daudz garāks, tik garš, ka vienā maršrutā visus interesantos dabas un apskates objektus nemaz nevarēju salikt, daudzus atstājot aiz borta. Tā kā Kazahstāna ir tik liela un interesanta tūristiem, tad arī iemeslus, kādēļ to būtu vērts redzēt, nebija iespējams vienā stāstā salikt.

1. Kazahstānas ezeri - mums latviešiem labi ir zināmi Tadžikistānas ezeri Fana kalnos, bet Kazahstāna ir ne mazāk apveltīta ar skaistiem kalnu ezeriem. Lielais Almatas, Issyk un Kolsai ezeri ir tikai daži no tiem. Tiem ir gan visdažādākās ūdens nokrāsas ar plašu zaļo un zilo toņu amplitūdu, gan arī paveras visdažādākās kalnu ainavu dekorācijas fonā.

2. Tuzkol sālsezers - tas ir lielākais sālsezers valstī ar gaišu sāls pludmali, savdabīgiem sārtiem augiem tā krastos un skaistāko kalnu fonu Kazahstānā. Te nepieciešama tikai veiksme un labs laiks, tad pār šo ūdenstilpni paveras sestā augstākā kalnu grēda pasaulē - sniegotie Tjaņšana kalni ar ikonisko Khan Tengri kalna piramīdu, ko sauc par Centrālāzijas Materhornu. Diemžēl manā gadījumā Tjanšana grēda un septiņtūkstošnieks Khan Tengri bija paslēpies aiz mākoņu plīvura.

3. Kaindy ezers - nav otra tik sirreāla ezera Vidusāzijā kā Kaindy, tāpēc tas pelnījis, lai to pieminētu atsevišķi. Šis tikai 100 gadus vecais ezers radies nogruvuma rezultātā, aizdambējot ieleju, kuru kūstošie kalnu sniegi apludinājuši, izveidojot neparastu slīktošo jeb nogrimušo mežu. Virs ūdens te slejas nokaltuši koku stumbri, bet zem ūdens - nirēju paradīze ar pavisam sirreālu skatu - zaļojošiem un ūdens zālēm apaugušiem priežu džungļiem.

4. Charyn kanjons – viens no iespaidīgākajiem Mātes Dabas veidojumiem ne tikai Kazahstānā, bet vispār Centrālāzijā. Iesaukts par Vidusāzijas Grand Canyon, tas gan ne tuvu nav tik dziļš un liels kā Amerikas lielais brālis, bet 300 m dziļais Charyn kanjons ir interesants ar savu sārto toni, kas īpaši spilgti atklājas saulrieta gaismā, un smilšakmens klinšu veidojumiem Piļu jeb Cietokšņu ielejā (Dolina Zamkov).

5. Altyn-Emel Nacionālais parks – interesantākais parks Kazahstānā, kas piedāvā gan dabas, gan vēsturiskus, cilvēku radītus brīnumus, piemēram, Tamgaly Tas petroglifus, Skitu impērijas kapenes un pat Čingishana virtuvi lauka vidū, kur mongoļu karavadonis ar savu neuzvaramo armiju iekārtoja nometni un pavardu. Tāpat parks ir viens no pēdējiem patvērumiem daudzām zīdītāju sugām, tai skaitā reti sastopamajiem Prževaļskas zirgiem, bet tūristu redzeslokā parasti nonāk kalnu aitas, gazeles un kulani, kas nedaudz atgādina savvaļas ēzeli. Kā jau nacionālajos parkos pieņemts, daba ir galvenais aizsargājamo teritoriju magnēts un arī šis parks, neskatoties uz bagāto dzīvnieku valsti un vēstures liecībām, nav izņēmums. Parkā aci piesaista dzidrais Kapchagai ezers, krāsaino Aktau kalnu grēda, tumšie Katatau kalni un bordo krāsas lavas klintis, bet Altyn-Emel simbols ir 150 m augstās Dziedošās kāpas. Pasaulē ir tikai dažas tā saucamās dziedošās kāpas, kur vējš kāpās rada "mūziku". Protams, uz nekādu Bēthovena simfoniju te nav ko cerēt, stiprā vējā radītā skaņa te drīzāk atgādina lidmašīnas dzinēju.

6. Aktau krāsainie kalni, lai gan atrodas Altyn-Emel parkā noteikti būtu jāizceļ atsevišķi. Ainavas, kas te paveras, raisa asociācijas ar Mežonīgajiem Rietumiem, tikai krāsas šeit ir vēl bagātākas un intensīvākas. Tik sarkanas klintis nekur pasaulē neesmu redzējis, izskatās gluži kā kāds tās būtu nokrāsojis. Bet bez sarkanajām klintīm te paveras arī kalni un pauguri baltos, bēšos, dzeltenos, oranžos un rozā toņos.

7. Tamgaly Tas (Terekty) petroglifi – Kazahstāna ir pasaules klases petroglifu vērošanas vieta, acīmredzot, šejienes klejotājiem labpaticies atstāt savus skribelējumus un skrāpējumus klinšu sienās, lai mēs uzzinātu, ko vairāk par to seno dzīvesveidu. Viena no tādām vietām ir Tamgaly Tas, kas īpaša ar to, ka bez iezemiešu un dzīvnieku attēliem šeit vērojams arī paliels Budas gravējums - vienīgā budisma liecība un pierādījums Kazahstānā.

8. Besshatyr kurgāni – domāju, ka jebkurš būs pārsteigts uzzinot, ka Kazahstāna ir tāda kā Mazā Ēģipte ar savām piramīdām un Tutanhamona maskām. Kazahstānas slavenākā vēstures lapaspuse ved tālā pagātnē - ap 6. gs. p.m.ē. kad visā Vidusāzijas reģionā valdīja Skiti jeb Saka klejotāji - pirmā nomadu impērija. Tiem bija spēcīga armija, kuru vadīja karavadoņi-valdnieki, kas prata sevi palutināt gan šajā pasaulē, gan arī viņpasaulē. Tos mēdza saukt arī par Zelta cilvēkiem, jo karavadoņu tērpi bija veidoti no tīra zelta, bet zemes klēpī tos guldīja kurgānos - mazām piramīdām līdzīgās kapenēs, ar tuneli un apbedīšanas zāli vidū. Altyn-Emel parkā atrodas lielākais kurgānu komplekss pasaulē, Besshatyr, kas ir tāda kā Kazahstānas valdnieku ieleja ar 32 kapenēm.

9. Yuldashev mošeja Zharkent pilsētiņā - šī nu ir ēka, kuru grūti ir aprakstīt. Pēc teritorijas un ēku izkārtojuma tā izskatās pēc nocietināta viduslaiku klostera, pēc arhitektūras atgādina ķīniešu templi, interjerā te savijušies Tālo un Tuvo Austrumu stili, bet minaretu vietā slejas pagodas. Ja ar to vēl nav gana Vidusāzijas visdīvainākās celtnes statusam, tad jāizceļ ir nelielā sikspārņu kolonija, kas mitinās pie mošejas griestiem...nudien neticami, bet fakts - sikspārņi dzīvo mošejā.

Turpinājums sekos.

Jānis Kreicbergs



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais