Pēc saulrieta mostas mana sirds
|
Aivita Arika
|
Brīnumainie Turcijas vakari, kad riet saule, kad gaisa temperatūra nokrītas līdz ideālai, kad krēsla "apēd" visus netīrumus ielās un pilsētu ugunis izrotā apkārtni teju kā Ziemassvētku eglīti... Pēc saulrieta Turcija man visskaistākā!
Šodien kārtējais rīts, kad stīvums miesā, jo vakar pēc darba devāmies uz mūsu šīsvasaras iemīļoto veikbordinga Gölkay parku Izmitā. Tas ir aptuveni 1 līdz 1.5 stundas brauciens ar auto no mūsu mājām.
Tiem, kas īsti nezina, tad veikbordings ir ūdens sporta veids, kas izpaužas kā braukšana ar speciālu dēli pa ūdens virsmu, turoties pie striķī iestiprināta roktura, kuru velk laiva vai speciāla kabeļu trase. Mūsu gadījumā tā ir kabeļu trase, ar kuras palīdzību mēs izklaidējamies un pie reizes gūstam pamatīgu fizisko slodzi. Treniņš muskuļiem ne pa jokam, visiem sporta mīļotājiem no sirds iesaku!
Pēc sportiņa jau sāk satumst, un izsalkums liek manīt, tādēļ dodamies uz tuvējo Köfteci, jeb restorānu, kur pasniedz Turcijas speciālās kotletītes. Tas ir īsts baudas mirklis, kad nogurušais ķermenis tiek apsēdināts un pabarots. Nekomentēšu, cik veselīgi vai neveselīgi ir ēst uzreiz pēc sporta ap 9 vakarā, bet tas ir neaprakstāms kaifs...
Kad pārrodamies mājās jau ir pāri 11 vakarā, un par bezmiegu nav jāsūdzās.
Rīts... stīvums... sāpoši muskuļi... karsti...istabā bezgaiss...
GAIDU BURVĪGO VAKARU! Pārradīsies Yalčins, noteikti, prasīšu doties vakara pastaigā gar jūru, jo vakars - tā ir diennakts visbaudāmākā daļa vasarā Turcijā.
Burvīgu nedēļas nogali, mīļie!