SOMIJA, 21.–27.07. 2015. 1. turpinājums
|
Jānis Vasiļevskis
|
No Inari sākās mūsu 4 dienu ceļš atpakaļ dienvidu virzienā – uz Helsinkiem. Cik bija iespējams, dažās vietās braucām pavisam tuvu tagadējai Somijas – Krievijas robežai. Ainaviski interesants ir ceļa posms labu gabalu dienvidu virzienā no Ivalo. Daži ezeri ceļa tuvumā bija tik skaisti, ka bija jāapstājas un jāfiksē tie fotoattēlos.
Nogriezāmies no maģistrālā ceļa E 75 austrumu virzienā, lai tuvotos Krievijas robežai. Mūsu šīsdienas mērķis – Salla. Virzienā Salla – Kemijarvi – Rovaniemi bija iecerēts viens no krievu spēku galvenajiem uzbrukumiem Somijas ziemeļu daļā, lai sašķeltu valsti divās daļās, tā liedzot kara materiālu transportēšanas un sakaru iespēju starp Somijas centrālo uz ziemeļu daļu. Šo operāciju krievu komandieri bija iecerējuši pabeigt divās nedēļās.
Redzami pirmie pieminekļi, sakoptas piemiņas vietas. Šajā reģionā no 1939. gada 30. novembra līdz pat 1940. gada februāra beigām norisinājās sīvas kaujas – sākotnēji Krievijas karaspēkam izdevās ielauzties Somijas teritorijā – līdz 16. decembrim tie gandrīz sasniedza Kemijarvi pilsētu, tad krievu karaspēka uzbrukums šajā virzienā pie Pelkoseniemi tika apturēts un 18. decembrī sākās somu pretuzbrukums, kura rezultātā krievu spēki tika atspiesti atpakaļ līdz Salla.
Braucot virzienā uz Salla, nogriezāmies no asfaltētā ceļa un pa zemes ceļu (diezgan liels retums Somijā) braucām gar pašu robežu, mūsu GPS rādīja, ka attālums līdz Krievijai tuvākajā vietā bija apmēram 800 m. Protams, pie brīdinošā uzraksta „Seis!” (stāt, somu val.) tapa visu četru foto. Vienā vietā tuvu ceļam redzējām, iespējams, pašu somu uzspridzinātā dzelzceļa sliežu paliekas, lai krievi tās nevarētu izmantot.
Nākamajā dienā, braucot no Salla Kemijarvi virzienā, apskatījām zviedru brīvprātīgo piemiņas vietu – Somijas Ziemas karā ir cīnījušiem ap 15 000 zviedru brīvprātīgo. Te bija redzami vairāki objekti – saglabājusies brīvprātīgo zemnīca, ierakumi un vairāki pieminekļi, tajā skaitā šeit kritušajam zviedru apakšvienības komandierim pulkvežleitnantam Magnus Dyrssen. Netālu no Kemijarvi, pie Joutsijarvi ezera apskatījām vienu no daudzajiem somu Aizsardzības līnijas (Salpalinja – somu val.) betona bunkuriem. Tajā bija paredzēts uzturēties karavīru grupai vada apmērā (līdz 30 cilvēku).
Šī aizsardzības līnija 1200 km garumā gar Somijas austrumu robežu tika izbūvēta aizsardzībai pret iespējamo Krievijas uzbrukumu pēc Ziemas kara, jo Ziemas kara rezultātā vairāki agrākie nocietinājumi, arī slavenā Mannerheima līnija tad jau bija Krievijas teritorijā. Pēc Ziemas kara Somija zaudēja apmēram 1/10 daļu no savas teritorijas – nelielu šauru zemes gabalu pašos ziemeļos, iepretim Murmanskai, lielāku apgabalu Polārā loka tuvumā ap Sallu un vislielāko teritoriju Karēlijā, starp Lādogas ezeru un Somu jūras līci.
Iebraucām Kemijarvi pilsētā, kas ir vistālāk uz ziemeļiem esošā pilsēta Somijā aiz Polārā loka. Otra (lielākā) pilsēta Lapzemē un tās „galvaspilsēta” ir Rovaniemi, kas atrodas dažus kilometrus uz dienvidiem no Polārā loka.
Kā zināms, sākumā Somija bija Vācijas sabiedrotā, tās teritorijā somi kopā ar vāciešiem karoja pret krievu karspēku 2. pasaules karā – Somijā šo karu sauc par Turpinājuma karu (The Continuation War), kas ilga no 1941. gada 25. jūnija līdz 1944. gada septembra beigām. 1944. gada 20. septembrī Somija pieteica karu Vācijai un līdz 1945. gada 27. aprīlim norisinājās tā saucamais Lapzemes karš Somijas ziemeļos pret vācu karaspēku.
Kemijarvi – maza, jauka pilsētiņa, no visām pusēm ezeru ieskauta. Apmeklējām Kemijarvi baznīcu, kas uzcelta 1952. gadā, iepriekšējo baznīcu 1944. gadā sagrāvuši vācieši. Pie baznīcas ļoti skaisti, sakopti kapi, kuros guldīti visi Kemijarvi iedzīvotāji, kuri krituši Ziemas karā, sekojošajā Turpinājuma karā un Lapzemes karā. Somijā ir tradīcija – lai kur valsts teritorijā kāds ir kritis, viņš tiek apbedīts savā dzimtajā vietā.
Pēc Kemijarvi šķērsojām Polāro loku dienvidu virzienā un devāmies tuvāk Somijas vidienei. Mūsu mērķis – apdzīvota vieta ir interesantu nosaukumu – Suomussalmi. Lapzemē pavadījām četras dienas, bija Polārā diena, kad gaišs bija visu nakti.
(Turpinājums sekos)
