Ciemos pie Raunas koklētājas
|
Weekends-idejas tavām brīvdienām
|
Kamēr vēl saulīte augstu un laiks silts, uz vienu dienu var doties nelielā ceļojumā uz Vidzemi, uz Raunas novadu. Rauna ir pilsētiņa Vidzemes augstienes ziemeļu daļā un tā ir bijusi viens no galvenajiem varas centriem viduslaiku Livonijā. Bijām priecīgi un sajūsmā par sakopto mazpilsētu un iespējamiem apskates objektiem. Bērniem un pieaugušajiem iekārtota atpūtas vieta pat ar šūpuļtīkliem, lai katrs var zvilnēt un apcerēt savu vai pilsētas likteni. Augstu kalnā pamanījām skaistas pilsdrupas.
Vispirms apskatījām pilsētas centru ar administratīvām un dzīvojamām ēkām, veikaliem un autoostu ar viena autobusa pieturu. Tad devāmies pie Raunas koklētājas turpat Raunas centrā. Tas ir tautisks un skaists piemineklis, kas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai. Pieminekļa autors ir izcilais latviešu tēlnieks Kārlis Zemdega (1933). Pieminekļa pamatideja - "Tautu izglāba dziesmu gars". Tik simboliski! Arī tagad latviešu tauta veldzējas dziesmā. Uz pieminekļa izkalti vārdi "Dievs, svētī Latviju". Padomju okupācijas gados uzraksts bijis noņemts un to atjaunojuši 1989.gadā. Mēs redzējām vairākus strādniekus, kas uzkopa pieminekļa apkārtni, meitenes ravēja puķu dobes un līdzināja krūmiņus. Tas liecina, ka pilsēta rūpējas par Latvijas lūgšanas simbolu. Pieminekļa tuvumā ievērojām skaistu ozolu aleju un uzzinājām, ka tai ir savs interesants stāsts. 1932.gada pavasarī raunēnieši, veicot pieminekļa apkārtnes iekārtošanas darbus, iestādīja ozolu aleju, zem katra koka guldot pudeli ar kritušā karavīra vārdu.
Nu gan devāmies uz pilsētas vilinošāko vietu - pilsdrupām. Tās atrodas kalnā, bet kāpšanu atvieglo ērtās un platās koka kāpnes ar atpūtas soliņiem un brīnisķīgo skatu uz pilsētu. Tās ir Rīgas arhibīskapa Raunas pils drupas no 13.-17. gs. Raunas pils bijusi Rīgas arhibīskapijas bīskapa galvenā rezidence. 16. gs. sākumā pils tikusi ievērojami paplašināta, ap to izaugusi varena viduslaiku pilsēta. 17. gs. beigās tikuši noārdīti visi priekšpils torņi un saglabājās vienīgi pils galvenie korpusi. Livonijas ordeņa pils Cēsīs un bīskapa pils Raunā bijušas greznākās pilis Latvijā. Tagad pilsdrupās notiek ekskursijas un mēs redzējām, ka pavadonis tos ved tornī apskatīt apkārtni, bet citā laikā pils tornis ir slēgts. Kā sapratām, pašiem ložņāt vai staigāt pa mūriem ir aizliegts, jo bīstami dzīvībai. Pils pakājē uzcelta skaista estrāde, kur ekskursantiem gide stāstīja pils vēsturi, leģendas un teikas par Tanīsa kalnu, kas ir pilskalns Raunā un Rownenborgh vai Ronneburg - arhibīskapa rezidenci.
Apskates vērta ir Raunas luterāņu baznīca ar viduslaiku dolomīta ciļņiem "Kristus pie krusta" un "Ādams un Ieva" (14. gs.). Baznīcas tornī uzsēdies gailis, kas vēsta par rītausmu un gaismas uzvaru pār tumsu.
Raunas centrā izpleties brīnišķīgs senlaicīgs Raunas parks ar atpūtas soliņiem un lapenēm, bet pats interesantākais ir tas, ka tajā iekārtots bērnu un jauniešu aktīvās atpūtas laukums ar dažādiem fiziskās izturības pārbaudes elementiem - vieta ar rāpšanās sienu un šķēršļu pārvarēšanas joslas.
Apskatījuši Raunas pilsētiņu, mēs devāmies apskatīt pašu Raunu, proti, upi. Raunas upe ir Gaujas kreisā pieteka Vidzemē un tās garums ir 50km. Izveidotais maršruts pa upi izmantojams kā gājēju un ūdenstūrisma objekts. Maršruta garums saskaņā ar informāciju ir aptuveni 8,5km. Raunas upes senleja ir slavena ar stāvajiem, gleznainajiem krastiem un "raudošo klinti" jeb Raunas Staburagu.
foto - Andris.G
