Kruīzs Tallina-Helsinki-Stokholma, 1. daļa Igaunija un Latvija
|
Diāna Šijānova
|
Sākumā es neplānoju uz turieni braukt. Man mamma uz dzimšanas dienu bija uzdāvinājusi vienu braucienu pa Latviju, bet notika tā, ka tas nesavāca cilvēkus un to atcēla. Tad es nopirku citu ekskursiju uz Baskāju taku un Kandavu. Tā arī nebija populāra un tāpat kā iepriekšējā, tā savāca tikai 7 cilvēkus (tā tomēr netika atcelta, bet tas ir cits stāsts).
Tad es nolēmu meklēt tādu ekskursiju, kurai būs pieprasījums. Meklēju un ieraudzīju šo: ''Kruīzs Tallina-Helsinki-Stokholma par 29 eiro''. Man tas likās tik ļoti kārdinošs. Palasīju vairāk un sapratu, ka viņš maksā 68 eiro, jo kuģis atties no Tallinas un ir jāmaksā par transfēru 24 eiro un vēl, jo tur ir arī ekskursijas pa pilsētu, katra 5 eiro, kopā 15 eiro. Tomēr es ļoti vēlējos un nopirku ekskursiju 15. augustā, un galu galā, es ar naudu visu varu kārtīgi saplānot.
Sākumā domas par ekskursiju neļāva man normāli dzīvot, es nevarēju ne par ko citu domāt, jo tas likās tik aizraujoši un es nevarēju to sagaidīt. Pēc pusotras nedēļas mana apsēstība ar ekskursiju beidzās. Tad es uzzināju, ka Rīgas svētki ir 14., 15., un 16. augustā. Man palika žēl, jo es ļoti mīlu Rīgu. Izplānoju kā tikt uz Rīgas svētku pirmo dienu, ka braukšu ar somām uz Rīgas svētkiem un daudz nestaigāšu.
Pienāca gaidītais 14. augusts
Ap pusvieniem es iekāpu autobusā pie Origo. Lielākā daļa manu ceļabiedru nebija latvieši, tāpēc gids visu stāstīja krieviski. Ekskursijas noteikumi krievu valodā man liekās nesaprotami, bet kad es tos izlasīju latviski, palika daudz vieglāk. Man bija vieta pie loga un arī blakusvieta bija brīva, tas bija ļoti ērti. Sākumā es centos aizmigt, bet kad mēs bijām pie Salacgrīvas, es sapratu, ka tonakt es negulēšu. Es skatījos zvaigznēs un ieraudzīju meteorītu, tā bija kā tāda strīpa debesīs, kas ātri nozibsnēja. Man bija tik laba sajūta, kad es to ieraudzīju. nekad dzīvē neredzēju meteorītus. Es nobijos, bet patīkami, no pamatskolas vecuma man šausmīgi patīk meteorīti, bet pirmreiz es to ieraudzīju sadegam atmosfērā.
Pie robežas mēs izkāpjām laukā. Liela daļa gāja uz tualeti, es iegāju veikalā un ieraudzīju enerģijas dzērienu ar kaņepi virsū un Sūkļa boba limonādi. Nopirku labo variantu, dīvainais dzēriens palika tur. Man kaut kā ko tādu pirkt likās ne visai pareizi. Iekāpu autobusā, skatos, mana vieta aizņemta, eju meklēt citu vietu, uzkāpju otrajā stāvā, viss aizņemts. beigās saprotu, ka tas nav mans autobuss. Viņi man igauniski teica, ka es sajaucu autobusu. Nu, izkapu un uzreiz atgriezos savā autobusā. Mana vieta bija brīva, viss kārtībā.
Pirmie simts kilometri aiz robežas bija baudāmi, bet ap saullēktu man ļoti gribējās nonākt ātrāk Tallinā, pa nakti braukt autobusā ir diezgan grūti. Redzēju kā migla, tāda dūmaka, apsedz laukus kā liela, kupla zīda sega. Skaitīju kilometrus līdz Tallinai, kad iebraucām Tallinā es domāju: ''Mēs taču braucam apļus, kāpēc nevaram uzreiz uz ostu''.
Kad atbraucām uz uz ostu, sapratu, ka man nebija taisnība- osta atvērās sešos, bet mēs atbraucām pussešos. Izkapu ārā, bija slikta dūša. Izdzēru savu eksotisko Sūkļa Boba dzērienu un atgriezos autobusā. Pēc ļoti ilgām 20 minūtēm izkāpu no autobusa un devos uz ostu,beidzot vismaz tualete.
Tās bija vienas no visgarākajām 2 stundām, kad es gaidīju, kad gids man iedos biļeti. Cilvēku ostā bija daudz un tā kā lielākā daļa manā grupā nebija latvieši, grupasbiedrus bija grūti atrast. Zvanīju gidam, izrādās tāda nummura nav.Tad grupasbiedri mani uzrunaja, es tiem atbildēju, jautāju vai neesam aizmirsti, jo it kā dzirdēju kaut ko par biļetēm bez 20 septiņos, bet bija jau bez desmit septiņi. Viņi teica, lai nezvanu gidam, viņi vēl neredzēja kā viņš pērk biļetes.
Septiņos es saņēmu savu biļeti un pusastoņos mēs devāmies uz ekskavatoru un devāmies uz kuģi. Pa ceļam uz kuģi bija garš, plats gaitenis. Kad es iegāju kuģī, es ieraudzīju greznu telpu.Mans pirmais jautajums darbiniekiem bija diezgan dumjšš jeb kur ir mana kajīte, man atbildēja, ka man tās nav. Man tacu to nevajadzēja, jo ceļš no Tallinas līdz Helsinkiem bija 2.5 stundas.
Izstaigaju kuģi, paskatījos skatu no augsējā klāja, bija skaisti. Nokāpu lejā, iegāju veikalā un peķšņi sadzidrdēju šķindoņu. Tās bija alkohola pudeles, sapratu, ka viss trīc. Pēkšņi kapteinis vai viņa palīgs sāka ļoti ilgi runāt, biju nedaudz satraukusies, jo pirmo reizi sajutu kā ir braukt ar milzīgu prāmi. staigāju pa veikalu, kapteinis runāja ļoti ilgi, man tas sagrozīja vēderu un es izskrēju no veikala uz blakus esošu t......., Kuģī bija daži ātrās ēdināšas restorāni, spēļu automāti, bārs, datorspēļu automāti, kuri maksāja 1 eiro 10 sekundēs. ): Vienīgā vieta, kur es iztērēju naudu tajā reisā, bija veikals, kurā es nopirku želejpupas...... garšīgas. Pārsvarā pavadīju pie loga, lai izvairītos no jūrasslimības. Turpinājums sekos, šo rakstu es arī papildināšu pēc kāda laika. izbaudiet vel bildītes.