SOMIJA, 21.–27.07. 2015. Nobeigums
|
Jānis Vasiļevskis
|
Arī Somijas dienvidaustrumu daļā ir interesantas vietas, ko ir vērts apskatīt. Pēdējās dienās redzējām vēl dažus somu Salpalinja (nocietinātā aizsardzības līnija) objektus – Joensuu Bunkuru muzeju, Miehikkälä un Virolahti muzejus, kuros arī ir interesanti betona bunkuri, ierakumu sistēmas, kā arī brīvā dabā izvietoti tanki un dažādi lielgabali. Vairākās vietās ceļu tuvumā līdz mūsdienām ir saglabājušies lielu (apmēram cilvēka augumā), blīvi izvietotu akmeņu krāvumi 3–4 rindās. Tie ir bijušie tanku aizsprosti.
Vairākas somu interneta vietnes piedāvā dažādus vienas un vairāku dienu maršrutus ar militāri–vēsturisku ievirzi. Ar vēsturisko atmiņu Somijā viss ir kārtībā. Somi ir pelnījuši visdziļāko cieņu jau par to vien, ka 1939. gadā nepakļāvās PSRS spiedienam un Ziemas kara rezultātā tomēr spēja savas valsts neatkarību nosargāt, lai arī par ļoti dārgu cenu...
1940. gada 13. martā, kad oficiāli beidzās Somijas Ziemas karš, visa valsts sēroja. Helsinkos un citās Somijas pilsētās karogi bija nolaisti pusmastā. Somi sēroja par saviem 25 000 kritušajiem un 55 000 ievainotajiem karavīriem. Lai arī tā bija somu morālā uzvara, kas tika sasniegta, pateicoties apbrīnojamai visas tautas vienotībai un somu karavīru varonībai, zaudējumi bija milzīgi – pēc Miera līguma nosacījumiem Somija par labu PSRS atteicās no 22 000 kvadrātkilometriem savas teritorijas (apmēram 1/10 daļa no visas Somijas) – Krievija paturēja otro lielāko Somijas pilsētu Viipuri (tagad Vīborga), lielāko Ziemeļu Ledus okeāna ostu Petsamo, stratēģiski svarīgo Hanko pussalas rajonu, Lādogas ezera ziemeļu pusi un visu Karēlijas šaurumu – teritoriju, kurā dzīvoja 12% no Somijas iedzīvotājiem.
Taču PSRS zaudējumi dzīvā spēka un tehnikas ziņā bija krietni lielāki nekā somiem. Kā izteicās kāds Sarkanās armijas ģenerālis – „mēs atkarojām pietiekami daudz zemes, lai apbedītu mūsu kritušos.”
Pēc Ņ. Hruščova teiktā, no kopējā skaita – 1,5 miljoniem cilvēku, kas piedalījās Ziemas karā, PSRS zaudēja ap 1 miljonu, zaudēti tika 2300 tanku un bruņumašīnu, 1000 lidmašīnas, kā arī milzīgs daudzums visdažādāko kara materiālu – strēlnieku ieroči, munīcija, vieglās un smagās automašīnas u. c.
Pēc Ziemas kara Vinstons Čērčils teica: „Somija viena pati, atrodoties nāves briesmās, bet saglabājot savu varenību, demonstrēja, uz ko ir spējīgi brīvi cilvēki. Pakalpojums, ko Somija sniedza visai cilvēcei, ir nenovērtējams... Mēs nevaram pateikt, kāds būs Somijas liktenis, bet nebūtu nekā ļaunāka visā civilizētajā pasaulē, ja šai lieliskajai ziemeļu tautai galu galā būtu jāaiziet bojā vai šausmīgas netaisnības rezultātā jānonāk verdziskā atkarībā, ļaunākā, nekā nāve.”