Vēl viens pārgājiens pa Lorupi.
|
Ēriks Reiss
|
Pirmos iespaidus par Lorupi aprakstīju pirms nedēļas, rakstiņā "Savdabīgā Lorupes valstība".
Pēc divām nedēļām atkārtoju pārgājienu pa Lorupi. Šajā reizē vēlējos izbrist upi tieši pa tās tecējumu posmā no senā akmens tilta (pie šosejas Rīga - Sigulda) līdz Gaujas senlejai. Ērtākai un drošākai brišanai upē izmantoju sporta apavus, jo ūdens gultnē, retās vietās, bija nogrimušas skārdenes un pudeļu stikla lauskas. Pārvietošanos ar basām kājām kavētu dažāda izmēra akmeņi un ūdenī kritušie koki. Daba šeit ir pirmatneja, kā jau Gaujas Nacionālajā parkā. Jārēķinās, ka Lorupe ir strauja upīte, kura tek pa samērā dziļu un vasarā ēnainu gravu, un kurā ietek vairāki strauti, tāpēc tās ūdens temperatūra parasti ir auksta. Kājām brienams ūdens parasti ir vasaras periodā, pēc vairāku dienu karsta laika (virs t 28 C) iestāšanos.
Tiem, kuri izlems doties pārgājienā pa Lorupes ūdeņiem. Pirms došanās pārgājienā pa Lorupes ūdeņiem ir jāizvērtē individuālo fizisko sagatavotību, veselību un jāpārliecinās, ka ūdens temperatūra ir piemērota brišanai! Lai noietu ,manis aprakstīto posmu būs nepieciešamas vairākas stundas.
Pārgājienu var sākt no Rīga - Sigulda šosejas tilta, kuru rotā uzraksts "Lorupe". Līdz šai vietai var nokļūt ar starppilsētu autobusiem vai vilcienu, braucot līdz stacijai "Silciems". No stacijas Silciems būs nepieciešamība veikt nelielu, dažu kilometru, gājienu caur mežam līdz sākuma punktam. Pa ceļam ir skaists priežu mežs ar nelielu skaitu eglēm.
Ejot šo posmu, manu uzmanību piesaistīja skaistas vaboles (skatīt foto).
Šīs vaboles pārstāvi pagājušajā pārgājiena reizē redzēju ievērojamā ap 4 cm izmērā.
"Pārgājienu pa Lorupi sāku pie vecā akmens tilta. Mana došanās šajā pārgājienā par labu nāca kādam zalktim (čuskai), jo tas bija "kārtīgi" iepinies nogāžu tīklā, kādus mūsdienās ierīko nogāžu stabilitātes nolūkā. Zalti uzmanīgi atbrīvoju ar maza metāla stienīša un atrastās stikla lauskas.
Vēl aizvien jābrīnās, ka Zalktis vēl nebija nosmacis. Pēc kādas pazīmes varēju secināt, ka zalktis šajās "lamatās" bija pabijis jau kādu laiku. pat savam ienaidniekam nenovēlētu šādu piespiedu "arestu", kas varēja beigties zalktim ar nāvi salnās, par maltīti citam dzīvniekam utt. Zalkti atbrīvoju un tas ātri "aizslīdēja" lejup pa nogāzi, man nepateiktdams ko labu. Bet man bija prieks par kādu labi izdarītu darbu un varēju sākt gatavoties brist upē."
Vasarā Lorupes ūdens dziļums, šajā posmā, parasti nepārniedz kāju ceļu augstumu, tāpēc var izlīdzēties ar bikšu uzlocīšanu līdz ceļiem. Pārvietojoties pa ūdeni jāuzmana ūdens nedrošus priekšmetus - tālruņus foto kameras utt., lai tie nenokļūtu ūdenī. Lorupes gultne šajā posmā pārsvarā ir smilšaina, vietām akmeņu klāta. Pirmajā posmā ir daudz lielu sakritušu koku ūdenī, kuri traucē brišanu pa ūdeni. Tāpēc vietām nākas apiet kokus pa mitro, reizēm aizaugušo krastu, reizēm var kāpelēt pāri kokiem, vai zem tiem. Tomēr noteikti jāatceras par piesardzību. Koki pūst un kādā brīdī tie var lūzt, tie var būt slideni, ūdenī tie var veidot vertikālus durkļus, uz kuriem var uzkāpt. Tāpēc šeit labāk brist ar apaviem. Daba šeit ir skaista. Krasti šeit ir segti ar sūnām, zaķkāpostiem, var manīt arī zilo vizbulīšu lapas. Piezīme, vizbulītes Lorupē zied koku lapu plaukšanas laikā (foto par vizbulītēm un Lorupi pavasarī var apskatīt Draugiem.LV mana profila albumā).
Gravā ir daudz lazdas koki, priedes, pa eglei un citi koki un krūmi. Vietām krastos atsedzas ap metru augsti smilšu ieži vai mālu nogāzes. Upē kritušie koki un akmeņi pārsvarā ir sūnu segti. Saule gravā nonāk neilgu brīdi, tad tā maina savu spīdēšanas leņķi. Labi ir izsekojamas dzīvnieku takas krastos, pārejas vietas pie upes. Vietām lazdas un citi ne tik augsti koki ir ieskāvuši upi un gājējam nākas pieliekt galvu, itkā pateicoties upei par dabas krāšņumu. No sūnainajiem un mālainajiem krastiem upē sūcas ūdens. Krastos aug skaisti un reti augi.
Sākotnēji liekas, ka upē nav dzīvības, bet ja pavēro, tad paveras cits skats. Upē mājo daudz bezmugurkaulnieku, sastopamas vairākas zivis. Esmu redzējis pat nelielas līdakas. Upē ir sastopami nēģi.
Mitrajos krastos ir sastopamas vardes, zalkši, stirnas, meža cūkas utt. Šajā teritorijā ir jāievēro dabas aizsardzību, jo šeit ir Gaujas Nacionālais parks. Pārvietojoties pa upi, vietām ir grimstošas smiltis, tomēr manos gadījumos smiltis vietām grima līdz 30 cm dziļumā.
Lorupē ar mērierīcēm veicu gaisa temperatūras un gaisa mitruma daudzuma mērījumus
un tie bija vidēji ap 28. Secinu, ka kartstā dienā Lorupē ir patīkams klimats un kājām brienam ūdens.
Papild resursi:
1. Ērika Reisa Video par Lorupi vasarā
"Draugiem.lv: AL- Ēriks Reiss ĢitārOrķestris" YOUTUBE: AL - Eriks Reiss GuitarOrchestra"
2. Vizbulītes un Lorupe pavasarī ir apskatāma Draugiem.lv mana profila albumos.
Ēriks Reiss, 2015. gada 23.augustā.