Braga [2]
|
Anita Ruža
|
21.07.2015.
Šorīt mūsu ceļš ved uz Bragu. No Barcelos līdz Bragai ved vairāki vietējās transporta firmas Transdev autobusi. Brauciena ilgums atkarīgs no maršruta, jo var pa tiešo tikt līdz Bragai 20 min laikā, vai arī salasot visus apkārtnes iedzīvotājus ceļš aizņem teju stundu. Mums nepaveicās.
Iebraucot Bragas autoostā īsti nezinājām uz kuru pusi mums doties un paļāvāmies un cilvēku plūsmu. Pēc kāda laika līkomojot pa ielām, sapratām, ka nav īsti skaidrs kur kustēt tālāk. Ielīdu nelielā bodē un izmantojot žestu valodu un „Turisto, mapa Braga” tikām pie personīgā gida – večuka. Viņš ņēma mūs aiz rokas, veda caur ieliņām, pa ceļam vēl uzšaujot uz pleca kāda sastaptam draugam, un aizveda līdz tūrisma infocentram. TC atrodas Praça da Republica laukumā, blakus trijām, neloģisti izvietotām strūklakām, kuru koncepciju un „ko autors gribēja ar to pateikt?” es nesapratu. Vienkārši lielu baseini.
Nu jau ar karti rokās varēja noorintēties Vecpilsētā. Kopumā pastaigājot pa Bragu var teikt, ka tā ir baroka stila Meka – salīdzinoši nelielā Vecpilsētā ir iespiestas katedrāles un baznīciņas, kapellas, kungu nami un katra ēka izcakota ar skulptūrām, Azulejos flīzēm un apzeltījumu. Savā ziņā man Braga mazliet atgādināja Viļņu, kur arī masveidā ir sastopama baroka laika sakrālā arhitektūra.
Bragas baznīcu (Vecpilsētā vien to ir 3 duči) skaits izsakidrojams ar faktu, ka ilgu laiku šeit atradusies arhibīskapa rezidence ar pili, kuras drupas var apskatīt Vecpilsētas centrā pie neliela regulārā dārza (Santa Barbara). Kustamies tālāk un pie kārtējās baznīcas ieraugām suvenīru veikalu...njā, bet tā šķiet neiztikt. Turklāt sabīnei vajag saulescepuri un futbola klubu T-kreklus mājās palikušajam futbolistam. Es kā magnētus nekrāju, paņemu vien mazās čarkas stiprajiem dzērieniem, tās man pieprasa mājinieki.
Tālāk mums ceļā nonāk Bragas mērija, ļoti smuka ēka ja vien skatu nebojātu remontdarbi ap strūklaku. Līkumojam tālāk līdz Populo baznīcai. Te laikumā ir sadzīti militāristi, kas ceļ skatuvi, bet tas jau netraucē mums iešmaukt iekšā baznīcā.
Pagājušā gadsimta 70-to gad vidū tika atraktas romiešu termu drupas un pašlaik, īstenojot arhaeloģiskos izrakumus, šo seno atpūtas vietu var arī apmeklēt. Romieši ir Bragas pilsētas dibinātāji un sākumā tai bijis nosaukums Bracarra Augusta. Ieejas biļete termās maksā ap 3 eur, bet var dabūt arī komplekso ar papildus ieeju Fonte de Idolo muzejā. Protams, tie kas redzējuši romiešu ēku drupas Itālijā vai citviet var būt vīlušies, jo Bragas termas šķiet tik dažu akmeņu kaudzīte. Toties ir laba filma par to vēsturi un galu galā – tā tomēr ir dzīva, taustāma vēsture. Amizanti šīs drupas izskatās uz blakus esošo daudzdzīvoļu fona ar visiem atribūtiem – žustošiem palagiem, pīpējošiem večiem logos, utt.
Mazliet citā rajonā, prom no termām pavisam esot atrakts vēl viens romiešu laika piemineklis – Fonte de Idolo. Tas ir akmenī iecirstu lusitānišu dievu skulptūras ar latīņu uzrakstiem, kam no klints tek avots. Sabīne neiet, karsti, viņa mani pagaida ārpusē.
Metot līkumu pa Bragas Vecpilsētas robežu, nolemjam, ka terētu ko iekost. Mazmazītiņā kafejnīcā ir tikai viens apmeklētājs un bārmenis šķiet tik laimīgs ka ir uzradušies klienti. Te nu ir tas fakts ko stāstīja Oksana – arī Portugālē vairums iedzīvotāju labākas dzīves meklējusos emigrē un vietējos barčikos un krogos diena pagājusi bez zaudējumiem ja bijuši vismaz 2 klienti. Kā jau esam samācītas, te dzert tiki espresso un Sabīne skaidro bārmenim ka viņa grib kafiju ar pienu. Viņai top bezmaz vai specpasūtījums. Bārmenis nudien bija runātīgs čalis, vaicāja no kuerines mēs. Ooo, Latvija, jā tur skaisti, tur jūra...Johaidī, pat zina kur tāda sīka valsts ir. Nopelnīja bonusus manās acīs un piedevām latviešu jurīšus no apmaksas.
Atkal tuvojoties Bragas centram nonākām nelielā laukumā ar Svēta Krusta baznīcu (Igreja de Santa Cruz) un kurai blakus tikpat fantastiskā senlaicīgā ēkā atrodas kāda slimnīca vai poliklīnika. Rua do Raio ielā atrodas Raio pils (Palacio do Raio). Vienkārši nav vārdu – fantastisks baroka un rokoko sajaukms ar Azulejos, kam ar neskaitāmām skulptūriņām izcakota visa fasāde un jumts.
Tā nu mums vēl ir puse dienas, paņemam vislētāko saldējumu par 1 eur un dodamiet uz busa Nr. 2 pieturu Av. da Liberdade lai brauktu uz Bom Jesus do Monte. Biļete maksā ap 1,65 eur. Tas ir viens no must see Bragā un ja laiks ļauj, šeit mierīgi var pavadīt pusi dienas noteikti laiski staigājot pa teritorijū un rīkojot piknikus.
Bom Jesus do Monte atrodas bragas austrumu daļā, ~ 5 km no centra stāvā kalnā. Tas ir milzīgs svētvietas komplekss, sākotnēji uzcelts 15-16. gs. Tā kā baznīca atrodas stāvā kalnā, tur tikt var 2 veidos: kājām pa trepēm, vai lietojot senatnīgu funikulieri par 1,20 eur 1 virzienā un 2 eur abos. Mēs bijām ierobežotas laikā, citādi atpakaļejot būtu nokāpušas lejā pa 116 m augstajām kāpnēm, kuras ir redzamas no pašas Bragas. Tās veidotas zig-zag stilā, pa ceļam ir vairākas strūklakas, kas attēlo 5 cilvēka maņas, kalna galā ir 18.gs būvēta baznīca. Bet pats labākais manā skatījumā ir fantstiskais skats, kas paveras uz Bragu un parks, kurā netrūkst par ezera un mākslīgas alas.
Izstaigājušas Bom Jesus, dodamiet atpakaļ uz Bragu un gandrīz pabraucam garām pilsētas laikumam. Gribas ēst. Republikas laukumā atkal ieejam TIC un prasām, kur var darūbut kono vietējās virtuves. Sorry — esot siesta un ēst varēs tikai pēc 19....Vispār savādi ar tiem dienvidniekiem – no rīta ēstuvēs var dabūt tikai kafiju un bulkas, tad ir siesta un pusdienas ko ta nēed? Neko darīt, bet te nu laukuma vidū ir MCDonalds. Šādām ēstuvēm metu a līkumu taču burkšķošs vēders liek to šturmēt. Njā, Big Mac nav ēsts simtu gadu, bet aiziet uz urā. Kasē tik sanāca nesaprašanās, jo personāls angļu valodu nezina un mūs mazliet apskaitīja. Pofig, dodamies uz pastu, lai nosūtītu kartiņas mājiniekiem. Manēja gala rezultātā esot ceļojusi aptuveni mēnesi.
Laiks jau velk uz vakaru un meklējam autoostu, pēc kartem mazliet nojūku un jautāju vietējiem, bakstot kartē uz autoostu. Divreiz mūs aizsūtīja galīgi pretēja virzienā un man nostiprinājās doma, ka vietējie sirgst ar topogrāfiko idiotiju daudz smagākā formā nekā es. Labi, ka mūsu autobuss pienāca akurāt pēc mūsu ierašanās. Mājās Oksana ar Floru rīkoja pasēdēšanu – paēšanu, bet man Big Macs vēderā un neko negribējās. Rītdien atkal sola labu laiku un mēs dosimies uz Porto.