Starpkultūru dialoga triumfs Taizemes dabas taku mežonīgajos apcirkņos (Filipīnu ekspedīcijas necenzētās piezīmes sekos pēc tam).

  • 7 min lasīšanai
Atverot savas vecā, nogurušā vīra ačeles, ik rītu redzu savai gultai pretim vienu un to pašu ainavu ar palmām un grimstošu sauli jūrā. Tā mana glezna, kas ceļo jau kopš agrīnas bērnības man nopakaļ un te nu mēs abi esam nonākuši - vienā istabā, dažādā stājā. Es horizontālā - guļot savā, nu jau čīkstēt sākušā, daudz pieredzējušā dīvānā, bet šī vertikāli pie sienas, kur tā ir stāvējusi kopš brīža, kad ievācos savā miteklī, tā tur stāv joprojām un acīmredzot stāvēs. Pārdomājot pagājušās piektdienas piedzīvoto nakts skrējienu, sestdienas pēcpusdienā ķeros pie ik rīta rituāla, kas būtībā - tādiem kā man, nav mainījies jau kopš studiju gadiem un diez vai mainīsies-tv pults, obligātie pāris šokolādes gabali, maza duša...tiekot līdz zobu pucēšanai, savā ik rīta supersmile ziedes tvērienā, manai ausij un acij nepaiet secen kāda ziņa, ko raida Euronews no Filipīnām. Tur stāsts par rīsu vākšanu un šī pārtikas produkta lomu šajā zemē. Skaisti, tik skaisti, ka pārspēj lapkriti, kas tajā brīdī ir aiz loga. Bija vēls rudens, pieminot un atceroties visu, ko zinu par šo zemi, esmu pilnīgi drošs - došos uz Filipīnām jau janvārī. Tā tas arī notiek. Izbraucam no Latvijas 6. janvārī. Braucam caur Vīni uz Bangkoku, protams, caur šo cienījamo pilsētu, kas manī rada arvien lielāku cieņu - ar katru nākamo reizi, kad ierodos Taizemē. Šajā smaidu zemē ierodos un ieradīšos atkal un atkal no jauna - tā apbur un ierauj sevī. Esot šajā karalistē, tā mani dara laimīgu par-gandrīz 100 procentiem. Zinu vairākus cilvēkus, kas izjūt ko līdzīgu- neesmu vienīgais, tāpat kā fakts, ka savā ikdienas dzīvē esmu puslaimīgs, gluži kā lielākā daļa no mums-apkārt esošajiem. Taizemes vīzu var viegli un ātri noformēt Bangkokas lidostā, der atcerēties, ka to var izdarīt tikai no Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem-pilsoņi. Vīza ir derīga 15 dienas.Ja formējiet vēstniecībā - tad trīs mēneši. Par vajadzīgo dokumentāciju esmu iepriekš aprakstījis Taizemes ceļojumu aprakstos. Ātri nokārtojot vīzu, šķērsojot robežu - dodamies uz lidostas trešo stāvu, kas pilna kā allaž taxi mašīnu un vienu svilpojošu policistu, kas regulē, ko nu var saregulēt tādā saules „pielietā”, tūristu un vietējo korifeju izveidotā balagānā. Man jāatzīst, ka šo ainu redzu kopš pirmās reizes, kad ierados Taizemē - tālajā 2004 gadā. Tas atkārtojas katru gadu no jauna, nekas nemainās šajā ziņā. Ir paspējusi nomainīties lidosta, valdība, taizemieši ir sākuši vairāk pelnīt, bijis draudīgs cunami, Pataijas ielas zaudē "karstumu", Bangkokas ielas paliek arvien tīrākas un civilizācijas "brīnumu" piepildītas - dzīve turpinās, daudz kas mainās, bet šī aina - garās taxi rindas un histēriski svilpojošs policists - ir bijis jau padsmit reizes, kad esmu šeit un būs arī tad, kad neapšaubāmi, nomocīts, dzīves nogurdināts atkal ieradīšos-Bangkokas trešā stāva nojumē, pie taxi koordinatora un pasūtīšu braucienu uz Khaosan road:). Ceļojums mums sākās no Taizemes, allaž uzsākot savus ceļojumus pa DA-Āziju, vienmēr sāku tos no Taizemes, vienmēr braucu uz savu galvu, nekad neko nerezervēju, nekad nekādi tūristu bari, gidi, iestaigātas takas. Mēģinu iztikt bez visa šī liekā.Un vienmēr ceļojumus uzsāku no Khaosan road rajona, jo tai vietai piemīt neapšaubāms šarms, vienmēr pirmajā vakarā vakariņoju vienā un tajā pašā restorānā, ko man tā gribētos dēvēt-varbūt pavelkot aiz ausīm "augšā". Tā tas bija arī šajā ceļojumā, kurā šoreiz mani pavadīja mans miesīgais brālis, vēlreiz pārdomājot plānus par gaidāmo trīs nedēļu tūri, klunkšķinot vietējo Chang un gaiņājot domas, ko kāds man labs draugs allaž skaita un ir iemācījis arī mani tā darīt, uzvelku dūmu un neapšaubāmi top skaidrs - lai put putekļi un dūmi - mana dzīve aizrit drūmi! Piedod Aivar:),Taizemē tas neiet cauri, tie nelaimīgie 50% pārtop par laimīgiem. Jocīgi varētu likties, bet daži cilvēki esot šeit - daudz cietušajā un krāšņajā DA-Āzijā kļūst laimīgi.Es starp viņiem. Rīts pienāk ļoti ātri, man jāatzīst, nakts bija jautra, pilna piedzīvojumu, interesantu cilvēku... Otra diena - braucam uz Filipīnu vēstniecību (8janvāris), kas atrodas būtībā Bangkokas centrā, vajag taču nokārtot vīzu, bet izrādās, ka nevajag gan, jo jau kā no novembra vidus atcelts vīzu režīms.Ai, ai, ai - kā tad es to tā palaidu garām.LR Ārlietu ministrija gan varētu reaģēt uz tādiem jaunumiem mobilāk un laicīgi ievietot vajadzīgo informāciju savā mājas lapā.Uz Filipīnām nebrauc daudzi un tomēr, kāds ik pa laikam dīvainis ko tādu izdara. Starp citu, runājot par vīzām - šķērsojot Filipīnas robežu Manilas starptautiskajā lidostā, sākotnēji šie uz mani blenza nožēlas pilni un teicās, ka vīzu vajag, bet pusstundu pārmijot domas draudzīgā gaisotnē un robežas sargiem, sazvanot acīmredzot zinošākus ierēdņus, tapa skaidrs- vīzu LV pilsoņiem, apmeklējot Filipīnas tiešām nevajag:) Uz šīs pozitīvās ziņas, mēs laiku vairs nevelkam garumā un dodamies uz Taizemes salām. Ar Bangkoku ir tā, ka laba nevajag daudz jeb kā izdomājis kāds gudrais par kādu citu iespējams ne mazāk gudru-ar Tevi ir labi, bet bez Tevis ir labāk.To varētu attiecināt uz Bangkoku, ne jau tāpēc, ka šī pilsēta ir slikta, nē-šī pilsēta ir ārkārtīgi interesanta, bet esot un svīstot eņģeļu pilsētā, laužoties cauri pankūku, augļu ratiem, cīnoties ar tuktukistiem, laipojot pār guļošiem "hotdogiem", jebkuram vienkāršajam cilvēkam nāk nepārvarama vēlme doties uz dienvidiem pie jūras...tur dzestrāks gaiss, mīļāki cilvēki, tur ir garšīgāk, sulīgāk un iekārojamāk, jeb kā mēs zinām - visur, kur mūsu nav - ir labāk. Koh Samui-Chawing beach, sēžam laimīgi pludmalē, tālumā skan Jamaikas Bobs, kaut kur virmo sutinātu zivtiņu smaržas, vispār Dievīgi. Esam vēl Taizemē, 10. janvārī mums jādodas uz Koh Phangan salu - tur "Full moon party", šī sala atrodas blakus koh Samui. Filipīnām atstājām 10 dienas, Taizemei otru pusīti. Apcerot gaidāmos plānus, vakaru pavadām lieliski. Masāžas-tā ir tāda lieta, kas esot Taizemē ir obligāti jāizbauda un vēlams lielā daudzumā. Izplatītākās ir eļļas, Thai un kāju. Maksa niecīga-salīdzinoši. Protams, slavenais Kabarē šovs, kas Chawing pludmalē. Nakts izklaides. Esmu Samui salā ne tuvu pirmo reizi, bet šī ir sala, kur gribas atgriezties. Šī sala ir lieliski sabalansēta. Skaisti, interesanti un jautri, bet ja nepieciešams - klusi un romantiski. Pabraukājot apkārt pa Taizemes, Malaizijas, Vjetnamas salām, esot Kambodžā un Filipīnās, gaumes, protams, atšķiras, bet Koh Samui-paliek atmiņā kā viena no top salām .Daudz aprakstot par Taizemi – „neizplūdīšu „. Tas ir darīts jau iepriekš un starp Latvijas cilvēkiem šī zeme paliek arvien populārāka vieta, kur pavadīt lielisku atpūtu. Informācijas ir daudz. Skaidrs viens, šajā reģionā tūristiem šī valsts ir kā radīta, te var atrast ikviens kaut ko priekš sevis. To ir bezgala vienkārši ceļot un izprast. Man grūti iztēloties cilvēku, kam būtu garlaicīgi, esot šeit. Ja salīdzinām DA-Āzijas valstis, statistiski vidējā tūrista acīm raugoties, Taizemei praktiski ir galvenie trumpji – tā ir ļoti „lēta”, droša, nakts dzīves „piebarota”, garšīgas virtuves un skaistu pludmaļu, salu bagāta. Kultūrvēsturiskais mantojums gan mazliet atpaliek no Kambodžas un, manuprāt, vienīgais negatīvais faktors ir tūristu masas, kas varētu nomākt, visapkārt esošā civilizācija, kas pamazām sagrauž to. Man jāpiekrīt kādam, manis satiktam skotam, kas šobrīd dzīvo Kambodžā, ko satiku pagājušajā gadā, ceļojot no Phi-Phi salām uz Koh Lantu: - tūristi sagrauž visu savā ceļā, piedrazo un atsevišķas vietas, kas pirms gadiem 20 bija nepārspējami skaistas, pārtop vienkārši par vietām, kam pievērst uzmanību. Es šim skotu vīram varu piekrist, mēs šajā gadījumā runājām par Phi-Phi salām, tā tas ir. Tie, kas bijuši šeit, vēl gadus piecus atpakaļ, man piekritīs. Tas vecais skotu vīrs zin, ko runā, viņš izskatījās tik šokēts pēc atkārtotas Phi-Phi salu apskates 20 gadu intervālā, ka palika vecā zēna žēl. Es Phi – Phi pirmo reizi pabiju 2004, pirms cunami un arī tad – tā vieta bija daudz krāšņāka, var jau būt, ka skatījos uz pasauli toreiz vēl ar naivi plikšķinošām ačelēm un ne tuvu nebiju tik daudz kur paceļojis, un tomēr – tās Phi-Phi, ko var apskatīt tagad, nav ne tuvu Paradīzei. Pēdējie patēriņa gadi, lieliskā šīs pludmales reklāma Di Kaprio filmā The Beach... ir darījuši savu - veicinājuši tūrisma attīstību, ir devuši iespēju daudziem no mums redzēt šādas vietas, vienlaikus pazudinot ļoti skaisto un pārvēršot to pat šur tur par miskasti. Tā teikt – nav maizes bez garozas. Cerams, taizemieši saņemsies un sapelnīto naudiņu vairāk ieguldīs vajadzīgā eko saglabāšanā. Ja vēlaties, esot Taizemē, pabūt mazāk tūristu pieblīvētās salās – tad Jūs šobrīd to droši variet vēl izdarīt, piemēram, Koh Lantas, Koh Lipē vai Koh Mook salās, kas atrodas Taizemes DR pusē, Andaman jūrā. Valsts DA pusē tādas vietas būs grūtāk atrast, tur skalojas Indoķīnas jūra, bet šajā pusē ir iemīlētā Koh Samui sala, kas ir otra lielākā Taizemes sala un, kā jau iepriekš rakstīju, tai šobrīd manā izpratnē ir perfekts svara balanss un krāšņums kā tikko plaukušam ziedam. Tās dienas, ko pavadījām Samui, pagāja vienkārši lieliski-kā vienmēr. Mazliet apbēdināja mūsu viesnīcniece, kas izskatījās sagurusi un par ko noraizējusies. Acīmredzot karš, kas tobrīd noritēja Gazā, skrienošie gadi un dzīves uzliktie pārbaudījumi šad – tad Mūs visus „ielauž”. Viņa pēc tautības ir ebrejiete, ļoti patīkams cilvēks, gribētos ticēt, ka būs labi. Citas reizes tāds sagurums no viņas puses nav manīts, gluži pretēji – milzīgs spars un dzīvesprieks. Full moon party in Thailand – ikviens var vienkārši atrast šī pasākuma norisi, vietu un laiku. Atliek vienkārši ievadīt šos piecus vārdus-Savienoto Valstu kaldināta, vispasaules tīmekļa-Google meklētājā. Pasākums, kas neatstāj vienaldzīgu. Pamatdoma tāda, kad pilnmēness ir „sitis” un tā pa īstam tas notiek vienreiz mēnesī un 12 reizes gadā – sabrauc daudz, visdažādāko cilvēku no visas pasaules – notiek viens liels pludmales tusiņš no agrīna vakara līdz saules lēktam. Visdažādākā mūzika, kas izstiepta vairāk kā kilometru garā pludmalē un tai pieguļošajās celtnēs. Daudz amerikāņu, rietumeiropiešu, austrāliešu. Publika visdažādākā – no labi situētiem klerkiem, kas šad - tad atļaujas vaļības, līdz pat rietumu zibenszeļļiem, kas saņēmuši savus pabalstus no tālajām dzimtenēm, šeit dzīvo vaļīgu, baudas pilnu dzīvi un dažkārt ir tā noskranduši un iedeguši, kad gribot vai negribot – nākas aprast ar domu – Mauglis bija viennozīmīgi „baltais”. Vispār jau ir nācies satikt daudz rietumnieku savā vecumā, neticamā kondīcijā – visvairāk Kambodžā un Taizemē, šajā pasākumā Jūs viņus manīsiet šur-tur un es to nesaku ar nicinājumu, nekādā ziņā. Skaidrs ir viens, bez viņiem un viņu atribūtikas pasaule būtu pelēcīgāka. Koh Tao – sala, kas atrodas peldējumā uz ziemeļiem no Koh Samui vai Koh Phangan salas. Tā ir daivotāju iecienīta vieta. Cik nu šajos platuma grādos tas viņiem interesē un piesaista. Nav īsti kas Sarkanā jūra vai Franču Polinēzijas krasti, bet ja esiet Taizemē un nav nekas pretim padaivot – droši uz Koh Tao salu. Domājams – patīkami pārsteigs. „Savu laiku dubļus bridu, savu laiku rotājos”, tikdami veiksmīgi ārā no pilnmēness atzīmēšanas „elles” ārā, veiksmīgi atlaipojot līdz šai salai, atrodam nelielu bugalow pie jūras. Neesmu šajā salā pirmo reizi, arī te – var manīt dzīve nestāv uz vietas. Paliek arvien apdzīvotāk..., divus gadus atpakaļ vēl nebija „nakts tauriņu slēptuves”, tagad jau tādas var atrast. Dzīve mainās strauji un tomēr Koh Tao ar tai pieguļošajām salām ir vērts redzēt un visērtāk to apceļot ir noīrējot kvadrociklu vai mocīti, ko mēs veiksmīgi arī izpildām. Vēl vakara uzpildes pludmalē, maza tvaika noņemšana un nemanot pienāk laiks doties uz nu jau manis iemīlēto Bangkoku, lai dotos pirmo reizi, bet noteikti ne pēdējo – uz tik ļoti kārdinošajām Filipīnām.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais