Es atradu zelta jūru. Dienas ceļvedis gar jūras malu. Ēriks Reiss
|
Ēriks Reiss
|
Ceļvedis pa jauko pastaigu maršrutu "No Garciema līdz Vecākiem gar jūras malu".
Pirms došanās šajā maršrutā ieteicams iepazīties ar laika prognozi - gaisa un ūdens temperatūru (vasarā), ar vēja virzienu un stiprumu. Laika prognozes ir pieejamas internetā utt.
Maršrutu var veikt ar kājām vai velosipēdu.
Maršruta garumu var izvēlēties pēc saviem ieskatiem. Lielā pārgājiena cienītāji maršrutu var uzsākt no Carnikavas puses Gaujas grīvas līdz Daugavas grīvai, vai īsāks maršruts ir no Kalngales līdz Vecāķiem. Visaos gadījumos ērtāka pārvietošanās ir gar krasta līniju vai jūras meža malu. Maršrutu viscaur pavada Piejūras dabas parks ar patīkamu sūnu, skuju zemsedzi, aromātiskām priedēm un ērtām dabas takām. Maršrutu var variēt, gan gar jūras malu, gan meža takām. Piejūras dabas parka mežā var patvērties no karstās saules un lielā vēja, ja tādi ir. Piejūras dabas parkā ir vairākas ievērojamas priedes un kāpas. Tās var apskatīt, iepriekš iepazīstoties ar karšu ceļvežiem. maršrutu var nobeigt Vecākos vai Daugavas grīvas vietās, kur ir pieejams sabiedriskais transports. Ar sabiedriskā transporta (vilciens, pilsētas autobuss, maršrutu taksometrs attiešanas sarakstu ieteicams iepazīties pirms pārgājiena. Maršruta galamērķos var piekļūt ar personisko transportu, izņemot Piejūras dabas parku. Tur ar auto nedrīkst pārvietoties.
Es sākuma mērķi izvēlējos par Garupi. Garupes puse pie jūras ir cilvēku mazāk apmeklēta. No Garupes dzelceļa stacijas (šosejas) pa ielu, caur dārziņu rajonam, caur mežu, pareizā pārejas vietā šķērsojot Langas upi, var nonākt līdz jūras malai.
Tad jaukais pārgājiens vai pastaiga var sākties!
Saulainā diena, kustīgā jūra, gleznainie mākoņi un nodzeltējušie zāļu stiebri ieskicēja šī gada pēdējās augusta dienas.
Jūru arī bija sasniedzis augusta vējš, tomēr jūra vēl bija kājām brienama. Vietām atradās peldēt gribētāji, to vidū arī es.
Nedaudz pēc dienas vidus, virzienā uz Vecāķiem, saule jūru ietērpa sudrabā. Jūra un tās viļņi mirdzēja pasakainās sena sudraba nokrāsās.
Nedaudz vēlāk, kad sudrabu kliedēja dienas dabīgās krāsas, tuvāk Vecāķiem, kājām gājēju kļuva vairāk.
Dzintarkrāsas ūdenis ar debess zilo atspīdumu pulcēja garāmgājējus, riteņbraucējus, sērfotājus un dažus peldētgribētājus.
Par augusta vēju liecināja metru augstie jūras viļņi un straujā dejā metušies zāļu stiebri .
Tomēr šāds dabas teātris arvien pulcēja garāmgājējus.
Tuvojoties vakaram, saule kāpa jūrā. Rudenīgais vējš pieņēmās spēkā, retinādams kājāmgājējus. Garāmgājējus no vēja spēja glābt vien lielais priežu mežs, kas pacietigi pavadīja visu dienu.
Saulei ejot jūrā, tā pat kā aizgājušais atvaļinājums, jūra tērpās zeltā.
Ēriks Reiss: Es atklāju zelta jūru, savā zemē dzīvojot !